Dzirdot vārdu „šopoholisms” vairums cilvēku iedomājas, ka tā ir vienkārša patika doties uz veikaliem un iepirkties. Daudzas sievietes tiek dēvētas par šopoholiķēm, jo viņām patīk iegādāties jaunas, skaistas drēbes, apavus, rotaslietas, kosmētiku utt., bet patiesībā šopoholisms ir kas daudz nopietnāks par vienkāršu vēlmi labi izskatīties ar veikalā iegādājamu preču palīdzību.
Šopoholisms patiesībā ir nopietna psihoneiroloģiska slimība. Psihoneiroloģiskajā terminoloģijā šopoholismam tiek lietots cits apzīmējums – oniomānija. Tā ir nopietna atkarība no iepirkšanās. Tā izpaužas kā vēlme nepārtraukti iegādāties jaunas lietas, kuras patiesībā nemaz nav nepieciešamas. Parasti cilvēkiem, kas sirgst ar šo atkarību nav lielas nozīmes, kāda veida preces viņi iegādājas, galvenais ir pirkšanas process un jaunu lietu iegūšana savā īpašumā, tomēr šai slimībai tiek izšķirti vairāki veidi un saslimšanas pakāpes. Smagākajās atkarības formās ir novērojama pat visas dzīves pakārtošana iepirkšanās procesam. Tas nozīmē, ka cilvēki pat pamet darbu un pārstāj pavadīt laiku kopā ar tuviniekiem, lai tikai varētu doties uz veikaliem un tērēt naudu.
Šopoholisms pagaidām ir maz pētīts un tāpēc ir daudz variantu par to kas to izraisa un kas tas vispār ir pēc savas būtības. Lielākā daļa pētnieku un psihoneiroloģisko slimību eksperti šopoholismu tiešām pieskaita pie atkarībām, tāpat kā, piemēram, alkoholismu. Viņi uzskata, ka šopoholismu, tāpat kā citas atkarības izraisa laika gaitā izveidojies pieradums vai arī traumas pagātnē, piemēram, vitāli nepieciešamu preču trūkums. Vēl ir daļa pētnieku, kas šopoholismu drīzāk pieskaita obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem. Cilvēki, kuri cieš no obsesīvi kompulsīviem traucējumiem izjūt uzmācīgas domas un veic kādas konkrētas darbības, kas atkārtojas un kļūst arvien izteiktākas. Šiem traucējumiem ir vairāki veidi un šopoholisms tiek pieskaitīts pie lietu vākšanas. Tas nozīmē, ka cilvēki ir apsēsti ar jaunu lietu iegūšanu milzīgos daudzumos, kas pēc tam apgrūtina viņu ikdienas dzīvi. Vēl ir arī trešā ekspertu grupa, kas šopoholismu uzskata par vienkāršiem garastāvokļa traucējumiem. Tas nozīmē, ka cilvēki aizraujas ar iepirkšanos tāpēc, ka tas viņiem konkrētajā brīdī vienkārši liek justies labāk.
Lai vai, kā arī šī psihoneiroloģiskā slimība tiktu klasificēta, tā patiesībā kopējā sabiedrībā ir diezgan izteikta. Pētījumi pierāda, ka aptuveni 20% no visiem pasaules iedzīvotājiem ir grūti kontrolēt savus iepirkšanās paradumus. Protams, no šiem 20% tikai nelielai daļai šopoholisms izpaužas ļoti nopietni. Vairumā gadījumu tā vienkārši ir spontāna rīcība atsevišķos gadījumos. Tas arī ir iemesls kāpēc šo datu precizitāti var apšaubīt – nav konkrēti noteikta robeža starp vienkāršu patiku veikt spontānus pirkumus un nopietnu slimību. Diezgan neapšaubāmi gan var apgalvot, ka ar šopoholismu vairāk sirgst sievietes. Vairākos pētījumos pat tiek apgalvots, ka 80% līdz 90% no visiem šopoholiķiem ir sievietes.
Daudzi šopoholismu uzskata tikai par iedomātu slimību vai attaisnojumu neapdomīgai naudas tērēšanai, tomēr ir pat cilvēki, kuriem šīs slimības uzveikšanai ir nepieciešams ārstēties psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Šopoholisms daudzus slimniekus ir novedis līdz nopietnām finansiālām problēmām. Parasti sākumā šopoholiķi meklē papildus ienākumu avotus, uzņemoties vairākus darbus, vai meklējot citas iespējas kā nopelnīt, bet smagākos gadījumos slimnieki pat zog un ņem kredītus, kurus nespēj apmaksāt.
Patiesībā šopoholisms ir cieši saistīts ar citu slimību – atkarību no kredītiem. Šī slimība, tāpat kā pats šopoholisms, ir samērā jauna, bet jau kļuvusi ļoti izplatīta. Tā izpaužas kā nepārvarama vēlme ņemt kredītus, neapdomājot tā sekas. Atkarība no kredītiem ir pētīta vēl mazāk kā atkarība no iepirkšanās, tomēr ir skaidrs, ka ļoti bieži šīs abas atkarības iet roku rokā.