Iedomājieties, ka atrodat somu uz ielas un, atverot to, atklājat, ka tā ir piebāzta pilna ar 100 dolāru banknotēm. Vai iegādājoties jaunu māju, atklājiet slepenas durvis griestos, kuras ved uz telpu, kura ir pilna ar atkritumu maisiem, līdz malām pārbāztiem ar naudu. Kā jūs rīkotos? Nomaksātu pāris rēķinus? Salabotu savu auto? Iepriecinātu sevi ar kaut ko, ko jau sen vēlējāties, bet nevarējāt atļauties? Bet ja nu jūs neliek mierā sirdsapziņas balss, kas jums atgādina, ka nauda tāpat vien neaug somās vai bēniņos? Kāds droši vien ir nozaudējis šo naudu un būtu ļoti pateicīgs, ja jūs to viņam atgrieztu. Vai jūs būtu spējīgs pretoties kārdinājumam naudu paturēt nevis atgriezt to tās īpašniekam?
Nezināma bezpajumtniece
62 gadu veca kanādiešu bezpajumtniece, kuras vārds ir palicis noslēpumā tīts atrada somu ar 10 tūkstošiem ASV dolāru. Lai gan notikušā laikā sieviete dzīvoja Kalgarī bezpajumtnieku patversmē, viņa izlēma par atradumu ziņot policijai. Pēc viņas teiktā, viņai pat prātā neesot ienācis paturēt naudu sev, jo tas nebūtu pareizi. Šis notikums izraisīja lielu Kanādas mēdiju interesi, kuros atbalsojās apbrīns un pateicība par sievietes godprātību. Vairāki cilvēki pieteicās atalgot viņas labo dabu ar finansiālu palīdzību, bet sieviete no tās atteicās un uzstāja, lai prese saglabātu viņas anonimitāti, jo viņa jutās neērti par to, ka ir bezpajumtnieci. Galu galā, somas īpašnieks pierunāja sievieti pieņemt materiālo palīdzību.Viņš uz viņas vārda atvēra bankas kontu, ieguldot tājā 500 Kanādas dolāru, kuriem citi Kalgarī iedzīvotāji pievienoja savus ziedojumus. Šie līdzekļi izrādījās pietiekoši, lai sieviete varētu iemitināties pati savā dzīvoklī un pārstāt dzīvot patversmē.
Lielveikala darbinieks
Kāds Walmart lielveikalu ķēdes darbinieks veica savus pienākumus, savācot tukšos iepirkuma ratiņus no veikalam pieguļošās autostāvietas, kad viņš atrada 20 tūkstošus ASV dolāru saturošu aploksni, atstātu vienā no ratiņiem. Viņš steigšus metās pakaļ auto, kurā atradās veikala klients, kurš atstāja ratiņus ar aploksni, lai to viņam atgrieztu atpakaļ. Par savu rīcību Walmart atalgoja savu darbinieku ar īpašu balvu par godprātību. Kā izrādījās, aploksne ar naudu piederēja kādam pārim, kuri bija piestājuši iepirkties ceļā uz mājām, pēc bankas apmeklējuma, kurā viņi bija izņēmuši naudu pirmajai iemaksai par jaunu mājokli. Kārtojot iegādātās preces bagāžas nodalījumā, aploksne bija izkritusi no sievietes rokas somiņas. Pāris piedāvāja atalgot godīgo darbinieku ar naudu un vakariņām restorānā, taču viņš atteicās, uzsverot, ka esot rīkojies tikai savu pienākumu robežās un neuzskatot, ka viņam pienāktos papildus atlīdzība.
*REKLĀMA
Godīga vecmāmiņa
Bilija Vatsa, 75 gadus veca vecmāmiņa no Tenesijas štata Amerikā, apmeklēja labierīcības restorānā, kad viņa atrada, uz drēbju pakaramā atstātu rokas somiņu, kurā atradās fotogrāfija, kurā bija redzamas divas sievietes un 97 tūkstošus dolāru. Viņa par atradumu ziņoja restorāna darbiniekiem, bet somu paturēja savā glabāšanā, atstājot savu telefona numuru, lai somas īpašniece varētu ar viņu sazināties un atgūt nozaudēto. Pēc neilga laika Bilija saņēma zvanu no sievietes, kura pieteicās kā somiņas īpašniece. Palūgusi identificēt somas saturu, lai pārliecinātos, ka tā tiešām ir īstā īpašniece, nevis viltvārde, Bilija sarunāja tikšanos ar sievieti, lai atgrieztu savu atradumu. Kundze bija pārsteigta, ka somas īpašniece bija vairāk gandarīta par fotogrāfijas atgūšanu, nevis prāvo naudas summu. Kā izrādījās, fotogrāfija bija vienīgā kopbilde ar viņu un viņas nesen mirušo meitu. Īpašniece bija nesen izņēmusi naudas summu no sava bankas konta, lai uzsāktu jaunu dzīvi tālu prom no vietas, kura pārāk atgādināja par traģisko zaudējumu. Bilijai tika piedāvāta 1000 dolāru liela atlīdzība, no kuras viņa atteicās.
Jauns mājas īpašnieks
Iegādājies savas jaunās ģimenes pirmo mājokli, Džošs Ferins no Jūtas, ASV, iegriezās jaunajā īpašumā dienu pirms ievākšanās. Iegājis garāžā, viņš ievēroja auduma gabalu, karājoties no spraugas griestos. Parāvis aiz drānas, viņš atklāja, ka sprauga griestos patiesībā ir lūka uz bēniņu telpu, par kuras esamību viņš iepriekš nezināja un arī nekustamā īpašuma aģents, caur kura starpniecību ģimene iegadājās īpašumu, par to neko netika minējis. Pieslējis trepes un uzrāpies virs garāžas grieztiem, Ferins ieraudzīja miskastes maisus, kas bija pilni ar dažādu nominālo vērtību dolāru banknotēm. Satraukts par savu atradamu, Ferins nekavējoties piezvanīja savai sievai un sāka skaitīt naudu. Ticis līdz 40 tūkstošiem dolāru, viņš pārstāja skaitīt, atstājot vēl aptuveni 5 tūkstošus nepārskaitītus. Ferins atcerējās, ka iepriekšējie mājas īpašnieki mājokli bija nesen saņēmuši īpašumā no sava aizsaulē aizgājušā tēva, kurš to novēlēja saviem dēliem. Ferins nolēma viņus sazvanīt, lai izstāstītu par savu atradumu. Pēc viņa paša vārdiem, Ferins, pats būdams tēvs, uztraucas par savu bērnu nākotni un varēja lieliski iedomāties, ka arī viņš pats varētu atstāt mantojumā savai ģimenei savus iekrājumus. Vēlāk mājokļa iepriekšējie īpašnieki apstiprināja, ka viņu tēvam esot bijis paradums glabāt skaidru naudu dažādās slēptuvēs un atcerējās, kā bērnībā reiz uzgāja naudas saikšķi noslēptu grāmatu skapī.
Dārzniece finansiālās grūtībās
Elija Estrada ir jauna dārzniecības biznesa īpašniece, kas knapi turas virs ūdens. Elijai ir vairāku tūkstošu ASV dolāros mērojami kredītkaršu parādi, kā arī kredīta maksājumi, kuri viņai sagādā grūtības katru mēnesi. Kad Elija, dodoties iepirkties savā dzimtajā Mehiko pilsētā, atrada ar naudu piebāstu somu, viņas pirmā doma bija atvieglojums par to, ka viņas naudas problēmas beidzot ir atrisinātas, jo somā atradās summa 144 tūkstošu dolāru vērtībā. Tomēr, īsi pēc tam, sirdsapziņas pārmetumi ņēma virsroku un viņa ziņoja par savu atradumu Meksikas varas iestādēm. Par spīti savām parādsaistībām un slimo māti, kura nesen bija nonākusi viņas aprūpē, viņa uzskatīja, ka viņai nav tiesību paturēt atrasto naudu. Vēlāk atklājās, ka nauda pieder bankai, kuras darbinieki to bija aizmirsuši uz ielas, lādējot naudas somas bruņu mašīnā, pārvedot to uz citu filiāli. Kā pateicību par viņas godprātību, banka Eliju atalgoja ar godalgu aptuveni 2000 dolāru vērtībā.
Taksists
Kad 42 gadus vecais Lasvegasas taksists Ādams Voldemarims tīrija savu taksi pirms došanās savā maiņā, viņš ievēroja melnu klēpjdatora somu, atstātu uz pakaļējā sēdekļa. Somā atradās 221 tūkstotis ASV dolāru. Vispirms Ādams uzmeklēja taksistu, kas strādāja iepriekšējā maiņā, jautājot, vai viņš nav kaut ko aizmirsis auto. Saņēmis negatīvu atbaldi, Ādams atstāja somu pie kompānijas sekretāres. Aptuveni stundu vēlāk, Ādams saņēma izsaukumu atgriezties birojā, kur viņu ar apskāvienu sagaidīja kāds vīrietis, kurš iespaidīgo naudas summu bija laimējis kazino. Somas īpašnieks, aiz pateicības par Ādama godīgo rīcību, atstāja viņam dzeramnaudu divu tūkstošu dolāru apmērā. Arī Valmiera taxi ir tikpat godīgs serviss.
