Kredītreitings ir vērtējums, kuru piešķir kredītreitinga aģentūras vērtspapīru emitoriem, jeb valstīm un lieliem uzņēmumiem. Šis skaitlis netiek piemērots indivīdiem, vai mazākiem uzņēmumiem un pēc tā būtības tas parāda, vai konkrētā novērtētā entītija ir maksātspējīga, un kāds ir tajā ieguldīto līdzekļu potenciālais ieguvums, kā arī iespējamība defaultam, jeb maksātnespējai. Kredītreitingus mūsdienās piešķir 3 galvenās kompānijas, kas ir Moody’s, Standard&Poor’s un Fitch , un šo 3 iestāžu kopējais reitings tiek uzskatīts par vispārējo kredītreitingu, kas variē burtu kombinācijās no AAA līdz D (AAA,AA+,AA,AA-,A+,A,A-,BBB+,BBB,BBB-,BB+,BB,BB-,B+,B,B-,CCC+,CCC,CCC-,CC un C,D) un attiecīgi šī skala nosaka, vai iegūstījumi valstī, vai kompānijā būs ienesīgi līdz ar to arī nosaka valsts, vai kompānijas kopējo aizņemšanās procentu lielumus , kā arī privāto un valstisko investīciju apjomus.
Pasaulē visas lielākās valstis ir novērtētas šajā skalā, un mūsu Latvijas kredītreitings patlaban ir BBB+, kas nozīmē, ka mūsu valstij dotas iespējas vieglāk aizņemtiem ārējo naudu maksājot mazākus procentus, jo tas ir tā skautais investīciju reitinga sākums, bet zem tā ir maz-investīciju reitings, kad aizņemties uzreiz ir daudz grūtāk.
Šos kredītreitingus šīs trīs galvenās kredītreitingu aģentūras nosaka pēc milzīga apjoma datu analizēšanas, kā valsts gadījumā tie ir importa un eksporta dati, tautsaimniecības attīstība, inflācija, valdības stiprums un noturība, fiskālā politika un vēl daudzi citi faktori. Katra aģentūra, protams, izvēlas savus kritērijus, pēc kuriem novērtēt valstis vai uzņēmumus, bet visa pamatā ir analītiskā domāšana un milzīgs datu apjoms, ko izanalizējot un ievietojot kopējās ekonomikas modeļos tiek iegūts šis reitings. Šie skaitļi periodiski arī mainās, jo ekonomiskā situācija pasaulē mainās diezgan strauji, kas liek šim aģentūrām adaptēties un censties piemērot savus reitingus pašreizējajai situācijai, bet parasti ir tā, ka pie straujiem ekonomikas pavērsieniem, kā bija nesenā ekonomiskā krīze(no kuras mēs vēl šodien rāpjamies ārā), kredītreitingi nekrīt pietiekoši strauji un aģentūras aizbiedinās, ka viņu rādītāji ir vairāk ilgtermiņa nevis īstermiņa, kas arī liek uztraukties par to, vai šīs trīs aģentūras nav savā mērā saistītas ar šīs krīzes padziļināšanu.
Investori, kas tiešām ir sava amata piekritēji un kuriem šī lieta ir asinīs noteikti neizvēlas vadīties tikai pēc šo kredītreitinga aģentūru dotajiem datiem, jo tie nereti var būt maldinoši, kā tas bija ekonomiskās krīzes sākumā, kad tie nemainījās, bet patiesā situācija strauji pasliktinājās visā pasaulē, un pēc tam pēc novēlotas kredītreitinga maiņas tās , manuprāt, vēl vairāk un sliktāk ietekmēja jau tā slikto situāciju, jo aizņemties valstīm, kurām pazemināja reitingus bija pagrūti, un jāmaksā milzīgi procentu maksājumi.
Kopumā varu teikt, ka kredītreitings ir ļoti svarīgs lielums makroekonomikas skatījumā, bet parastiem iedzīvotājiem tas gluži vienkārši ir pārāk attāls lielums, lai tas redzami mainītu to dzīves situāciju, tāpēc reitingu maiņas un paaugstināšanas/pazemināšanas vajadzētu uztvert ar interesi, bet tām pārāk nesekot līdzi.