Katram no mums ir savi finanšu mērķi, ko vēlamies sasniegt. Parasti tie tiek sakārtoti pēc prioritātēm, jo vienlaicīgi novirzīt naudu visiem finanšu mērķiem ir ļoti grūti. Vispirms tiek domāts par pašreizējo finansiālo drošību un stabilitāti, piemēram, tiek veidoti uzkrājumi neparedzētām situācijām un pēc tam tiek domāts par tālāk ejošiem mērķiem. Tie var būt ļoti dažādi, taču vienlīdz svarīgi un nepieciešami, tāpēc nereti ir grūti saprast, kam vajadzētu dot priekšroku. Viena no visbiežākajām dilemmām ir par to, vai vecākiem vajadzētu brīvos naudas līdzekļus novirzīt savu bērnu nākotnes studijām, vai tomēr savām vecumdienām, krājot naudu trešajā pensiju līmenī? Kā viens tā otrs mērķis ir ļoti svarīgs, tāpēc palīdzēsim saprast, kā labāk rīkoties.
Abi uzkrājumu veidi praktiski ir diezgan līdzīgi. Ja tiek atvērts speciāls noguldījumu fonds bērna izglītībai, noguldītā nauda tiek investēta finanšu tirgos, kas nozīmē uzkrājumu pieaugumu, kā arī par šo noguldījumu ir iespējams saņemt nodokļu atvieglojumus, iesniedzot gada nodokļu deklarāciju. Tas pats attiecas arī uz noguldījumiem privātajā pensiju fondā, līdz ar to, atdeve no ieguldījumiem ir līdzīga. Atšķirība būtībā ir vien tajā, kam nauda paredzēta – jūsu bērna izglītībai vai jūsu pašu vecumdienām.
*REKLĀMA
Ja nepietiek naudas abu finanšu mērķu sasniegšanai vienlaicīgi, ļoti daudzi vecāki pirmajā vietā izvēlas likt savu bērnu izglītību. Tas tiek darīts vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, bērnu studiju laiks pienāks ātrāk nekā pensionēšanās vecums un tāpēc vecāki uzskata, ka vispirms jāsakrāj naudu studijām un pēc tam arī atliks laiks sava pensijas fonda izveidei, taču parasti pēc tam, kad bērni absolvē augstskolu, paliek vien nepilni 20 gadi līdz pensionēšanās vecumam, kas nav pietiekami ilgs laiks, lai izveidotu pienācīgu pensijas uzkrājumu. Otrkārt, vairums vecāku uzskata, ka ieguldījums bērna nākotnē ir nozīmīgāks, jo tas ļaus bērnam pelnīt lielu naudu pēc augstskolas absolvēšanas. Treškārt, daudzi vecāki uzskata, kas tas ir viņu pienākums, veidot uzkrājumus sava bērna izglītībai, ko kamēr vien bērns nav uzsācis patstāvīgu dzīvi, par viņu atbild vecāki. Nenoliedzami, uzkrājumi bērna studijām ir svarīgi un ja ir tāda iespēja, tos noteikti vajadzētu veidot, tomēr, ja jāizvēlas starp uzkrājumiem bērna izglītībai vai uzkrājumiem savai pensijai, noteikti kā prioritāti vajadzētu izvirzīt uzkrājumus privātajā pensiju fondā.
Ja jūs nebūsiet izveidojis uzkrājumus bērnu studijām, tas nenozīmē, ka viņi nevarēs mācīties un būs nolemti neveiksmei. Tieši pretēji – ja bērnam pašam būs jādomā par to, kā iegūt izglītību, viņš pret studijām attieksies ar daudz lielāku atbildību. Ir iespējams gan mācīties par valsts budžeta līdzekļiem, gan saņemt stipendijas, gan arī ņemt studiju kredītu. Ja jūsu bērni tiešām gribēs studēt, viņi paši atradīs iespējas to paveikt. Ar uzkrājumiem pensijai ir citādāk – ja jums nebūs uzkrājumu, pensijas vecumā sadabūt naudu jau vairs praktiski nebūs iespējams. Valts fondētā pensija parasti ir ļoti niecīga un ar to izdzīvot ir grūti. Daudzi cer, ka varēs turpināt strādāt, taču ne visiem pensionāriem ir tik laba veselība, lai turpinātu strādāt un uzkrājumi ir vienīgā iespēja nodrošināt sev pienācīgas vecumdienas. Tad tāpat nereti nākas lūgt naudu saviem bērniem un beigās sanāk, ka atmaksāt studiju kredītu bērnam būtu bijis daudz izdevīgāk, nekā uzturēt savus vecākus.
Izvirzot savas finanšu prioritātes vienmēr ir jāskatās plašāk. Ir jāizvērtē iespējamie nākotnes scenāriji, lai saprastu, kā rīkoties, jo ne vienmēr opcija, kas pirmajā brīdī šķiet izdevīgāka, tāda tiešām arī ir. Ir tikai dabiski, ka vecāki vēlas parūpēties par saviem bērniem, taču tāpēc nedrīkst upurēt savas vajadzības. Pakļaut sevi nabadzības riskam, lai mazliet atvieglotu savu bērnu dzīvi, nudien nav prātīgs lēmums.