2018. gadā Eiropas Savienība publicēja sarakstu, lai padarītu finansējumu apzinīgāku ar klimatu saistītos jautājumos. Briselē starp citiem jautājumiem aplūkota finanšu produktu klasifikācija atbilstoši ekoloģiskajiem kritērijem un reforma attiecībā uz reitingu aģentūru direktīvām.
Pašlaik darba plānošana tiek ievērota. Kā paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis “Vienas planētas” samitā, kas notika 2017. gada 12. decembrī, lai atzīmētu Parīzes līguma par zaļo politiku divu gadu dzimšanas dienu, Brisele tagad publicējusi savu izrakstu par zaļo finansējumu. Pagājušajā mēnesī izdotajā šajā divdesmit lappušu garajā dokumentā ir izklāstīti dažādi veidi, kā Eiropas Savienība plāno integrēt cīņu pret globālo sasilšanu finanšu tirgu noteikumos.
“Vienas planētas” samitā Valdis Dombrovskis atzīmēja aspektu, ka atšķirība starp nepieciešamību finansēt videi draudzīgus risinājumus un pašreizējo piedāvājumu tiek lēsta 179 miljardu eiro gadā. Šo summu nevar aizpildīt tikai ar publiskajām finansēm, un šim nolūkam ES būs nepieciešams privātā finansējuma sektora atbalsts. Bet, protams, šie privātā finansējuma dalībnieki vēlas ieguldīt stabilā tirgū neatkarīgi no tā, cik godīgi tas varētu būt.
Kā tas bieži notiek Eiropas kopienā, pagājušā mēneša paziņojums bija nekas cits kā solis vairāku mēnešu garumā, pēc kura beigām dalībvalstis piemēroja šī “rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai” priekšnosacījumu. Īstermiņā tas notika Eiropadomes sanāksmē, kas 22. martā pārņēma šo jautājumu, organizējot konferenci par šo jautājumu Briselē. Tikšanās laikā tika nolemti vairāki svarīgi Eiropas politikas virzieni. Eiropadome sevi apliecināja kā īpašu ieguldītāju ES klimata politikā, strauji paātrinot stratēģisko plānošanu. Eiropadome aicina Eiropas Komisiju līdz 2019. gada pirmajam trimestram iesniegt priekšlikumu siltumnīcefekta gāzu samazināšanas stratēģijai. Tas var mazliet izskatīties kā ES lēmumu piemērošanas atlikšana, taču to var izskaidrot ar valstu programmu saskaņošanas sarežģītību.
Līdz 2016. gada beigām Eiropas Komisija ir izveidojusi Eiropas Ilgtspējīgas Finansēšanas ekspertu grupu, kas sastāv no divdesmit locekļiem un kuras uzdevums ir domāt par to, kā attīstīt finanšu nozari. Pēc pirmā starpposma ziņojuma publicēšanas 2017. gada jūlijā grupa sniedza galīgos secinājumus šī gada 31. janvārī.
Pasaules Dabas Fonda Francijas prezidents Paskāls Kanta, viens no Eiropas Komisijas darba grupas ekspertiem, atzīmēja, ka šī darba mērķis ir nevis uzskatīt zaļās finanses par nišas tirgu, bet gan palīdzēt pārveidot katru finanšu nozares aspektu uz šo mērķi. Šis process atbilst Parīzes līguma lēmumiem, kuros 2. pantā minētais punkts pieprasa valstīm, kuras to ir parakstījušas, lai finanšu plūsmas būtu saderīgas ar zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju attīstību.
Eiropas Komisijas grupas vadītājs Kristians Timians aizstāv sistemātiskas pārmaiņas. Viņš minēja, ka darba grupa neesot ņēmusi vērā tikai vienu ilgtspējīgas finansēšanas aspektu, taču pilnībā apsvērts dalībnieku un prakses kopums, ja tas tiktu piemērots, varētu būtiski mainīt veidu, kā darbojas finansējums.
Kā? Viena no Eiropas rīcības plāna idejām ir piespiest finanšu dalībniekus savās ieguldījumu politikās vairāk ņemt vērā ekoloģiskos jautājumus. Jautājums, kas varētu likt kopienas iestādēm reaģēt ir zināt, kādus ierobežojumus varētu īstenot pret institucionālajiem investoriem un līdzekļu pārvaldītājiem. Cits Briseles virzītais attīstības posms ir īstenot vienotu ilgtspējīgas finansēšanas politiku, lai klasificētu finanšu produktus atbilstoši ekoloģiskajiem, vides un sociālajiem aspektiem.
*REKLĀMA
Par šiem diviem pasākumiem jāpieņem balsošana ar Eiropas Komisijas likumdošanas priekšlikumu nākamajā mēnesī. Eiropas Parlamenta balsojums par finanšu noteikumu grozīšanu, lai ņemtu vērā atšķirību starp videi draudzīgām un piesārņojošām investīcijām, arī būtu jāveic nākamajā mēnesī.
Eiropas rīcības plāns attiecībā uz zaļo finansējumu tiek iesaistīts ekoloģiskās robežu paplašināšanās kontekstā, kas ir aizdevumu finansēšanas iniciatīvas saistībā ar enerģētisko pāreju. Kā norādīja Klimata Obligāciju Iniciatīvas organizācija, pagājušā gada novembrī šo zaļo robežu izlaišana pirmo reizi sasniedza 100 miljardu dolāru robežu. Bet mums vēl ir tāls ceļš ejams, jo šīs zaļās obligācijas līdz 2017. gada beigām pārstāv tikai 0,9% no globāla mērogā izplatītajām obligācijām.
Tomēr mums vajadzētu saglabāt savu noskaņojumu optimistisku, jo 25. aprīlī Parīzē pulcējās septiņi Eiropas ministri, kas atbildīgi par cīņu pret klimata pārmaiņām. Viņi aicina nekavējoties īstenot vērienīgu ilgtermiņa stratēģiju.Vācija, Somija, Francija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle un Zviedrija aicina palielināt Eiropas Savienības mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Mērķis ir skaidrs, nulle emisijas līdz 2050. gadam, bet līdz 2030. gadam to samazināt par 50%.
Šīs septiņas valstis cenšas būt par zaļās politikas līderiem, kas orientējas uz “nulles emisiju”. Kā to uzsvēra Zviedrijas klimata pārmaiņu valsts sekretāre Eva Svedlinga, tad zinātne norāda uz to, ka mums ir tikai daži gadi, ja mēs gribam izvairīties no visneveiksmīgākajiem klimata pārmaiņu aspektiem. Šā iemesla dēļ Zviedrija ir pieņēmusi stingrus ar klimatu saistītus mērķus, kuru mērķis ir līdz 2045. gadam sasniegt nulli siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Somija izrāda tādu pašu apņemšanos, kuras Ekoloģijas un Enerģētikas ministrs Kimmo Tiilikanen ierosina līdz 2029. gadam pilnībā apturēt ogļu izmantošanu. Tāds pats mērķis paredzēts Portugāles vides ministra vietniekam Hosē Gomesam Mendesam- izbeigt simtumnīcas efekta veidošanos līdz 2050. gadam un krasu samazinājumu līdz 2030. gadam.
Tomēr Vācija šajā aspektā klusē. Eksperti saka, ka iekšpolitisko iemeslu dēļ vācieši nevēlas atklāt, kāds būs viņu valsts ieguldījums līdz 2030. gadam, jo viņi vēlas brīvi izvēlēties savu trajektoriju.
Francija ierosināja ieviest oglekļa minimālo cenu elektroenerģijas nozarē, bet Vācija ir viena no vadošajām valstīm kontinentā, lai atteiktu elektroenerģijas ražošanu šādā veidā, uzskatot, ka šāda politika var radīt zaudējumus saistībā ar bezdarba pieaugumu un augstu sociālās spriedzes iespējamības risku ogļu iegūšanas reģionos. Toties nākamajos gados mūsu valstī uzmanība tiks vērsta uz izmešu samazināšanu, kas veidojas no lauksaimniecības, privātmāju apkures un transporta.
Kā tas viss iespaido mūsu dzīvi ?
Ja runa ir par finansiālo aspektu, tad globālā līmenī tiek plānots, ka tiks atvieglotas prasības bankām, kuras veic aizdevumus zaļajiem projektiem. Šis ir īstais laiks, lai investētu zaļajos projektos, jo uz tiem balstīsies mūsu nākotne. Rūpes par mūsu vides nākotni nav tikai augstāko iestāžu rokās, bet tas sākas ar katru no mums, ar mūsu izvēlēm gan ikdienas rutīnas dzīvē, gan investīciju lēmumos, kurus veicam. Ir laiks domāt kā izmantot savas finanses ne tikai domājot par savu izdevīgumu, bet par planētu kopumā. Sākot ar tādiem maziem sīkumiem kā apgaismojuma spuldžu nomaiņa un produktu pirkšana ar pēc iespējas mazāku iepakojumu kvantumu līdz lielākiem ieguldījumiem kā hibrīdautomašīna un saules baterijas. Biznesa vides aspektā ir vērts pievērst uzmanību izbraukumu, konferenču samazināšanai un tos pārvietot uz virtuālo vidi, kas samazinātu nepieciešamību veikt braucienus uz sanāksmēm. Tāpat aizvien populārāka kļūst attālinātā strādāšana, kad darbiniekam vairs nav nepieciešams faktiski doties uz biroju. Ja jūs esat uzņēmuma īpašnieks, ir vērts apsvērt pāriešanu uz attālinātā darba piedāvāšanas iespējām, kas liek ietaupīt ne tikai uz izlaistā ogekļa dioksīda rēķina, bet arī jūsu personīgajām finansēm!