Jau neskaitāmus gadus Bankas ir bijušas galvenās iestādes, kur cilvēki var darīt visu, kas saistīts ar naudu un finansēm sākot no naudas noguldīšanas, līdz konta atvēršanai un protams arī kredītu saņemšanai, kas tad arī ir galvenais ienākumu avots šīm finanšu iestādēm. Bankas pašos pamatos arī iz uzņēmumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem un ir iegādājušies licenci, ar kuru šī iestāde tiek oficiāli izveidota par banku. Bankām visā pasaulē ir savi noteikumi un likumdošana un tas ir tāpēc, ka bankas ir galvenās finanšu aprites organizatori un tiklīdz, kā šīs iestādes netiek kontrolētas, tā tās ātri vien sāk pieprasīt aizvien lielākus un lielākus procentus par kredītiem, kā arī apkalpošanas maksām, tādā veidā iegūstot lielāku peļņu. Galvenais, kas cilvēkiem ir jāsaprot par bankām, ka tās, tāpat, kā jebkurš cits uzņēmums ir veidotas tikai un vienīgi lai gūtu peļņu un tās darīs visu, lai šo peļņu audzētu vai arī noturētu.
Šeit tad arī mēs varam iesaistīt nebanku kreditorus, kas būtībā ir uzņēmumi, kam ir atļauts izsniegt kredītus gan uzņēmumiem gan privātpersonām un lai šādu pakalpojumu šie uzņēmumi varētu sniegt tiem arī ir jāiegādājas noteikta licence un katru gadu jāmaksā licences atjaunošana, lai tādā veidā papildinātu valsts budžetu. Šie nebanku kreditori senāk izsniedza līzingus, un patēriņa kredītus, kā arī tie bija lombardi un citas līdzīgas iestādes, bet līdz ar interneta plašāku ienākšanu mūsu dzīvē arī nebanku kreditori sāka veikt kreditēšanas pakalpojumus interneta vidē un to darot ļoti ātri auga to apgrozījums un peļņa un dažus gadus vecie uzņēmumi ir spējuši izveidot desmitiem miljonu lielu peļņu un pārvilināt ļoti daudzus cilvēkus no banku kredītiem tieši pie šiem nebanku aizdevējiem. Bet pēdējā laikā presē ir parādījušies sižeti par to, cik šie nebanku kredītdevēji ir slikti, un, kā tie graujot valsts iedzīvotāju labklājību. Bet, vai aiz šīm nomelnošanas kampaņām varētu būt bankas, kas vēlas atgūt šo tirgus daļu un tāpēc to lobijs spiež uz mūsu valstsvīriem, lai tie pieņem šos likumus par ātro kredītu iegrožošanu?
Būtiskas atšķirības starp bankām un nebanku kreditoriem nav, kur vienīgi nebanku kreditori pieprasa lielākus procentu maksājumus, bet tas tiek darīts tāpēc, ka šie aizdevēji uzņemas daudz lielāku risku un naudu izsniedz tūlītēji, tāpēc ļaujot cilvēkiem pārvarēt dažādas grūtības. Bet, ja vēlme ir kredītu saņemt pie bankas parasti ir ilgi jāgaida un mazas kredītu summas arī nav iespējams pieprasīt, un vienīgais solis ir ņemt kredītkarti vai overdraftu, kas pirms nebanku kredītdevējiem bija ļoti labs bizness bankām.
Lai gan Banku pārstāvji publiski neko nav atzinuši, tomēr liekas, ka banku lobijs ir jūtams un tāpēc arī sākas ātro kredītu iegrožošana, jo pamatā jau šiem kredītiem šie lielie procentu maksājumi ir pamatoti, jo ir liels risks, tāpēc, ja tiks veikti šie grozījumi, tad būtībā cilvēkiem vairs nebūs iespējas aizņemties šajos grūtajos brīžos. Un, kas ir vēl aizdomīgāk ir tas, ka tieši tajā dienā, kad valstsvīri otrajā lasījumā pieņēma šo grozījumu likumprojektu daudziem SwedBank klientiem uz epastu tika nosūtīts atgādinājums, ka labāk aizņemties naudu pie viņiem, izveidojot kredītkarti. Visticamāk, ka tā nav sakritība un tas ir skaidrs pierādījums, ka bankas vēlas atgūt šo tirgus daļu no nebanku kredītdevējiem, un viņām arī tas lēnām izdodas.