Nav nekāds noslēpums, ka finansiālo labklājību ir iespējams nodrošināt, veidojot naudas uzkrājumus neparedzētām situācijām. Naudas uzkrājumu veidošana ļauj izvairīties no nepieciešamības ņemt kredītus un padara dzīvi daudz mierīgāku un stabilāku, jo nav lieki jāsatraucas par neparedzētiem tēriņiem vai ienākumu samazināšanos. Tas darbojas kā drošības spilves finansiāli grūtos brīžos, tāpēc ikvienam ir nepieciešams savs personīgais uzkrājumu fonds, bet cik lielam īsti tam jābūt? Vai šo uzkrājumu fondu ir nepieciešams papildināt visas dzīves garumā, vai arī ir kāda robeža, kad uzkrājumu apjomu var uzskatīt par pietiekamu, lai vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas?
Ir jāsaprot, ka vienas konkrētas atbildes uz šo jautājumu nav. Pat finanšu plānotāju un ekonomistu viedokļi par šo jautājumu dalās. Vieni apgalvos, ka jākrāj visu mūžu, jo neviens nevar zināt, kādi būs nākotnes tēriņi, bet citi, savukārt, apgalvos, ka katram ir noteikta robeža šāda veida uzkrājumiem, jo arī pārlieku liela taupība un krāšana var izraisīt dažādas problēmas. Katra situācija tiešām ir jāvērtē individuāli un nevajag mēģināt atrast vienīgo pareizo atbildi, bet ir dažādi principi, pēc kuriem ieteicams vadīties veidojot savus uzkrājumus.
Lielākā daļa ekspertu tomēr uzskata, ka var noteikt aptuvenu minimālo un maksimālo uzkrājumu apjomu, kāds nepieciešams. Minimālais uzkrājumu apjoms ikvienam cilvēkam ir viņa trīs vidējo algu vai citu ienākumu apmērā, pēc nodokļu nomaksas. Piemēram, ja personas vidējie ienākumi katru mēnesi ir 300 EUR, tad viņa minimālais uzkrājumu apjoms būs 900 EUR. Pamatojums šim uzskatam ir tāds, ka trīs mēneši ir pietiekoši ilgs laiks, lai atrisinātu standarta finansiālās problēmas. Trīs mēnešu laikā ir iespējams atrast jaunu darbu vai sameklēt kādus citus ienākumu avotus, tāpēc ir nepieciešams iekrāt tika daudz, lai bez problēmām varētu izdzīvot šos trīs mēnešus, kamēr ienākumi ir samazināti. Par maksimālo uzkrājumu apjomu parasti nosaka sešu mēnešu ienākumu apjomu, jo tas ir naudas daudzums, ar kuru iespējams atrisināt gandrīz jebkuru finansiālo problēmu, taču dzīvē ne vienmēr viss notiek tā, kā rakstīts grāmatās.
*REKLĀMA
Tīs mēnešu ienākumu apjoms ir pats minimums, kas būtu jānodrošina ikvienam. Šādu summu vajadzētu iekrāt pēc iespējas ātrāk, izvirzot to kā vienu no prioritātēm savā izdevumu kategorijā. Tas nozīmē, ka jāatsakās no izklaidēm, luksusa precēm un citiem liekiem izdevumiem, līdz brīdim, kad šis naudas apjoms ir sakrāts, bet arī pēc tam ir jāturpina krāt. Ja pats pamata drošības spilvens ir izveidots, tad turpmākajai uzkrājumu veidošanai var nepiešķirt tik lielu vērību, bet pilnībā no tā attiekties nevajadzētu. Pāris desmitus eiro mēnesī atlikt ietaupījumiem bez problēmām var gandrīz ikviens. Dzīves kvalitāte no tā būtiski nemainīsies, bet uzkrājumi turpinās augt. Arī tad ja ir sasniegts sešu mēnešu ienākumu apjoms, krāšana obligāti nav jāpārtrauc, bet tad ir jāsāk domāt par naudas investēšanu, jo brīvi naudas līdzekļi, kas netiek laisti apgrozībā ir neefektīvi gan pašam uzkrājumu veidotājam, gan ekonomikai kopumā.
Ja iekrājumu apjoms ir izveidojies tik liels, ka ar tiem varat nosegt ne vien dažu mēnešu, bet pat pus gada vai gada izdevumus, ir jādomā par naudas investēšanu. Neparedzētām situācijām, protams, daudz piemērotāki ir brīvi naudas uzkrājumi, bet jāatceras, ka naudas vērtība tomēr ar laiku krītas un nebūtu ieteicams ilgi glabāt tik lielas naudas summas. Trīs līdz sešu mēnešu ienākumu apjomu vai mazliet vairāk varat atstāt neinvestētu, bet pārējo naudu būtu ieteicams vismaz noguldīt termiņ depozītā, lai tās vērtība inflācijas dēļ pārāk strauji nezustu. Ja esat gatavs riskēt, tad naudu varat ieguldīt arī vērstpapīru tirgos, kas ne vien neļaus zust naudas vērībai, bet pat dos iespēju mazliet nopelnīt un vēl vairāk palielināt uzkrājumu apjomu.
Katrs gadījums, protams, ir jāvērtē atsevišķi. Pirmkārt jau pašam naudas uzkrājumu veidotājam ir jāprot izvērtēt savu finansiālo situāciju un dzīves stilu kopumā. Katrs pats vislabāk var izprast savu ienākumu un izdevumu struktūru, kā arī nepieciešamību pēc šāda veida uzkrājumiem. Pats svarīgākais ir atrast zelta vidusceļu starp pilnīgu finansiālo nestabilitāti, ko izraisa pārlieku liela naudas tērēšana un bezjēdzīgu naudas krāšanu pārmērīgi lielos apjomos.