Mūsdienu virtuālajā pasaulē ir uzradies jauns norēķinu veids Bitcoin. Diemžēl ļoti liela daļa interneta lietotāju nemaz nezina un nesaprot šīs kriptovalūtas jēgu un nozīmi. Bitcoin jeb bitmonētas ir ciparnauda, kas balstīta uz atvērtā pirmkoda (open-source) protokolu. Bitcoin izmanto publisku transakciju žurnālu, kas nozīmē, ka jebkuram lietotājam ir iespējams redzēt pilnīgi visus darījumus. Šo kriptovalūtu 2009. gadā izveidoja programmētājs vai programmētāju grupa, kas slēpjas zem pseidonīma Satoši Nakamoto. Zināms, ka parasto valūtu emitē valdības, kad tas ir vajadzīgs, savukārt, bitcoin nav centralizētas pārvaldes sistēmas un monētas tiek radītas automātiski. Bitmonētu radīšana notiek automātiski, pēc iepriekš izstrādāta algoritma. Visi, kuri nodrošina skaitļošanas jaudu darījumiem, kā atlīdzību saņem bitmonētas. Tas gan nodrošina gudru pieeju, kā izdot jaunas bitmonētas, gan palīdz uzturēt pastāvīgu ”racēju” daudzumu. Tāpat ”racēji” ir tie, kas nodrošina bitcoin darījumu drošību.
Tātad bitcoin rakšana kalpo divu mērķu labad – pirmais ir uzticamā veidā nodrošināt bitcoin pārskaitījumus (piešķirot skaitļošanas jaudu) un otrs ir jaunu bitmonētu radīšana pēc katra darījuma. Bitcoin rakšanas procesā transakciju žurnālā tiek veikti jauni ieraksti (jauni darījumi). Pagātnes transakcijas šajā žurnālā tiek sauktas par blokķēdi, jo tā ir kā ķēde, kas sastāv no blokiem. Blokķēde ir kā apstiprinājums visai pārējai interneta pasaulei, ka darījums ir noticis. Bitcoin mezgli izmanto blokķēdi, lai atšķirtu likumīgus bitmonētu darījumus no tiem, kur kāds ir centies iztērēt bitmonētas, kas jau ir izlietotas kaut kur citur. Bitcoin rakšana speciāli ir padarīts par ļoti resursus prasošu un sarežģītu procesu, lai ik dienas ”izrakto” bitmonētu skaits būtu stabils. Katram ķēdes blokam ir jāsatur padarītā darba pierādījums (PoW), lai šis bloks tiktu uzskatīts par derīgu. Šo pierādījumu katru reizi saņemot jaunu bloku, pārbauda bitcoin mezgli. Primārais rakšanas iemesls ir bitcoin mezglu saskaņotības nodrošināšana, lai tos jebkādā veidā nebūtu iespējams aizskart vai viltot. Tāpat rakšana ir process, kas sistēmā ievieš jaunas bitmonētas – ”racēji” saņem darījumu komisijas maksu un ”subsīdijas” no jaunizveidotajām monētām. Tas palīdz izplatīt monētas decentralizēti un motivē cilvēkus nodrošināt sistēmas drošību. Bitcoin rakšana savu nosaukumu ieguvusi diezgan interesanta iemesla dēļ. Tā prasa visai lielu piepūli un iegūšanas ātrums ir pavisam lēns tāpat, kā citām, no zemes iegūstamām lietām, piemēram, zeltam.
Bitmonētu rakšana nav viegla, izstrādāto algoritmu dēļ. Vienkārši to var izskaidrot ar to, ka katra bloka noteiktajam numuram ir jāsākas ar vairākām nullēm. Iespēja, ka tiks ģenerēts bloks, kurš sākas ar vairākām nullēm, ir visai minimāla, tādēļ ir vajadzīgi ļoti daudz mēģinājumi, līdz tiek iegūta vajadzīgā vērtība. Regulāri tiek noteikts statistikas rādītājs, kurš parāda bitcoin bloku rakšanas grūtību. Tas parāda cik grūti ir ”izrakt” jaunu bloku, salīdzinājumā ar pašu vieglāko iespēju to izdarīt. Šī vērtība tiek aprēķināta no jauna ik pēc 2016 bloku izrakšanas. Tas vidēji notiek pēc 2 nedēļām, un viena bloka rakšana prasa aptuveni 10 minūtes. Brīdī, kad palielinās ”racēju” skaits, rakšanas grūtība paaugstinās, tādējādi rakšanas apjomi atkal samazināsies. Šis pēc būtības ir nebeidzams aplis, un tieši tādēļ bitmonētu emisija vienmēr ir stabilā daudzumā.
Lai raktu bitmonētas, ir nepieciešams instalēt specifisku programmatūru un iegādāties rakšanas ierīces. Ierīču iegāde prasīs visai lielus naudas līdzekļus, jo labākās no tām maksā vairākus simtus eiro. Tāpat jārēķinās ar patērētās elektrības daudzumu. Tomēr, regulāri darbinot rakšanas ierīces un atrodot veidu, kā iegūtās bitmonētas izmantot, šis ieguldījums ilgtermiņā var atmaksāties.