Nav noliedzams, ka vadītāja darbs nav no vieglajiem. Viņiem jākoordinē savas komandas darbs, jāsaskaņo šis darbs ar uzņēmuma mērķiem un lielajiem vadītājiem, jābūt par galveno darbinieku profesionālās attīstības avotu un mentoru, jāsniedz rezultātu atgriezeniskā saite un jāpaveic daudzi citi kritiski uzdevumi, vienlaikus cenšoties nepazaudēt komandas darbā iesaistītos cilvēkus. Taču pat paši lieliskākie vadītāji nav pilnībā informēti par to, kā viņu pašu darba ieradumi var ietekmēt tos, kuru darbu viņi uzrauga. Jaunākie pētījumi ļauj kvantitatīvi izskaidrot, kā vadītāju paradumi var radīt ievērojamu – un bieži vien pat nevēlamu – darba efektivitātes pavājināšanos pakļautībā esošajos darbiniekos.
Pāreja no individuālā darba darītāja uz vadītāja amatu paplašina minētās personas darba paradumu ietekmi uz apkārtējiem. Jo augstāk viņi savā amatā nokļūst, jo ievērojamāk šī ietekme tiek paplašināta. Diemžēl vadītājiem parasti ir ļoti ierobežota sapratne par to, kā viņu pašu uzvedība var būt kā signāls komandai un kā komanda uz vadītāja paradumiem var reaģēt. Pamatojoties uz “Microsoft Workplace Analytics”, kas ļauj apkopot un analizēt ciparu signālus no anonīmiem datiem no sanāksmēm, e-pastiem, personālvadības un citiem datu avotiem, tika izpētīti desmitiem tūkstošu vadītāju un viņu uzvedībā iekļautie paradumi vairākos lielos uzņēmumos, kā rezultātā tika atrasti vairāki konsekventi modeļi.
Šajā rakstā apskatīsim divus šādus signālus, kurus vadītāji savu darba ieradumu ietvaros it kā nejauši nosūtīta savām komandām: strādāšana pēc noteiktajām darba stundām un pārāk daudzu uzdevumu vienlaicīga veikšana komandas sapulču laikā, kas bieži nemaz nav saistīti ar pašu sapulci. Piemēram, sapulces laikā paralēli veic pētījumu par to, kuri ir 2018. gada labākie Nebanku kreditori, kas varētu nosegt jaunā projekta izmaksas.
*REKLĀMA
Darbs pēc noteiktajām darba stundām
Šis paradums nosūta signālu: “Ja es strādāju ārpus darba, arī jums vajadzētu darīt tieši tāpat!” Augstākminētajā pētījumā tika noskaidrota ievērojama un konsekventa korelāciju starp laika daudzumu, ko vadītāju pavada sūtot e-pastus un organizējot sanāksmes pēc darba stundām (vēlās naktīs, nedēļas nogalēs utt.), un laika daudzumu, kādā viņu tiešie padotie izpildās šajā jomā vienādi ar saviem vadītājiem. Piemēram, vienā tehnoloģiju uzņēmumā tika noskaidrots, ka ik stundu, ko vadītājs pavada strādājot un komunicējot ar savu komandu pēc darba stundām, viņu padotie pārtērē 20 minūtes sava darba laika, lai savās darbībās atspoguļotu vadītāju. Šie skaitļi atšķiras no uzņēmuma uz uzņēmumu, bet būtiskas korelācijas tika pamanītas arī vairākos citu jomu uzņēmumos. Kāds paradums izkristalizējās, kad pētījumā tika analizēts ieradums vadītājiem sūtīt svētdienas vakara e-pastus saviem padotajiem. Mūsdienas tas vairs nav nekas neparasts, ka cilvēki uzsāk jaunas darba nedēļas sākumu jau svētdienas vakarā, un parasti cilvēki to dara bez padziļināta nodoma, ka e-pasta adresāti tūlīt arī izlasīs vai atbildēs uz izsūtīto e-pastu. Diemžēl, bieži vien tas tieši tā arī notiek. Analīze parādīja, ka tad, kad vadītāji sāk savu darba nedēļu svētdienas vakarā, izsūtot dažādus e-pastus ar uzdevumiem, arī viņu tiešie padotie rīkojas tieši tāpat. Apzināti vai neuzmanīgi, vadītāji, kuri bieži strādā vēlu vakaros un nedēļas nogalēs, norāda uz cerībām uz līdzīgu uzvedību arī no viņu komandas locekļiem, un viņu komanda uz to reaģē zemapziņā. Un tas ne vienmēr nozīmē, ka tas ir apsveicams solis. Saskaņā ar vispārējās sociālās aptaujas datiem 48% darbinieku apgalvo, ka darbs dažkārt vai bieži vien traucē viņu ģimenes dzīvi; šis vadītāju ieradums, iespējams, ir spēcīgs šī trūkuma veicinošs faktors. Negatīvās sekas ir paskaidrotas nesenajā “Gallup” pētījumā, secinot, ka darba ņēmēji, kuri nosūta darba e-pastu un kuri tērē vairākas stundas strādājot attālināti ārpus savām ierastajām darba stundām, tiek pakļauti būtiskam stresa līmenim jebkurā dienā, pretēji tiem darba ņēmējiem, kuriem šāda veida uzvedība – strādāt ārpus darba laika, nav novērojama.
Pārāk daudzu uzdevumu vienlaicīga veikšana komandas sapulču laikā
Šis paradums nosūta signālu: “Ir OK, ja jūs nepievēršat 100% uzmanību tam, kas notiek šeit un tagad!” Vadītāji, kuri bieži sanāksmju laikā paralēli sūta e-pasta vēstules, saskaņā ar pētījuma analīzi, savā pakļautībā nodarbinās par 2,2 reizēm vairāk padoto, kuri tieši tāpat nodarbosies ar blakus lietām un citiem uzdevumi sanāksmju laikā, nekā tie vadītāji, kuri pilnībā koncentrējas uz sanāksmē notiekošo un šādu piemēru rāda arī apkārtējiem. Galvenais izskaidrojums tam ir tāds, ka vairāku darbu vienlaicīga veikšana tiek uzskatīta par absolūti vitāli nepieciešamu izdzīvošanas stratēģiju mūsdienu biznesa vidē, kurā sanāksmes notiek katru dienu un pat pa vairākām reizēm dienā, kas neatlicina daudz laika tiešo pienākumu veikšanai. Tomēr savāktie dati to absolūti neapstiprina: vairāku uzdevumu veikšana vienlaicīgi, šķiet, ir personīgā izvēle vai ieradums, nevis uzņēmuma diktēta neizbēgamība vai nepieciešamība. Uzņēmumos veiktā analīze parāda, ka vairāku uzdevumu veikšana vienlaicīgi nav saistīta ar stundu skaitu daudzumu, kas konkrētajā dienā pavadītas esot sanāksmēs. Vadītāji, kuri sanāksmēs nedēļā pavada 10 līdz 15 stundas, būs ar tikpat lielu noslieci uz vairāku uzdevumu veikšanu vienlaicīgi kā tie vadītāji, kuri sanāksmēs pavada vairāk nekā 30 stundas. Kaut arī vairāku uzdevumu vienlaicīga veikšana reizēm var būt efektīvs darba veids, lielākajai daļai no mums savas darba dzīves laikā ir bijusi pieredze sēdēt blakus kolēģim sanāksmē, kurs nepārtraukti ir ieracies savā klēpjdatorā un intensīvi baksta klaviatūras taustiņus. Tas novērš jūsu uzmanību no sapulces, nemaz nerunājot par to, ka jūsu kolēģa uzmanība pilnīgi noteikti nav sapulcei pievērsta. Un galu galā vairāku uzdevumu vienlaicīga veikšana ir mīts, jo mēs patiesībā nemaz nedarām vairākus uzdevumus vienlaicīgi – mēs nomainām vienu uzdevumu pret otru, liekot pirmajam pagaidīt, kamēr otrs ir darbībā. Kad sanāksmes laikā mēs ātri atbildam uz ar sapulci nesaistītu e-pastu, mēs pazaudējam tā brīža sarunas daļu. Un skumjākais ir tas, ka gan mēs paši, gan visi apkārtējie kolēģi to var pat nepamanīt, bet tas nozīmē, ka jūsu vadītājs ir pārliecināts, ka visi ir lietas kursā par notiekošo, kad jums patiesībā ir visai nepilnīgs priekšstats par to, par ko tieši tika runāts sanāksmē, jo bijāt vairākos brīžos koncentrējušies uz blakus uzdevumiem un jūsu datorā notiekošo. Tas var izraisīt atšķirīgu lēmuma interpretāciju, radīt vairākas neizmantotās iespēju sniegt kritiskas vadlīnijas vai novērst nekonsekventu rīcību, pamatojoties uz vienošanās principu. Bez tam, vadītāja ierastā vairāku uzdevumu vienlaicīga veikšana sanāksmju laikā var parādīt citiem, ka ir pavisam normāli nepievērst uzmanību savam un citu laikam vai ieguldījumam kopīgā mērķī. Kad gan jūs kā vadītājs, gan visa jūsu komanda iesaistās šāda tipa uzvedībā, no tā var nākties ciest visam uzņēmumam kopumā.
Pavērojiet, kā noris jūsu sanāksmes? Vai jūs arī sūtat kādu no šiem diviem neapzinātajiem signāliem? Ja, jā, tad padomājiet, kā jūs tos varētu novērst pirms tie radījuši neatgriezeniskas sekas.