Mēs taču visi atceramies pēdējo finanšu krīzi 2008 un 2009. gadā, kad liela daļa cilvēku visapkārt zaudēja darbus un cenas mums visapkārt sāka krist? Tieši šāds scenārijs, tikai vēl ļaunāks ir iespējams tuvāko gadu laikā. Būtībā visa pasaule pašlaik dzīvo uz kredīta un tāpēc pašlaik ekonomika liekas, ka ir atveseļojusies un visas pasaules valstis lēnām sāk atgūties pēc šīs krīzes. Bet patiesībā ar dažādām valdības stimulācijām ekonomika tieši otrādi ir pārpildīta ar cilvēku naudu, kas ir paņēmuši pārāk lielus kredītus un tāpēc vairs nespēj pirkt tik daudz jaunu lietu. Manuprāt, pašlaik pasaule ir mūsu lielākajā burbulī līdz šim un, jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo mazāka būs šī krīze, kas sekos pēc burbuļa sprāgšanas.
Zemie procenti?
Viena no lietām, ko valdības parasti dara tad, kad ir iestājusies ekonomikas krīze, tiek samazināti procentu maksājumi kredītiem, bet pēc tam, kad šī samazināšana ir izdevusies un ekonomika ir atguvusies, tad šie procenti tiek atlikt iepriekšējā daudzumā. Pašlaik pasaulē visas bankas un visas valstis izsniedz kredītus kā trakas un valdības bieži vien šīm bankām piedāvā aizņemties ar teju 0% iespēju, lai tikai stimulētu ekonomiku un ekonomisko situāciju. Ja padomājam, ka 2008. gadā tika samazināti procenti un nesen šie procenti tika vēl samazināti, tad tas neliekas pareizi, jo, ja jau ekonomika tagad atveseļojas tad jau procentiem būtu jākāpj nevis vēl samazinās, tāpēc šeit kaut kas neiet kopā.
Valdības iejaukšanās?
Viena no problēmām, kas rada tieši vēl lielākus ekonomikas burbuļus ir valdības iejaukšanās dažādās industrijās sākot no lielo uzņēmumu izpirkšanas, līdz banku izpirkšanai un šādas darbības nenotiek tikai ārzemēs, jo mēs labi atceramies par Parex bankas pārpirkšanu par miljardu Eiro, bet nesen tika pārdota banka Citadele tikai par 70 miljoniem Eiro tādā veidā radot valstij milzīgus zaudējumus. Protams, liela daļa no šīs naudas tika atgūta, bet ne visa, un kamēr, kāds nebūs veicis aprēķinus, tikmēr tā arī mums nebūs skaidrs, cik tieši nauda ir zaudēta šajā darījumā.
Neskatoties uz banku izpirkšanu un zemajiem procentiem valdības parasti veic lielus ieguldījumus tā sauktajos ekonomikas stimulācijas darījumos, kur tiek ieguldīti lieli līdzekļi lai veidot dažādus projektus un tādā veidā “sildītu” ekonomiku un radītu jaunas darba vietas. Bet šāda iejaukšanās brīvā tirgus ekonomikā nedod pilnīgi nekādu labumu un tikai padara situāciju daudz sliktāku, jo uzņēmējiem vairs nav motivācijas samazināt cenas, bet tiek darīts viss, lai izvilktu pēc iespējas vairāk naudu no valsts. Bet ja runājam tieši par Amerikas ekonomiku un to, kas notiek pasaulē, tad patiesībā citviet ir vēl ļaunāka situācija, jo ASV iegrūda lielu naudu, lai izpestītu lielos uzņēmumus, kā arī izveidoja pasaulē lielāko stimulācijas plānu, bet tie visi vēl nav sākuši darboties un ASV ekonomika vēl jo projām darbojas ar ikgadējo budžeta deficītu tieši tāpat, kā Latvijas un daudzu citu valstu ekonomikas.
Kur šis viss mūs ved tā īsti nav skaidrs, jo šāda situācija pasaulē vēl nav bijusi, jo nu šī kredītu krīze apņem visu pasauli nevis tikai vienu valsti un tāpēc, ja notiks kritiens, tad kritīs visas industrijas. Visgrūtāk ies tiem cilvēkiem, kas ir ņēmuši kredītus, kā arī, kuru nauda ir ieguldīta kādās akcijās vai kādā citādā veidā nav pieejama, jo, tajā brīdī, kad ekonomika sāks krist, tad liela daļa no šīs naudas vērtības pazudīs. Bet vēl ļaunāk būs tas, ka kredīts vēl jo projām būs jāturpina maksāt. Bet, ko darīt cilvēkiem, kas šo situāciju saprot un gaida, ka šāda krīze var notikt? Visticamāk, ka pēc iespējas ātrāk ir jāizveido rezerves iekrājumi, lai varētu izdzīvot pat tad, ja tiek samazināta alga vai arī tiek vispār zaudēts darbs, kā arī jāmēģina pēc iespējas ātrāk atmaksāt kredīti un izņemt visu naudu no akcijām un citiem iekrājumiem, kuri var strauji zaudēt vērtību. Bet jebkurā krīzē ir iespējams arī ļoti daudz iegūt un visticamāk, ka arī šoreiz tā tas notiks un tie, kas jau laicīgi sapratīs un sāks domāt, kā nopelnīt no šīs krīzes un izkļūt no tās ar labāku situāciju, kā ienāca, tie būs īstie ieguvēji.
Ceru, ka arī jūs jau sākat domāt par šādu situāciju, ja tāda patiešām notiks.