Kredīts, jeb aizdevums pats par sevi ir ļoti interesants koncepts, jo tas būtībā ļauj jums aizņemties naudas līdzekļus no kāda cita cilvēka vai uzņēmuma un pēc tam jums ir šie līdzekļi jāatmaksā ilgākā laika periodā ar procentu maksājumiem. Tas nozīmē, ka aizdevējs var veidot papildus naudu, jeb procentus tikai ar to, ka viņš aizdod jums šos līdzekļus uz kādu laiku. Būtībā šāda darbība veido vērtību no nekā tikai par to, ka kaut kas tiek aizdots uz kādu laika brīdi. Šādā kontekstā tas varbūt neizklausās normāli, bet padomājiet par to kādā citā formātā, piemēram, ja jūs aizņemtos paciņu miltu no veikala uz 30 dienām, bet jums būtu jāatdod divas miltu paciņas, vai tas šķistu normāli, un vai tā tam jābūt? Uz šādiem jautājumiem es atbildes rast nevarēšu, bet varu jums dot ieskatu tajā, kā manuprāt vajadzētu apieties ar kredītu un kam to drīkst vai nedrīkst izmantot.
No paša sākuma jau jāsaka, ka šis ir tikai mans subjektīvais viedoklis un tās ir tikai manas domas, bet lielākajā daļā aizdevumu, ko mūsdienās sniedz privātpersonām, to nemaz nevajadzētu darīt, jo kredīts ir gluži, kā slinkošana vai darbu atlikšana uz rītdienu tikai šeit jūs atliekat naudas atdošanu uz citu dienu. Ja jums ikdienā patīk atlikt dažādus darbus uz pēdējo brīdi vai arī uz nākamo dienu/mēnesi/gadu, tad visticamāk, ka arī jūs izmantosit kredītus un dzīvosit uz parāda, jo vienmēr gribēsit visu dabūt pēc iespējas ātrāk pat ja nākotnē tas jums izmaksās daudz vairāk. Šāda attieksme jau no paša sākuma var novest jūs tikai sliktās situācijās, jo atliekot dažādus darbus parasti tie tiek sasteigti un arī vēlāk tos nebūt negribas darīt vairāk, kā tas bija brīdī, kas jūs tos atlikāt. Tieši tāpat ir ar kredītu, kad jums ir jāsāk maksāt ikmēneša procentu maksājumi vai arī jāatmaksā savi ātrie kredīti, kas paņemti steigā un nemaz nedomājot par nākotni. Bet šāda situācija un domāšana jau mums ir iemācīta no pašas bērnības.
Ja jūs padomājiet par senākiem laikiem, kad ekonomikas bija stabilākas un cilvēki bija tā teikt “ar lielāku gribasspēku” vai vienkārši labāku raksturu, tad tajos laikos neviens necentās pēc iespējas vairāk aizņemties un celt savu dzīves līmeni šādā veidā, bet tika ieguldīts lielāks darbs, lai tas nestu lielākus augļus un pēc tam nākotnē dzīve būtu rožaināka. Bet gadiem ejot paaudzes ir mainījušās un, mūsdienās, visi grib dzīvot labāk, ieguldot pēc iespējas mazāk sava laika, un visvieglākais veids(“no viņu skata punkta”) ir ņemt aizdevumus, jo būtībā jūs varat izbaudīt savus darba augļus jau šodien un strādāt rīt. Bet šādā veidā, lai gan jūs iegūstat daļu no padarītā darba jau šodien, tomēr nākotnē jums būs jāstrādā vairāk, jo parāds būs jāatdod ar uzviju. Tieši tāpēc mūsdienās tie, kas par šādām lietām domā aizvien vairāk sāk apdomāt ideju vairs kredītus neizmantot vispār, vai izmantot tikai tad, ja tas veicinās jūsu vai jūsu uzņēmuma izaugsmi.
Manā skatījumā kredītu drīkst ņemt tikai tad, kad jūs skaidri zināt, ka šīs naudas saņemšana dos jums lielāku vērtību šodien, kā, ja jūs šo naudu nopelnītu un pēc tam liktu lietā kaut kad nākotnē. Tas ir, ja jums ir pieejama kāda investīciju iespēja ar lieliem procentiem, vai jūs esat atraduši kādu pirkumu, kuram jau sen krājat naudu, kam pēkšņi ir atlaide un brīdī, kad jūs sakrāsit pietiekoši naudas, šis pirkumam vairs var nebūt šī atlaide, kas nosaka, ka starpība starp kredītu un procentu maksājumiem tāpat ir mazāka nekā iegūtā atlaide. Bet, ja jūs kredītu ņemat kādā no veidiem, ko pieminēju iepriekš, tad jūs tikai mēģināt dzīvot pāri saviem līdzekļiem un tas pie nekā laba jūs novest nevar.
