Pēdējā laikā cilvēki arvien vairāk sāk apjaust to, cik būtiski ir iesaistīties 3. pensiju līmenī, lai būtu iespējams nodrošināt sev pārtikušas vecumdienas. Tas ir vērtējams ļoti pozitīvi, ka šādi uzkrājumi vispār tiek veidoti, bet diemžēl daudziem vēl nav radusies pilnīga izpratne par to, kā šis 3. pensiju līmenis darbojas, līdz ar to nav iespējams izvērtēt, kādu pensijas plānu labāk izvēlēties.
3. pensiju līmenis ir privātais pensiju fonds. Katrs pats var izvēlēties vai tajā iesaistīties vai nē, bet ir jāsaprot, ka veicot iemaksas 3. pensiju līmenī ir iespējams nodrošināt sev finansiāli daudz labākas vecumdienas. Tas darbojas daudz efektīvāk nekā 1. un 2. pensiju līmenis, jo nauda, kas tiek ieskaitīta privātajā pensiju fondā tiek izmantota tās pašas personas pensijas izmaksai un, ar fondu apsaimniekotāja starpniecību, tiek ieguldīta finanšu kapitāla tirgū, kas nodrošina ieguldītās naudas pieaugumu nākotnē. Papildus tam, likumdošana paredz, ka visiem, kas iesaistījušies 3. pensiju līmenī pienākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi no iemaksātās summas apjoma. Tas nozīmē, ka Valsts Ieņēmumu dienestā, iesniedzot ienākumu deklarāciju ir iespējams saņemt atpakaļ 23% no kopējā iemaksu apjoma.
Tātad, ir skaidrs, ka ieguvēji ir visi, kas veic iemaksas privātajā pensiju fondā, tomēr naudas pieaugums no veiktajām investīcijām lielā mērā ir atkarīgs no paša iemaksu veicēja izdarītajām izvēlēm. Proti, privātos pensiju fondus apsaimnieko finanšu sabiedrības – bankas vai apdrošināšanas sabiedrības – kuras piedāvā dažādus pensiju plānus. Tieši izvēle starp šiem peniju fonda apsaimniekotājiem un viņu piedāvātajiem pensiju plāniem visvairāk ietekmē to, kāda būs jūsu pensija.
Parasti vispirms tiek izdarīta izvēle starp pieejamajām apsaimniekošanas sabiedrībām. Lielākoties izvēle krīt par labu komercbankai, kurā konkrētajai personai ir galvenais bankas konts, ja iemaksas veic viņš pats vai arī komercbankai, kurā ir konts šīs personas darba devējam, ja iemaksas veic darba devējs, bet ikvienam ir tiesības pensiju fonda apsaimniekotāju mainīt jebkurā brīdī. Katrs apsaimniekotājs parasti piedāvā vairāk nekā vienu pensiju plānu un pēc tiem arī vajadzētu vadīties. Nevajag koncentrēties uz vienu komercbanku, bet gan apskatīt visus pieejamos pensiju plānus.
*REKLĀMA
Parasti komercbankas iedala pensiju plānus pēc riska pakāpēm. Tie katrā komercbankā var tik dēvēti citādāk, bet pamatā visus 3. pensiju līmeņa plānus var iedalīt trīs veidos – konservatīvie, sabalansētie un aktīvie. Konservatīvajos pensiju plānos ieguldītā nauda tiek investēta stabilos, drošos vērtspapīros, kas nesaistās ar augstu risku. Parasti tās ir investīcijas uzņēmumu vai vats obligācijās. Ja esat interesējies par ieguldījumiem vērtspapīros, tad noteikti zināt, ka to ienesīgums ir neliels, tomēr salīdzinot ar citiem vērtspapīru veidiem, tie ir daudz mazāk svārstīgi. Šādā vaidā gandrīz nepastāv iespēja, ka nauda var tikt pazaudēta, jo obligāciju atmaksa ir garantēta.
Arī sabalansētajā pensiju plānā ieguldītā nauda tiek investēta finanšu kapitāla tirgos, bet tā tiek sadalīta vairākās daļās un investēta atšķirīgos vērtspapīru veidos tā, lai risks būtu sabalansēts. Parasti aptuveni ceturtā daļa no visas ieguldītās naudas tiek investēta uzņēmumu akcijās, bet atlikusī daļa drošākos vērtspapīros, kā, piemēram, jau minētajās obligācijās. Tādā veidā tiek panākts, ka risks zaudēt naudu tiek samazināts līdz minimumam, bet atdeve no investīcijām ir nedaudz lielāka nekā konservatīvā plāna gadījumā.
Aktīvajā pensiju plānā ieguldītā nauda tiek pilnībā investēta dažādu uzņēmumu akcijās, jo akcijas ir vērtspapīri ar visaugstāko atdevi ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka šie pensiju plāni ir visefektīvākie, tomēr tajā pašā laikā arī riskantākie. Akciju tirgus ir svārstīgs, līdz ar to pastāv iespēja, ka nauda var tikt arī zaudēta.
Izvēloties pensiju plānu, galvenokārt ir jāņem vērā ieguldītāja vecums. Jo ilgāks ir laiks līdz pensionēšanās vecumam, jo riskantāku plānu ieteicams izvēlēties. Tas tik pamatots ar to, ka riskantākie ieguldījumi parasti atmaksājas ilgtermiņā. Ja jums līdz pensijas vecumam ir atlikuši vairāk kā 10 gadi, droši varat izvēlēties aktīvo plānu. Ja tomēr nevēlaties uzņemies tik lielu risku, tad varat izvēlēties arī sabalansēto plānu, bet sabalansētais un konservatīvais plāns tomēr būs piemērotāki tiem, kam līdz pensionēšanās vecumam palikuši mazāk kā 10 gadi.
Sava pensiju fonda investīcijām ikviens var sekot līdzi kopš tiek veikta pirmā iemaksa, bet to, vai esat izvēlējies sev piemērotāko fonda apsaimniekotāju un pensiju plānu sapratīsiet tikai aptuveni pēc 5 līdz 10 gadiem, jo tikai tad ir iespējams novērtēt pensiju fonda apsaimniekotāja profesionalitāti un veikto investīciju atdevi. Ja pēc šī laika saprotat, ka atdeve no investīcijām nav tāda kā vēlējāties, varat mainīt pensiju plānu vai apsaimniekotāju. Tomēr jāatceras, ka bieža apsaimniekotāja vai pensiju plāna maiņa nav ieteicama, jo tādā gadījumā ieguldījumi vērtspapīros jāveic no atkal no jauna līdz ar to samazinās to atdeve.