Kas īsti ir ārkārtas situācija? Vairums no mums nereti lieto līdzekļus no fonda ārkārtas situācijām, sakot, ka tie ir nepieciešami kādai ārkārtas situācijas risināšanai, kaut gan patiesībā šī situācija nemaz nav tik ārkārtēja. Ja jūs strādājat pie šāda fonda veidošanas un jums rūp tā stabilitāte un drošība, iepazīstieties ar padomiem, kā atturēties no kārdinājuma tērēt savus naudas iekrājumus. Šos padomus varētu dēvēt arī par fonda lietošanas noteikumiem, un viens no svarīgākajiem noteikumiem ir neuzskatīt šo fondu par galveno fondu, no kura aizņemties naudu ik reizi, kad tas ir nepieciešams. Tāda veida tēriņiem ir ieteicams izveidot atsevišķu fondu, lai šādās situācijās fonds ārkārtas situācijām paliktu neskarts.
Definējiet, kas tik tiešām ir ārkārtas situācijas
Visupirms ikvienam vajadzētu saprast un definēt, kas tik tiešām ir uzskatāma par ārkārtas situāciju. Situācija, kurā saplīst jūsu vecais televizors, un jūs vēlētos tā vietā iegādāties jaunu, vēlams, ar lielāku ekrānu, diezin vai ir uzskatāma par ārkārtēju. Jums vajadzētu apzināties, kas būtu ārkārtas gadījums tieši jums, ņemot vērā tieši jūsu ienākumu līmeni, nevis kas varētu būt ārkārtas gadījums vispārīgā izpratnē. Lai to saprastu, padomājiet par to, cik jums izmaksātu, piemēram, automašīnas remonts, jaunas veļasmašīnas iegāde vai zobārsta apmeklējums. Balstoties uz šiem aprēķiniem, izlemiet, cik lielu vai mazu naudas summu ik mēnesi atlikt iekrājumos. Lai gan vienmēr ir ieteicams atlikt nedaudz vairāk nekā jūs spējat atļauties, ir labi atlikt arī pavisam nedaudz nekā neatlikt neko.
*REKLĀMA
Ārkārtas gadījums ir jebkas, kas notiek negaidīti un ievērojami ietekmē mūsu dzīvi. Ja ikdienā uz darbu dodaties ar savu transportlīdzekli, automašīnas remonts ir ārkārtas nepieciešamība. Ja jums saplīst ledusskapis, un jūs nevēlaties, lai jūsu ēdiens sabojātos, jauna ledusskapja iegāde arīdzan ir neatliekama vajadzība. Atcerieties veco labo patiesību par to, kā atšķirt vēlmes no vajadzībām, jo tas palīdzēs saprast, ka ārkārtas gadījums ir kaut kas tāds, kas ir saistīts ar eksistenciālām vajadzībām un izdzīvošanu.
Apgrūtiniet piekļuvi saviem iekrājumiem
Šķiet, neviens no mums nevēlas piedzīvot ārkārtas situācijas, un, ja tās nenotiek, tad laika gaitā ir iespējams uzkrāt paprāvu naudas summu. Kā zināms, lielas naudas summas nav ieteicams turēt mājās, paslēptas visneiedomājamākajās vietās, bet gan kādā drošākā vietā, piemēram, krājkontā vai atsevišķā bankas kontā. Ja jums ir izveidojiet ievērojama apmēra naudas fonds ārkārtas situācijām, bet šādu situāciju jau gadiem ilgi nav, jūs varat to novirzīt arī kādiem citiem mērķiem. Skaidrs, ka ar “citiem mērķiem” nav domāti vieglprātīgi un bezjēdzīgi tēriņi, bet gan, piemēram, investīcijas vai citi gudri ieguldījumi. Šādā veidā jūsu nauda ne vien vairo jūsu labklājību, bet arī atrodas rokas stiepiena attālumā, ja tomēr notiek kaut kas ārkārtējs.
Protams, nav nepieciešams noguldīt vai ieguldīt visus iekrātos līdzekļus, jo ārkārtas fondam ir jāpaliek – tas, ka ārkārtas situācijas vēl nav gadījušās, nenozīmē, ka fonds tām nav nepieciešams. Ir pilnīgi pietiekoši izmantot 25% no iekrātajiem līdzekļiem, bet, ja jūsu iekrājumi ir milzīgi, un jums ir pārliecība, ka spēsit iztikt ar atlikušajiem līdzekļiem, atgadoties kaut kam tik tiešām ārkārtējam, varat noguldīt vai ieguldīt arī lielāku daļu. Ir būtiski, lai iekrājumi īstermiņa mērķiem, tostarp ārkārtas gadījumiem, būtu viegli pieejami jebkurā brīdī, tomēr tiem ir jābūt arī drošībā, tādēļ par to glabāšanu mājās nevar būt ne runas. Ja tie atradīsies kādā kontā, tiem vēl joprojām varēs viegli piekļūt, bet tas prasīs nedaudz vairāk laika nekā, piemēram, banknotes izņemšana no krājkases.
