Bieži vien ir iespējams atrast dažādus budžeta plānošanas padomus, kas ietver vēlmju un vajadzību atšķiršanu. Piemēram, tipiskais 50/20/30 sadalījums paredz, ka 50% no ienākumiem ir jātērē vajadzībām, 20 iekrājumiem un investīcijām, bet 30 vēlmēm. Tik tālu viss šķiet loģiski, tomēr, kas īsti ir vajadzības un kas vēlmes? Piemēram ēdiens parasti tiek pieskaitīts pie vajadzībām, bet vai arī ēšana restorānā tādā gadījumā ir vajadzība? Tāpat nav skaidrs, vai, piemēram, personīgais transports ir vēlme vai vajadzība, jo kādam tā ir vienīgā iespēja nokļūt darbā, bet citam līdzeklis, lai padarītu dzīvi ērtāku. Kur tieši ir robeža starp vēlmēm un vajadzībām?
Pirmkārt, ir jāsaprot ka pilnīgi viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nebūs, jo vēlmes un vajadzības katram ir individuālas. Mēs ļoti atšķirīgi skatāmies uz dažādām lietām, kā arī katram dzīvē ir citi apstākļi. Cilvēkiem ir ļoti atšķirīgas prasības kaut vai uz tām pašām pamata vajadzībām. Piemēram, kādam ļoti būtiski būs tas, lai viņam ir plašs dzīvoklis ar visām ērtībām, toties uz ēdienu, transportu un citām lietām viņš būs gatavs taupīt. Kādam citam savukārt, pietikts ar nelielu dzīvoklīti pilsētas nomalē, bet viņam svarīgi būs tas, lai viņš var izbaudīt savu dzīvi, piemēram garšīgi paēst, apmeklēt kādu pasākumu utt. Tāpat arī kādam transports būs vajadzība, jo līdz darbam jādodas vairāki desmiti kilometru, bet kādam vēlme, jo transports tiek izmantots pat lai aizbrauktu uz vietējo veikalu, kas atrodas vien pāris simtu metru attālumā. Katram ir svarīgs kaut kas pilnīgi atšķirīgs, tomēr, ja ir nepieciešams sākt taupīt un samazināt izdevumus uz vajadzību rēķina, ar ko vajadzētu sākt?
*REKLĀMA
Arī vajadzībām ir savas kategorijas. Vispirms ir jāprot identificēt, kas ir pamata vajadzības. Šeit mēs varam izmatot Maslova vajadzību hierarhiju. Pamata vajadzības ir tas, bez kā mēs patiešām neveram dzīvot. Šeit mēs par piemēru varam ņemt jau minēto situāciju par ēšanu, proti, ja ēšana ir pamata vajadzība, tad arī kafejnīcu un restorānu apmeklēšanai vajadzētu tikt iekļautai šajā kategorijā. Taču tā nav. Ēdiens kā pamata vajadzība nozīmē to, ka ir jānodrošina pārtika tādā apmērā, lai cilvēks būtu paēdis, nenodarot ļaunumu savai veselībai. Tātad, budžeta daļai, kas atvēlēta ēdienam, ir jābūt tik lielai, lai cilvēks varētu atļauties ievērot sabalansētu, veselīgu uzturu pietiekamā daudzumā. Viss, kas iet pāri šai robežai vairs nav pamata vajadzība. Tas pats attiecas arī uz dzīvesvietu – ja vien jūs esat siltumā un drošībā, jūsu pamata vajadzības ir apmierinātas, bet ja gribat arī ērtības, tās vairs nav pamata vajadzības. Kad ir jādomā par naudas taupīšanu, tad pamata vajadzības ir tās, kas pavisam noteikti netiek aiztiktas un uz kurām taupīt naudu pavisam noteikti nedrīkst.
Tomēr mūsdienu pasaulē ar pamata vajadzību nodrošināšanu būs par maz pat pašiem taupīgākajiem, tāpēc pie vajadzībām tiek pieskaitītas arī personīgās vajadzības. Tās ir tās atšķirības, par kurām tika runāts pašā sākumā. Personīgās vajadzības ir preces un pakalpojumi, bez kurām mēs teorētiski varam iztikt, bet kuru neesamība mums rada lielas problēmas, apgrūtinājumus un nespēju iekļauties sabiedrībā. Piemēram, interneta pieslēgums nav dzīvībai nepieciešams un it kā bez tā varētu iztikt, bet bez tā mēs īsti nespēsim iekļauties mūsdienu sabiedrībā, turklāt mūsu dzīve tiks krietni vien apgrūtināta. Tāpat arī transports īsti nav pamata vajadzība, jo mēs varam arī pārvietoties kājām, taču tas nav nedz ērti, nedz bieži vien arī racionāli. Budžeta plānošanas kontekstā personīgās vajadzības tiek iekļautas sākumā minētajos 50%, tomēr, ja ir nepieciešamība taupīt naudu, šīs vajadzības var tikt samazinātas.
Pašas pēdējās ir vēlmes. Robeža starp personīgajām vajadzībām un vēlmēm ir ļoti šaura, bet vēlmes vairāk ir luksus. Tās ir preces un pakalpojumi, kuras mēs patērējam tikai savam priekam un labsajūtai. Tās ir piemēram, izklaides, ceļojumi, pasākumi utt. Arī, piemēram, ēdiens, ja tas ir ļoti dārgs un tiek maksāts par tā ekskluzivitāti nevis patieso uzturvērtību. Šādām lietām no sava budžeta nevajadzētu atvēlēt vairāk kā 30% un ja ir nepieciešamība ietaupīt naudu, tad šīs ir lietas no kurām uz laiku ir pilnībā jāatsakās.
Vienkāršāk sakot, pirms tērējat kaut kam naudu, pajautājiet sev, cik svarīgs jums šis pirkums ir un kas jūsu dzīvē no tā mainīsies? Ja skaidri saprotat, ka bez tā iztikt nevarat, vienalga, vai tāpēc, ka tā ir nepieciešama normālas eksistences nodrošināšanai, vai arī vienkārši bez tās nespēsiet pilnvērtīgi dzīvot, tā ir vajadzība. Viss pārējais, ko jūs labprāt gribētu, bet, kas būtiski jūsu dzīves kvalitāti neietekmē, ir vēlmes un bez vēlmēm mēs mierīgi varam iztikt.