Lai gan vēlamies domāt, ka Latvijas iedzīvotāji, kā jau Eurozonas iedzīvotāji, necieš no nabadzības, statistikas dati nemelo. Kaut gan Latvija un Eirozona šobrīd necieš no izteiktas ekonomiskās krīzes, kaut gan mēs atrodamies attīstīto valstu sarakstā, kur nabadzība nav tik plaši izplatīta, dzīvošanas standarti ir augstāki nekā daudzviet citur pasaulē, savukārt algas kāpj uz augšu un gadu gaitā sniedzas jau Rietumeiropas līmenī, joprojām liela daļa Latvijas iedzīvotāju cieš ja ne badu, tad ir uz nabadzības robežas. Savukārt tas, kādos apstākļos dzīvojam, var stingri ietekmēt mūsu izvēles, kognitīvās spējas un kopējo veselību. Lai uzzinātu, ko darīt, ja esat uz nabadzības robežas un kā nabadzība ietekmē veselību, tostarp arī domāšanu un finansiālos lēmumus, lasiet tālāk.
NABADZĪBA LATVIJĀ: VAI TĀ JOPROJĀM EKSISTĒ
Tikai palūkojoties uz pagājušā gada datiem, varam redzēt, ka Latvijā nabadzības riskam pakļauti 425 tūkstoši iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka katrs piektais ir uz nabadzības sliekšņa. Kaut gan esam Eirozonas dalībvalsts un citi ekonomiskie rādītāji liecina par izaugsmi, kā arī labu nodarbinātību, tad Eiropas veiktās aptaujas un dati liecina par pretējo. Starp Eiropas valstīm esam pavisam sliktā pozīcijā, un ienākumu dati un IKP uz vienu iedzīvotāju ir vieni no viszemākajiem (Europas Komisijas rekomendācijas Latvijai, 2018). Izaugsme ir vienlīdz mānīga arī nabadzības sliekšņa ziņā. Kopš 2015. gada, nabadzībai pakļauto skaits ir palielinājies, nevis samazinājies. Šogad no nabadzības cieš par 0.3% vairāk cilvēku, kā 2015. gadā. Un tas nav tikai un vienīgi ekonomisks jautājums. Sociālā atbildība un darba devēju, kā arī sabiedrības attieksmes morāle un ētika spēlē lielu lomu nabadzības veicināšanā konkrētās sabiedrības kategorijās. Nabadzības līmenis ir īpaši augsts tieši pensionāru, sieviešu un lielo ģimeņu vidū. Kaut gan sieviešu nodarbinātība ir diezgan augsta, algu nevienlīdzība joprojām liek sevi manīt. Savukārt lielo ģimeņu un pensionāru apgādībai valstij nepietiek līdzekļu. Šo sociālo grupu nabadzības slieksnis ir nācis tuvāk desmitiem un simtiem to pārstāvju (CSB, Eurostat).
KĀ TAJĀ NOKĻŪST
Jāsaprot arī, ka nabadzība nav attiecināma tikai uz tiem, kas jau kvalificējas šai lomai un ienākumiem. Daudz (jāsaka, pat vairums) daudzbērnu ģimeņu, jauniešu un citu grupu ienākumu līmenis un finansiālā pozīcija neļautu viņiem sevi nodrošināt pilnībā, ja notiktu kāds neparedzēts gadījums. Piemēram, ja apdrošināšanas aģentūra nesegtu plūdu radītos postījumus, ja saslimtu kāds tuvinieks vai ja pats indivīds iekļūtu kādā nelaimes gadījumā, kura pēcāko izdevumu apjoms sasniegtu pāris tūkstošus, daudzi to nevarētu atļauties. Pēkšņa operācija, zāles vai citas izmaksas daļu Latvijas iedzīvotāju spētu padarīt vai iedzīt nabadzības zonā.
Taču šim nabadzības veidam nevar īpaši gatavoties, un tas indivīdu neskar ar iepriekšēju ziņu. Lai gan finansiālā stabilitāte, ko varat sev radīt, noguldot bankā un veidojot iekrājumus neparedzētiem gadījumiem, ir ļoti nepieciešama un vēlama, tajā pašā laikā daudzi to nedara. Šis nav moralizējošs raksts par personiskajām finansiālajām izvēlēm, un tādēļ neieslīgs detaļās par uzkrājumu veidošanu.
Tomēr citi veidi, kā cilvēki mēdz pietuvināties nabadzības slieksnim, ir caur studentu aizņēmumiem, kredītu vai līzingu pirmajai mašīnai, vai pat kredītu ceļojumam vai kāzām. Šie tēriņi ir paredzami, un indivīds izdara izvēli, pirms naudas iztērēšanas. Tāpēc svarīgi apzināties, ko vari, bet ko – nevari atļauties, lai pēcāk spētu sevi uzturēt un neieslīgt nabadzībā, ko, kā lasīsi tālāk, ir patiešām grūti ietekmēt, un kas var radīt paliekošu iespaidu uz to, kā domā, rīkojies un ietekmēt Tavas smadzenes visās dzīves situācijās.
*REKLĀMA
NABADZĪBAS IETEKME PIRMS DZIMŠANAS
Jau pirms dzimšanas nabadzība var ietekmēt turpmāko bērna attīstību. Piemēram, mātes nepietiekamais uzturs vai neveselīgie ēšanas ieradumi spēj jau agros attīstības posmos bojāt bērna smadzenes. Piemēram, ja netiek uzņemti dažādi vitamīni, minerālvielas, olbaltumvielas vai ievēroti citi svarīgi uztura pamatakmeņi, tad bērns nespēj pilnvērtīgi attīstīties. Tāpat arī jāsaprot, ka daļā nabadzīgo ģimeņu mātes ir iespējami vairāk pakļautas vardarbības riskam. Kaut gan vardarbība nav pilnībā noteikts faktors visiem , kas dzīvo ar šo ekonomisko slogu, tā var ļoti ietekmēt bērna psihi un fizisko veselību. Mātes negatīvās emocijas, kā arī veselībai nodarītais kaitējums, kas izpaužas sasitumos, zilumos un citās brutālās ietekmes sekās, pilnīgi noteikti iespaido bērna smadzenes. Daļā nabadzīgo ģimeņu izplatīta arī alkohola lietošana, kas negatīvi ietekmē bērna attīstību. Alkohols tiešā veidā ir inde, kas ieplūst bērna organismā, neļaujot tam normāli attīstīties. Vēl viens no svarīgākajiem faktoriem, kas var ietekmēt gan nabadzīgās mātes, gan bērna attīstību, ir nespēja piekļūt pirmsdzemdību aprūpei. Valsts nodrošināta aprūpe visbiežāk ir pieejama tikai lielās pilsētās, savukārt transports maksā, it īpaši, ja dzīvojat attālā Latvijas reģionā. Tā arī maksas pakalpojumi un terapijas var nebūt sasniedzamas, un galu galā darīt kaitējumu smadzeņu darbībai un kopējai veselībai. Šie ir galvenie faktori, kas ietekmē priekšlaicīgus bojājumus smadzenēs ar tālākejošām sekām nabadzīgās ģimenēs.
NABADZĪBAS IETEKME AGRAJĀ DZĪVES POSMĀ
Kaut gan agrākajos dzīves gados, tā vien šķiet, bērns ir pasargāts no visām dzīves traumām, nabadzība spēj stipri ietekmēt bērna attīstību un smadzeņu uzbūvi, kā arī turpmāko funkciju izpildi. Pirmajos gados, dzīvojot nabadzībā, bērni visbiežāk sastopas ar drošības trūkumu, jo, paliekot vieni mājās vai neesot vecāku pieskatīti, nevar būt pasargāti no ārējo apstākļu ietekmes. Tādi apstākļi, kā kaimiņu agresija var ietekmēt gan psiholoģiski, gan fiziski. Tāpat arī pilnvērtīgs uzturs un veselību veicinoša pārtika ir viens no galvenajiem faktoriem ilgtermiņa smadzeņu attīstības un psiholoģiskās attīstības nodrošināšanā. Vecāku klātbūtne ir viens no lielākajiem šķēršļiem daudzbērnu un nabadzīgās ģimenēs. Lai spētu pelnīt un uzturēt bērnu, nepieciešams strādāt pat vairākas slodzes. Tā bērns var justies vientuļš un neveidot saikni ar vecākiem, radot psiholoģiskas traumas.
NABADZĪBA PIEAUGUŠAJOS
Ja nabadzības slieksnis tiek sasniegts vēlāk dzīvē, tad tas patiesi var radīt stresu un mentālās veselības problēmas, piemēram, ilgstošu depresiju. Tas savukārt tālāk neļauj sasniegt citas iespējas un nopelnīt pietiekami, lai būtu, ar ko izdzīvot. Depresija un stress lēnām pārmāc, un daudzi ieslīgst alkoholismā. Bērniem, kuri uzauguši nabadzībā, vēlākajos dzīves gados ir lielāka iespēja sasirgt ar astmu vai diabētu.
KĀ NOVĒRST KAITĒJUMU
Kā novērst kaitējumu? Pirmām kārtām, ja Jūsu apgādībā ir kāds cits, un Jūs esat uz nabadzības sliekšņa vai arī mazturīgo sarakstā, noteikti meklējiet palīdzību pie valsts. Strādājot kopā ar skolu, pašvaldību un sociālajiem centriem, iespējams nodrošināt bērna drošību, pilnīgu vai labāku uzturu, kā arī socializēšanās iespējas. Papildus pamata nepieciešamībām vitāli ir pavadīt laiku kopā ar savu bērnu. No bibliotēkas var aizņemties grāmatas, iet pastaigās uz parku vai mežu, un par niecīgu samaksu iet un iepazīt putnus, kas mīt kanālmalā. Tā, netērējot teju ne centa, varēsiet padarīt savu un savu atvašu dzīvi labāku, lai netikt nodarīti ilgstoši kaitējumi smadzenēm un mentālajai veselībai, un Jūs varētu baudīt augstāku dzīves kvalitāti.