Fridriks Hajeks bija Austriešu ekonomikas zinātnieks, kas dzimis Viennā 1899. gadā un savas dzīves laikā publicēja desmitiem grāmatas, kas bija saistītas ar ekonomikas teoriju, brīvo tirgu un cilvēku domāšanu, kā arī informācijas iegūšanu.
Hajeks savos jaunības gados nemitīgi uzturējās pie zinātniekiem, domātājiem un māksliniekiem, jo uzaugot Austrijas Viennas pilsētā viņš varēja pats savām acīm redzēt kā intelektuālā elite var attīstīt cilvēku domāšanu un izvest cilvēkus no nabadzības, bet no otras puses cilvēku sliktās īpašības var tos novest līdz karam un ekonomikas sabrukumam. Hajeka vecāki bija intelektuāļi un viņi savam dēlam mācīja domāt pašam par sevi un apstrīdēt ierastos sabiedrības uzskatus. Un šīs mācības palīdzēja Friedrikam sasniegt Nobela balvu ekonomikas zinātnē un izmainīt neskaitāmu cilvēku domāšanu, par to, ka ekonomiku nevajadzētu ierobežot un brīvajam tirgum valdot, cilvēki ir spējīgi sasniegt augstumus, ko mēs nemaz nevaram iedomāties.
Hajeka viena no galvenajām domām savās esejās un rakstos bija tā, ka cenas ir kā noteicošie signāli, kur katrs cilvēks, vai tas būtu pārdevējs vai pircējs vēlas gūt sev labumu un tāpēc, ja piedāvājuma cena ir pārāk liela, vai piedāvātā cena ir pārāk maza, darījums nenotiks, tādā veidā radot organisku tirgus ekonomiju. Šī brīvā tirgus ekonomika pati nosaka dažādu preču un pakalpojumu cenu un to nostabilizē pēc tā, cik liels ir pieprasījums, kāds ir piedāvājums, kā arī, cik cilvēki ir gatavi maksāt un pārmaksāt. Jebkura ekonomiska darbība, kur notiek preču vai pakalpojumu maiņa, izmantojot naudu vai bez tās, ir jābūt brīvai no valdības iejaukšanās, jo pretējā gadījumā rodas situācija, kad iejaucoties vienā vietā kāda cita joma var šo iejaukšanos izmantot un tādā veidā radīt nestabilu ekonomisko situāciju. Tas vislabāk ir redzams mūsdienu burbuļu ekonomikā, kur valdības iejaukšanās aizņemoties naudu un tērējot to dažādās industrijās, kā arī valsts banku procentu likmju samazināšana rada pārāk labus nosacījumus baņķieriem, tādā veidā radot nestabilitāti. Hajeks savos darbos un publikācijās mēģināja cilvēkus pārliecināt, ka brīvo tirgu nav nepieciešams ierobežot un jāatlaiž ir valdības pātaga, ļaujot cenām pašām variēt, līdz tās nonāk līdz ekonomiski visizdevīgākajam viduspunktam visām iesaistītajām pusēm. Šī domāšana un idejas karjeras sākumā Fridrikam Hajekam atnesa tikai nosodījumu, jo tajā laikā Marksisti un Keinsa piekritēji uzskatīja, vai nu, ka valdībā ir jāvalda visas industrijas vai arī, ka valdībai ir jāļauj brīvajam tirgum pastāvēt, bet ir jāiejaucas tad, kad rodas ekonomikas pagrimumi. Bet vēlākos gados pasaules līderi sāka Hajeka teorijām pievērst lielāku uzmanību un, piemēram, ASV prezidents Ronalds Reigans un Britu Margareta Hetčere mēģināja izveidot valdību, lai tā darbotos pēc Hajeka idejām, un ļautu brīvajam tirgum pašam visu izlīdzināt.
Hajeks un Keins jeb brīvais tirgus pret sociālismu
Hajeka lielākais pretinieks viņa karjeras pašos augstumos bija Keins ar savu Keinsiana ekonomisko domāšanu, ka valdības iejaukšanās krīzes laikā var stimulēt ekonomiku un tāpēc arī lielās depresijas laikā ASV un citas pasaules valstis aizņēmās naudu, lai stimulētu dažādus projektus, kas varētu iekustināt ekonomiku, bet par spīti tam, depresija tikai padziļinājās. Pašos sākumos, kad valdības sāka šādu ekonomikas stimulāciju, izskatījās, ka tā darbojas un ekonomikas izaugsme nebija tik ātra, kā cilvēki iedomājās tāpēc valdība sāka tērēt vēl un vēl ierokoties lielākos un lielākos parādos. Un, šī politika mūs ir novedusi līdz patreizējai situācijai, kur visas pasaules valstis ir parādos līdz ausīm bet ekonomikas izaugsme pēc 2008. gada mazās krīzes nav tik ātra, kā mēs to vēlētos. Hajeks nemitīgi argumentēja pret Keinsa teorijām un centās cilvēkus pārliecināt, ka pilnīgs brīvais tirgus ir tas, kas mums ir nepieciešams un jebkāda iejaukšanās radīt ekonomikas burbuļus, kur kādā preču kategorijā tiks saražots pārāk daudz un tāpēc tas vairs nebūt produktīvi. Bet pie brīvā tirgus piedāvājums un pieprasījums pats izlīdzināsies, jo brīdī, kas būs pārāk liela produkcija, cenas kritīs tik strauji, ka uzņēmēji nespēs vairs nopelnīt, un tāpēc samazinās kopējo produkciju. Keins un Hajas cīnījās katrs par saviem uzskatiem līdz pat Keinsa nāvei, bet savā veidā šī cīņa vēl jo projām turpinās arī pēc Hajeka nāves, jo arī patreiz, visas pasaules lielākās valdības mēģina stimulēt ekonomikas, bet šie paņēmieni tā arī īsti nepalīdz un agri vai vēlu mums būs jāatgriežas pie Hajeka idejām, un cerēsim, ka tas nebūs par vēlu un, mēs nepiedzīvosim pilnīgu ekonomisko sabrukumu. Bet visticamāk, ka tuvākajā laikā notiks vēl lielāka ekonomiskā krīze, kā bija 2008. gadā, bet tā ir nepieciešama, lai cilvēki saprastu, ka valdībai nevajadzētu iejaukties un mēģināt regulēt brīvā tirgus ekonomiku.
Likums
Hajeks savos vēlākajos karjeras gados vairāk pievērsās arī likumiem un likumu veidošanai un vēsturei. Viņam bija idejas, par to, ka likumi var teikt ko nevar darīt, nevis to, ko var darīt darīt un likumus nedrīkst izdomāt, bet ir nepieciešams atrast un klasificēt. Likumi ir kā patiesības, kuras mums ir jāieraksta valsts konstitucionālajos dokumentos, par to, ka cilvēki viens otram nedrīkst darīt ļaunumu, nedrīkst zagt un izdarīt citus noziegumus, bet lielākoties visam, kas saistīts ar ekonomika vajadzētu būt brīvam un pašregulējošam. Hajeks izdeva neskaitāmas grāmatas par cilvēku brīvību un, kā uz to attiecas likumi, kā arī, ko valdībām vajadzētu un nevajadzētu darīt un, tikai pēc savas Nobela prēmijas saņemšanas viņš tapa plašāk atpazīstams un viņa idejas un uzskati sāka lēnām ieplūst plašākās cilvēku masās.
Hajeks savos dzīves pēdējos dzīves gados redzēja, gan Padomju Savienības sabrukumu, par ko viņš bija jau rakstījis, gan arī redzēja, kā pasaule vienlaicīgi ieklausās viņā, bet tik un tā vēlas regulēt ekonomiku, un, lai gan Fridrihs nodzīvoja līdz 1992. gadam un 92 gadu vecumam, tomēr viņa idejas mums vēl jo projām atgādina, ka tas, kas patreiz notiek ar mūsu ekonomiku nav nepieciešams un, ja brīvā tirgus ekonomikai ļautu darboties, mēs paši visu nostabilizētu, jo ekonomika jau rodas no cilvēku masām nevis no viena cilvēka idejām un pat Hajeks to saprata un uzskatīja, ka arī viņa idejas ne vienmēr ir pareizas, un mums pašiem ir jāveido mūsu nākotne nevis jāpaļaujas uz valdību un tās nepareizajiem lēmumiem.