Ar steigu tuvojas Oktobra beigas, un kā jau mēs visi zinām, tad Oktobra pēdējā dienā, jeb 31. datumā visā pasaulē svin helovīnu, jeb visu svēto nakti, kas mums visiem asociējas ar izgrebtiem ķirbjiem, dažādiem kostīmiem un saldumu diedelēšanu. Lai gan Latvijā helovīna svētki ir ienākuši salīdzinoši nesen, tomēr pēdējos gados 31. oktobrī aizvien vairāk ir iespējams novērot kostīmos ģērbtus bērnus, kas staigā pa pilsētām saldumu vai izjokošanas meklējumos un jautri pavada laiku. Bet kāpēc šādi svētki tiek svinēti, un kāds tiem sakars ar raganām, mošķiem un ķirbjiem?
Lai noskaidrotu, kur šie svētki aizsākās vispirms ir jāsaprot, ka mūsdienu izpratnē Helovīns ir nekas vairāk, kā komercalizēti svētki, kas ļauj tirgotājiem izpārdot saldumus un kostīmus, ļaujot gūt tiem lielāku peļņu, tomēr šādi tas nebija vienmēr un senākos laikos 31. Oktobris tika asociēts gan ar ražas svētkiem gan ar aizgājušo godināšanu un pat dažādām pagāniskā tradīcijām. Meklējot informāciju pat Helovīna pirmsākumiem ir iespējams atrast daudz un dažādus avotus par to, kā pagānu svētku tradīcijas ir ietekmējušas mūsdienu 31. Oktobra svinības, tomēr tas ko vēstures liecības konkrēti liecina ir fakts, ka kristietības ietvaros, baznīca centās savienot šīs pagānu tradīcijas ar baznīcas rituāliem, un tā arī radās “All Hallows Day“, jeb visu svēto diena. Un tieši tāpēc, ka šī visu svēto diena tiek svinēta tieši pirmajā Novembrī, tad nakts pirms šīm svinībām tiek saistīta ar visu svēto dienas sagaidīšanu, svētku mielastu, aizgājušo tuvinieku atcerēšanos un to godināšanu.
Saldumi un kostīmi
Kā jau minēju iepriekš, tad Helovīna vakarā bērni parasti ģērbjas dažādos briesmoņu tērpos un dodas ielās saldumu medībās, tomēr arī šī tradīcija sastāv no vairāku kultūru savienotām darbībām un mūsdienu izpildījumā ir kā veids bērniem iegūt saldumus par brīvu un vienlaikus arī izklaidēties. Tomēr senāk šī tradīcija Īrijā un citviet Eiropā tika piekopta, gan kā kristietības rituāls, kur mācītāji staigāja pa mājām svētot iedzīvotājus un par to saņēma kūkas, gan, kā īru rituāls, kur tā sauktie kumēdiņu rādītāji “mummers” gāja ielās un rādija dažādas iepriekš iestudētas darbības, gluži kā teātrī. Mūsdienās šīs un vēl citas tradīcijas ir apvienotas un veido mūsdienu “Saldumus vai Izjokosim”, kas nu jau ir iegājies, kā pašsaprotama tradīcija un liek daudziem 31. Oktobrī iepirkt saldumu krājumus, lai netiktu “izjokoti”. Savukārt kostīmi, ko bērni parasti nēsā nākuši no tradīcijām, kurās cilvēki pirms visu svēto dienas ģērbās dažādos briesmīgos tērpos, lai pierādītu, ka no šiem mistiskajiem tēliem tiem vairs nav bail un saprastu to, ka labie spēki ir uzvarējuši ļaunumu, ļaujot par to paņirgāties.
Ķirbju grebšana
Ķirbis ir viens no Helovīna svētku simboliem, jo izgrebtie ķirbji ar svecītēm pa vidu tumsā, parasti, izskatās biedējoši, tomēr ne vienmēr ķirbji ir bijuši helovīna galvenais simbols. Senāk, kad Helovīnu svinēja tikai Anglijā, jeb vēl precīzāk Īrijā, tad pēc ražas novākšanas Īri izgreba un izmantoja kāļus, kas simbolizēja rudens atnākšanu un ziemas sagaidīšanu. Šī tradīcija tika iekopta pēc leģendas, kurā stāstīts, ka kāds Īru uzdzīvotājs vārdā Džeks neesot ielaists debesīs, un esot apmānījis Velnu, lai nenonāktu ellē, tāpēc viņš vēl joprojām klīstot pa zemes virsu slapstoties pa tumšiem nostūriem ar vienu vienīgu ogli, kas ir ielikta izgrebtā kālī, lai radītu vairāk gaismas un ilgāk degtu. Kad šo svētku popularitāte un šis mīts izplatījās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur ražas novākšanas laikā tika grebti ķirbji, tad abas tradīcijas tika savienotas, un nu mēs visi Helovīnu asociējam ar izgrebtiem ķirbjiem. Šīs pārmaiņas no kāļiem uz ķirbjiem ir visai pašsaprotamas, jo kālis ir ciets un neparocīgs dārzenis, tomēr ķirbis ar savu cieto mizu un mīksto vidukli ir ideāls objekts dažādu tēlu grebšanai un laternu, jeb “Jack` o Lantern” veidošanai.
Kā redziet, tad Helovīna svētki ir daudz un dažādu tradīciju un parašu salikums un mūsdienu izpratnē nereti Helovīns tiek svinēts tikai kā ballīte ar pārģērbšanos, kas ļauj cilvēkiem atslēgties no ikdienas rutīnas un kārtīgi iztrakoties uzvelkot masku un nedomājot par to, ko citi par viņiem domās. Helovīns ir arī ļoti labs ekonomiskais simulants, jo cilvēkiem pārģērbjoties, tie tērē naudu kostīmos, tiek pirkti daudz un dažādi saldumi, un tas, savukārt ļauj iekasēt naudu gan pārdevējiem, gan valdībām no nodokļiem par šiem pirkumiem. Mūsdienās šīs visu svēto dienas priekšvakara svinības ir izplatījušās tik tālu, ka kopējais ieguvums ir desmitiem miljardu dolāru lielumā tikai ASV vien, un iedomājieties, kāds tas ir visā plašajā pasaulē.
Mēs šeit iekš kredits247.lv ceram, ka nu tu zini vairāk par šiem populārajiem svētkiem, un šogad, kad dosies saldumu medībās padomāsi par to, cik dažādas tradīcijas ir iesaistītas, lai rastos helovīna svētki to mūsdienu izpildījumā.
