Daudzu kredītņēmēju lielākais bieds ir parādu piedzinēji. Pastāv uzskats, ka parādu piedziņas process ir ļoti nepatīkams un parādu piedzinējiem ir ļauts pat izteikt draudus un uzstādīt neizpildāmas prasības, ja parāds netiek atmaksāts, taču patiesībā parādu piedzinēju tiesības ir visai ierobežotas un viņu galvenais pienākums ir palīdzēt grūtībās nonākušam klientam atmaksāt kredītu. Lai no parādu piedzinējiem nebūtu jābaidās, ir noderīgi zināt, kādi ir viņu pienākumi un tiesības.
Pirmkārt parāda piedziņas process tiek uzsākts tikai kā galējs līdzeklis, kad pašas kredītiestādes centieni panākt parāda atmaksu ilglaicīgi ir bijuši neveiksmīgi. Parādu piedziņa tiek uzsākta samērā reti, jo kredītņēmēji parasti ļoti nevēlas līdz tam nonākt. Ja tomēr, parāda piedziņas process tiek uzsākts, tas notiek pakāpeniski, sākot ar vienkāršiem brīdinājumiem.
Sākumā ir jāsaprot, ka ir divu veidu parādu piedzinēji un piedziņas procesi. Pirmajā gadījumā parādu piedzinējs kredītu pārpērk, bet otrā gadījumā strādā kredītiestādes uzdevumā, par to saņemot komisijas maksu. Ja kredīts vēl joprojām ir kredītiestādes kompetence, tad parādu piedziņas process parasti arī rit atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, jo ja parādu piedzinējs godīgi pildīs savus pienākumus, viņš saņems komisijas maksu par pakalpojumu neatkarīgi no rezultāta. Ja parāds tiek pārpirkts, parādu piedzinēja interesēs ir to pēc iespējas ātrāk atgūt un tādā gadījumā likuma normas bieži vien tiek pārkāptas.
Nereti nākas dzirdēt, ka parādu piedzinēji izmanto skarbas metodes – draud vai pat izseko parādniekus, bet kredītņēmējam ir jāzina, ka parādu piedzinējs nav tiesīgs neko tādu darīt. Parādu piedzinēja pienākums ir sākamā rakstiski informēt parādnieku par parāda esamību, tā apjomu un apmaksas termiņiem. Ja parādnieks nekā nereaģē uz šo ziņojumu, parādu piedzinēji drīkst izsūtīt vēl citas pavēstes. Ja arī tad parādnieks nedod nekādu ziņu, ir ļauts arī zvanīt parādniekam, bet tikai darba laikā. Ja parādnieks reaģē uz parāda piedzinēja centieniem sazināties, parāda piedzinējam ir jāpiedāvā konkrēti nosacījumi parāda atmaksai, kā arī jāuzklausa paša parādnieka iebildumi vai ieteikumi. Īsumā, parāda piedzinēja pienākumi ir informēt kredītņēmēju par visu kas saistīts ar viņa parādu un kopīgiem spēkiem rast risinājumu tā atmaksai. Ja tas ir neveiksmīgi, parādu piedzinējs var uzsākt tiesas procesu pret parādnieku.
*REKLĀMA
Parādu piedzinēju tiesības arī ir visai ierobežotas. Kā jau tika minēts, viņa pienākumos ietilpst informēt parādnieku gan rakstiski, gan mutiski, bet informācijas nodošanas veids nedrīkst būt traktēts kā draudi. Parāda piedzinējs nedrīkst uzstādīt ultimātus, kuru nepildīšanas gadījumā sekos kādas sankcijas. Tāpat parādu piedzinēji nav tiesīgi parādniekam zvanīt naktīs, brīvdienās vai svētku dienās. Arī parāda piedziņa ir lietišķs darījums, kurā jāievēro ētikas normas. Arī apmeklēt parādnieku viņa mājās vai darba vietā, bez iepriekšēji norunātas tikšanās, parādu piedzinējam nav tiesību.
Ļoti svarīgi ir zināt arī to, ka parādu piedzinējs nedrīkst stāstīt par jūsu parādiem trešajai pusei. Tas nozīmē, ka visa viņa rīcībā esošā informācija ir konfidenciāla un ja viņš draud parādniekam, ka nodos šo informāciju tālāk, vai arī ir jau to izdarījis, viņš rīkojas prettiesiski.
Pats galvenais ir tas, ka parādu piedzinējs pats nav tiesīgs konfiscēt mantu. Bieži vien parādu piedzinēji draud tieši ar mantas konfiskāciju, kas parādniekus ļoti biedē, bet tas ir iespējams tikai tad, ja tiek uzsākts tiesas process. Ja parāda summa nav ļoti liela, tad parādu piedzinējam nav izdevīgi uzsākt tiesas procesu un viņa interesēs ir panākt kompromisu un nokārtot visu mierīgā ceļā.
Zinot, kādi ir parādu piedzinēju pamata pienākumi un tiesības, ikviens kredītņēmējs var justies droši un tik ļoti nebaidīties no parādu piedziņas. Ja parādu piedzinējs pārkāpj savas tiesības, kredītņēmējs drīkst vērsties pret viņu tiesā vai patērētāju tiesību aizsardzības centrā, jo kredīts ir tāds pats maksas pakalpojums, kā visi citi un ja tiek pārkāpts likums, patērētājs drīkst aizsargāt savas tiesības.
Jāatceras gan, ka tas, ka parādu piedzinēju pienākumi un tiesības ir ierobežoti, nenozīmē, ka parāds nav jāatdod. Tas tikai nozīmē to, ka parādu piedzinēji nav tiesīgi uzstādīt savus ultimātus, pieprasīt parāda atmaksu pēc nereāliem nosacījumiem un pretlikumīgi ietekmēt kredītņēmēju vai viņam traucēt.