Ceļojums ļoti bieži ir tad, ko dara lielākā daļa cilvēku savos atvaļinājumos. Protams, ne jau visi kaut kur brauc, taču liela daļa labprāt atpūšas, piemēram, kādā siltā zemē tad, kad Latvijā ir auksta un nepatīkama ziema. Patiesībā jau atvaļinājumu labāk ir ņemt tad, kad Latvijā laika apstākļi nav tie labākie. Taču realitātē ir daudz populārāk ņemt atvaļinājumu tieši vasarā – varbūt tāpēc, ka tad var nekur tālu nebraukt, bet atpūsties un baudīt sauli tepat. Protams, nav aizliegts kaut kur ceļot arī tad, ja tepat laiks ir labs – ne jau visi ceļojumi ir tikai ar mērķi gulēt pludmalē un atpūsties neko nedarot. Daudziem cilvēkiem patīk ceļojuma laikā apskatīt un iepazīt izvēlēto galamērķi – bieži vien galamērķi izvēlas tādu, kur būs daudz ko apskatīt un darīt, jo ir cilvēki, kuriem nepatīk ceļojumos vienkārši gulēt pie viesnīcas baseina. Daļa cilvēku nekur nebrauc tāpēc, ka uzskata, ka ceļot ir dārgi. Patiesībā viss ir atkarīgs no galamērķa, tavām vēlmēm un tavām spējām apieties ar savām finansēm. Un šeit nav runa par to, ka jāpelna ļoti liela alga – ir jāprot pareizi plānot un regulēt finanšu plūsmu. Dažreiz var gadīties, ka cilvēki ar mazāku algu ceļo daudz biežāk un tālāk nekā tie, kuriem algas ir lielākas, jo pirmie prot labāk plānot un iekrāt. Naudas krāšana patiesībā nav nemaz tik vienkārša un ir cilvēki, kuriem tas nemaz nepadodas. Arī ar finanšu plānošanu ir diezgan līdzīgi (turklāt, tas ir savā starpā saistīts). Mūsdienās ir pieejami dažādi palīgi, kas palīdzēs labāk plānot un iekrāt – gan internetbankās, gan dažādās mobilo ierīču aplikācijās. Šajās aplikācijās savadot vajadzīgos datus, ir ļoti labi pārskatāms tas, cik daudz kam tu tērē – tādējādi ir daudz vieglāk redzēt, kur iespējams tēriņus samazināt. Cilvēki ļoti bieži pat nepiefiksē kā nauda aizplūst – it īpaši salīdzinoši nevajadzīgos pirkumos. Ja no tādiem izvairās, tad ir iespējams sakrāt naudu ceļojumam – pie tam, diezgan labam. Ikviens var sakrāt pietiekami daudz naudas, lai varētu kaut kur aizbraukt vismaz reizi gadā. Tas nav nekas neiespējams. Protams, varbūt ne katrs var sakrāt pietiekami daudz, lai aizceļotu, piemēram, uz Austrāliju vai ASV, taču uz kādu Eiropas valsti – pavisam mierīgi. Pie tam, lai labi un kārtīgi atpūstos nav nepieciešams braukt uz dārgām vietām un palikt pieczvaigžņu viesnīcās. Katram ir iespēja izplānot un iekrāt nepieciešamos līdzekļus tādam atpūtas ceļojumam, kas patiktu, un kuru būtu iespējams izbaudīt. Ja pašreizējā situācijā var sakrāt tādam nelielam ceļojumam, kas neizmaksā pārāk daudz, bet gribētos arī kādreiz aizbraukt kaut kur tālāk, varbūt uz kādu dārgāku valsti, tad var krāt paralēli parastajam ceļojumam. Varbūt šim ceļojumam nāksies krāt ilgāk (nevis gadu), taču to izdarīt ir iespējams. Ir vairākas iespējas kā var iekrāt naudu no jebkādiem ienākumiem. Vislabāk katram atrast sev piemērotāko un ērtāko veidu. Ja iepriekš neesi pārāk daudz aizrāvies ar naudas krāšanu, tad varbūt būs sākumā jāpamēģina vairāki krāšanas veidi, lai saprastu, kurš no tiem ir vislabākais, un ar kuru tev izdosies visefektīvāk iekrāt naudu. Viens no veidiem ir izmantot kādu no finanšu plānotāja palīgiem, lai saprastu, kur tiek lieki tērēta nauda, un kurās sfērās to var ietaupīt. Ar krāšanu, protams, nevajag pārspīlēt un sākt taupīt pilnīgi uz visu un sākt no visa atteikties. Tādā situācijā krāt būs grūti, jo radīsies sajūta, ka visu laiku no kaut kā ir jāatsakās. Krāšanas procesam ir jābūt nemanāmam – tad izdosies iekrāt daudz, pie tam, tas ikdienā netraucēs, tāpēc krāšana kļūs par ikdienu arī tiem, kuriem parasti ar krāšanu pārāk labi neveicas. Ikviens cilvēks var kļūt par krājēja tipa cilvēku, ja atrod pareizo pieeju. Ja rūpīgi pārskata savus ikdienas tēriņus, tad katrs atklās kādu vietu, kur tu lieki tērē naudu, kaut gan patiesībā to mierīgi varētu nedarīt. Un ikdienā to nepamani, jo tas var būt arī kāds sīkums, piemēram, ikrīta kafija no kioska vai ikdienas pusdienas kafejnīcā. Piemēram, šī kafija ikdienā pazūd nepamanīta, taču ja parēķina cik daudz par to mēnesī iztērēts, tad šī summa kļūst pamanāma. Ja pieņemam, ka vidējā cena par šādu kafiju ir 1 EUR, un kafiju dzer katru darba dienas rītu, tad mēneša laikā šim ikdienas priekam iztērē 20 EUR. Taču, ja katru darba dienu pusdienlaikā dodies ēst uz kafejnīcu, tad arī sanāk iztērēt diezgan daudz naudas (atkarīgs gan no kafejnīcas cenām). Šādu pusdienu mēneša patēriņš sanāk vēl lielāks nekā kafijas. Turklāt, katram ir kāds šāds paradums bez kura īstenībā var iztikt vai to aizvietot ar ko lētāku. Protams, tas nenozīmē, ka nedrīkst vairs kioskā iegādāties kafiju vai iet pusdienot kādā ēstuvē, taču var mēģināt šīs reizes un tēriņus samazināt – kafiju var darbā uztaisīt no līdzi paņemtas kafijas. Arī pusdienas izmaksās lētāk, ja vienkārši paņemsi līdzi no mājām paša gatavotu ēdienu. Ja vēlies iekrāt naudu, tad no kaut kā nedaudz tomēr būs jāatsakās. Piemēram, lai nebūtu tā, ka atsakies pilnībā no kafijas, vari apņemties iegādāties dārgo kafiju tikai 2 reizes nedēļā, nevis katru dienu. Ja esi atradis šo ikdienas paradumu, kurš tērē vairāk naudas nekā tev gribētos, tad tu vari nedaudz pamainīt savu ikdienu un naudu, ko parasti tērē savam paradumam vienkārši ieliec krājkasē – būsi patiešām pārsteigts, cik daudz tur mēneša beigās būs. Un gada laikā pavisam noteikti iekrāsies tik daudz, ka varēs aizbraukt kur ārpus Latvijas (tikai jāatceras, ka šo naudu nedrīkst tērēt nekam citam). Lai nauda nejauši neiztērētos, ieteicams iegādāties krājkasi, no kuras nav iespējams monētas izņemt. Vēl ir iespēja krāt naudu virtuālajā vidē – internetbankā. To var pamēģināt tad, ja tomēr baidies, ka roka var paslīdēt, ja krāsi skaidru naudu. Internetbankā var izveidot speciālu krājkontu, kurā vari vienkārši ieskaitīt kādu summu vēlies. Ja naudu gribi izņemt, tad būs jāgaida 7 dienas pirms to ieskaitīs tavā kontā – tādējādi var izvairīties no mirkļa iegribām un pirkumiem, kurus gribēji veikt mirkļa iespaidā. Savukārt, ja naudu no krājkonta vēlies saņemt uzreiz, tad būs jāmaksā noteikti procenti no summas, kura tur ir – jo tur vairāk naudas, jo vairāk jāsamaksā. Tas arī varētu atturēt no šāda veida rīcības. Principā, lai nejustu šo krāšanas brīdi un neliktos, ka atliec naudu, kuru varēji kaut kam iztērēt, vari iztēloties, ka maksā vēl vienu ikmēneša rēķinu. Vari noteikt mēnesī konkrētu summu cik ieskaitīt krājkontā vai arī kādu nedēļu pirms algas ieskaitīt krājkontā visu naudu, atstājot tikai pašu minimumu, kas nepieciešams līdz algas dienai.