Nebanku kredīti jau vairākus gadus ir bijusi viena no tām industrijām, kuras izaugsme bija mērāma desmitiem vai pat simtiem procentu gadā, un uzņēmumi, kas šajā nozarē darbojās bieži vien ierindojās straujāk augošo uzņēmumu vidū iegūstot dažādas balvas un žurnālistu uzmanību, kas parasti prasīja, kā gan šāda izaugsme vispār ir iespējama? Nebanku kredītu industrija pirmos pastāvēšanas gadus darbojās var teikt bez nekādiem ierobežojumiem, bet pēdējos gados, kad industrijas izaugsme ir krietni vien samazinājusies tai tiek pievērsta pastiprināta mēdiju uzmanība un arī dažādas valsts regulācijas.
Viss, iepriekš minētais, ir novedis pie tā, ka Nebanku kredītdevēju industrija 2014 gadā salīdzinot ar 2013. gadu, ir sarukusi par gandrīz 20% un no jauna izsniegto kredītu apjoms samazinājies pat par 30%, kas ir visai ievērojams nozares sarukums. Patērētāju Tiesību Aizsardzības Centrs ir informējis, ka 2014. gadā vairāk kā 30% no ātro kredītu ņēmējiem ir bijušas problēmas ar šo aizdevumu atmaksu un pat līdz 50% no visiem nebanku sektora debitoriem izvēlas iespēju kredītu pagarināt vismaz vienu reizi, kas nozīmē, ka lielākajai daļai šo cilvēku pēc aizdevuma saņemšanas ir problēmas ar šo kredītu laicīgu atmaksu. Bet kas ir vēl nepatīkamāk ir fakts, ka teju 30% no kopējiem ātro kredītu saņēmējiem ir pagarinājuši savas kredītsaistības pat trīs reizes un nereti pat vairāk, kas liecina, ka pat šī pagarināšanas iesēja neļauj debitoriem atgūties un laicīgi atmaksāt kredītus. Tieši tāpēc arī Nebanku kreditoru peļņa vēl jo projām saglabājas tik liela, jo tieši lielākie peļņas procenti nāk no kavētajiem aizdevumu maksājumiem un šīm kredītu pagarināšanas maksām.
Šādi notikumu pavērsieni var tikt asociēti gan ar stingrākajiem grozījumiem likumos par kredītu izsniegšanu, gan arī ar stingrāko patērētāju vērtēšanu, ko Nebanku kreditori veic, lai mazinātu kavēto kredītu maksājumu apjomu, bet šinī nozarē strādājošo 58 uzņēmumu rentabilitātes un peļņas rādītāji joprojām ir visai augsti, tāpēc no šāda skatpunkta noteikti nevarētu teikt, ka nozarē noticis pagrimums. Manuprāt arī ekonomikas atveseļošanās, pēc nesenās ekonomiskās krīzes, cilvēkiem ļauj ņemt mazāk kredītus un dzīvot no saviem ienākumiem nevis aizņemties naudu, un tas arī varētu būt viens no faktoriem, kāpēc šo lielo procentu kredītu kopējais apjoms samazinās. Visticamāk, ka vairs nozare īpaši nesaruks un būs nostabilizējusies, jo Latvijā ir pietiekoši “ražīgi” apstākļi, lai rastos liela konkurence un uzņēmumi gan ar mārketinga gan citām metodēm censtos piesaistīt pēc iespējas vairāk klientu, bet, šoreiz, to darot nevis piedāvājot dažādas dāvanas un tā teikt “apmānot” cilvēkus, bet gan tiešām palīdzot viņiem bezizejas stāvoklī un dodot šo rezerves naudas iegūšanas iespēju.
Noteikti, ka ar nepacietību gaidīsim nākamo gadu vai vismaz datus par 2015. gada pirmo pusgadu, lai varētu tos salīdzināt ar 2014. gadu un tad varēsim vairāk analizēt, vai tiešām nozare ir nostabilizējusies.
