2008. gadā visa pasaule piedzīvoja pēdējo 100 gadu laikā spēcīgāko ekonomisko krīzi. Tā ietekmēja gandrīz visas attīstītās pasaules valstis, ieskaitot Latviju. Iedzīvotāji to galvenokārt izjuta kā būtisku bezdarba līmeņa celšanos un vispārēju finansiālās situācijas pasliktināšanos. Krīze beidzās tikai 2011. gadā, turklāt sākotnēji ekonomiskā augšupeja bija ļoti lēna. Tikai tagad varam sākt runāt par pilnīgu atkopšanos no krīzes un ekonomikas izaugsmes līmeņa atgriešanos pirmskrīzes perioda līmenī, bet jau atkal tiek runāts par jaunu ekonomisko krīzi. Vairāki pasaules un Latvijas ekonomisti izsaka konkrētas prognozes par nākamo ekonomisko krīzi. Patiešām pastāv ļoti liela iespēja, ka mēs piedzīvosim jaunu ekonomisko krīzi, tikai jautājums ir, kad tieši?
Ekonomiskā krīze ir pavisam normāla parādība mūsdienu politekonomiskajā sistēmā, valstīs ar tirgus ekonomiku. Tā ir ekonomiskās attīstības cikla fāze, kas seko pēc straujas ekonomiskās izaugsmes. Ja ekonomiskā izaugsme netiek regulēta ar fiskālās un monetārās politikas instrumentiem, ekonomika pārkarst un rodas ekonomiskā krīze. Tā kā gan lielākajā daļā pasaules valstu, gan Latvijā pašlaik ir novērojama strauja ekonomikas augšupeja, saprotams, ka tai sekos ekonomiskā krīze. Arī vērtējot citus Latvijas un pasaules ekonomikas rādītājus un notikumus, var droši apgalvot, ka krīze būs un visticamāk pavisam drīz.
Tāpat kā 2008. gada krīzi izraisīja ASV nekustamā īpašuma spekulatīvais burbulis, arī šo krīzi ietekmēs pārmaiņas lielvalstu ekonomikā. Ja turpinām runāt par ASV, tad bažas rada, nu jau ilglaicīgais, akciju cenu kritums biržās. Ļoti liels kritums bija novērojams gada sākumā. Kaut arī pēc tam tika novēroti nelieli kāpumi, ilgtermiņā tas joprojām turpina kristies. Arī nekustamā īpašuma tirgus liecina par vēl vienas krīzes iespējamu tuvošanos.
*REKLĀMA
Taču šoreiz daudz lielākas bažas rada tieši pārmaiņas Ķīnas ekonomikā. Arī jau minētās problēmas ASV, lielā mērā ietekmēja tieši notikumi Ķīnā. Pašlaik Ķīna ir otra lielākā ekonomika visā pasaulē, tāpēc negatīvas pārmaiņas spēs ietekmēt ekonomisko situāciju arī citās pasaules valstīs, tajā skaitā Latvijā. Straujā Ķīnas ekonomiskā izaugsme nu sāk kļūt arvien lēnāka. Tas noved pie tā, ka eksporta vietā, Ķīna vairāk fokusējas uz iekšējo patēriņu, samazinot gan eksportu, gan importu. Tā kā Ķīna iepriekš bija viena no lielākajām naftas importētājvalstīm, tagad vērojams krituma arī naftas tirgū. Šāda strauja ekonomikas bremzēšana var novest pie vispasaules ekonomiskās krīzes. Par laimi, pagaidām Ķīna vēl spēj kontrolēt svarīgākos ekonomikas mehānismus, bet ir grūti paredzēt, kas notiks vēlāk.
Arī Latvijas ekonomiskie rādītāji un notikumi liecina par krīzes tuvošanos. Tiek prognozēts, ka IKP 2016. gadā augs daudz straujāk nekā tas bija 2015. gadā, ņemot vērā zemo IKP šajā gadā. Tas sākotnēji varētu šķist pat labi, tomēr jāatceras, ka bez kontroles, tas novedīs pie ekonomikas pārkaršanas. Papildus IKP pieaugumam, ekonomiku stimulēs arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums. Arī tas vērtējams negatīvi, jo mākslīgi iegūtais finansējums no struktūrfondiem padara valsti pilnībā atkarīgu. Tie veido aptuveni 70% no kopējām publiskajām investīcijām valstī. Bez tiem ekonomika var vienkārši apstāties.
Tas, cik liels būs Eiropas Savienības fondu finansējums pēc 2020. gada nav zināms un tas rada nopietnas bažas. Arī prognozes par šo jautājumu ir ļoti neprecīzas, jo Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības rada ļoti lielu neskaidrību par Eiropas Savienības nākotni kopumā, kā arī finansējuma sadali. Diemžēl, ņemot vērā pašreizējos rādītājus, visticamāk, ka šis finansējums Latvijai samazināsies.
Tāpat kā pirms 2008. gada arī pašlaik bažas rada ne tikai izmaiņas IKP, bet arī iedzīvotāju vieglprātība. Iepriekš lielas problēmas radīja zemās procentu likmes, kas pamudināja iedzīvotājus neapdomīgi aizņemties naudu. Pēc krīzes situācija ievējojami uzlabojās, bet tagad atkārtojas kas līdzīgs. Kaut arī bankas ir piesardzīgākas, kā pirms iepriekšējās krīzes, tomēr kredītņēmēju un laikā neatdoto kredītu skaits tāpat ir gana augsts.
Pagaidām ir ļoti daudz rādītāju liecina par krīzes tuvošanos, tomēr precīzu tās sākumu paredzēt ir grūti, jo nav zināms, kādu politiku izmantos katra valsts, ekonomikas cikla stabilizēšanai. Daži ekonomisti krīzi pareģoja jau 2015. gadā, bet, kā redzams, tā vēl nav sākusies. Arī par krīzes apjomiem pagaidām runāt ir pāragri, bet labāk ir jau tagad uzsākt mājsaimniecības sakārtošanu un veikt strukturālas reformas. Tad krīze mūs tik spēcīgi nespēs ietekmēt.