*REKLĀMA
Latvija , kā jau mums visiem labi zināms ir mērenajā laika joslā, un tas mums dod dažādas priekšrocības, kā labus laika apstākļus un maz dabas katastrofu. Bet dēļ šī mērenā klimata mums ir gan ziemas gan vasaras un tas savukārt nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām jābūt kārtīgi nosiltinātām ziemas mēnešos, bet jāvar elpot un vēdināties arī vasarā. Dzīvojamajām ēkām, kas veidotas padomju gados parasti ir slikts energoefektivitātes koeficents, kas nozīmē tikai to, ka liela daļa no samaksātā siltuma tiek nopludināts apkārtējā vidē sildot to, kas savukārt nozīmē lielākus rēķinus dzīvokļu īpašniekiem.
Tā kā lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa dzīvo daudzdzīvokļu mājās, tad no 2009. gada mūsu valdība sadarbībā ar ERAF fondiem izveidoja projektu, daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem, kurā daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem bija iespējams saņemt līdzfinansējumu mājas energoefektivitātes uzlabošanai un arī cita veida remontdarbu veikšanai. Būtībā šāda veida projekti jau izsens ir bijuši pieejami ar pilnīgi bankas finansējumu, bet no 2009. līdz 2013. gadam , kad tika saņemti Eiropas Fondu līdzfinansējumi šie pasākumi apsaimniekotājiem, kā arī individuālo dzīvokļu īpašniekiem bija daudz izdevīgāki , un mūsu valdība pat pieņēma likumprojektu Nr 138 , kas nosaka kārtību, kādā notiek šādu fondu saņemšana.
Par nelaimi, 2013. gadā, kad kopumā pieteikto projektu summa sasniedza jau 880 projektus, un kopējā pieteikto atbalsta fondu summa sasniedza vairāk, kā 62 miljonus Latu (~88 miljoni Eiro) apjomā , pieteikšanās jauniem projektiem tika pārtraukta, un likās jau, ka turpmāk visa siltināšanas un energo efektivitātes projektu pamatsumma būs jāsedz no aizdevumiem ko izsniedz bankas vai iekrātajiem apsaimniekošanās līdzekļiem, tomēr 2014. gadā sākumā ekonomikas ministrija paziņoja, ka arī turpmāk tiks piešķirti šāda veida aizdevumi. Precīzāk, no 2014. līdz 2020. gadam tiks izsniegti tieši 220 miljoni Latu (315 miljoni Eiro) tieši šādu daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumu veikšanai, un tas nozīmē, ka jau esošajiem projektiem varēs pievienoties vēl simtiem māju, kas turpmāko gadu gaitā varēs ietaupīt apsaimniekošanas naudu, jo siltuma noplūdes no mājas sienām ,caurulēm, logiem un durvīm, kas neatrodas pašos dzīvokļos būs samazinājušās, kā arī pašu dzīvokļu siltuma izolācija parasti tiek uzlabota.
Pašvaldību finansējums daudzdzīvokļu māju siltināšanai
Latvijas energoefektivitātes likuma 5. pantā ir teikts, ka pašvaldības var sniegt savā teritorijā esošām daudzdzīvokļu ēkām līdzfinansējumu energoefektivitātes aicināšanai, kā arī citu remontdarbu veikšanai, ja tie uzlabo kopējo ēkas stāvokli un ietaupa siltumu vai enerģiju. Latvijā visplašāk zināmās pašvaldību atbalsta programmas ir pieejamas Valmierā un Rēzeknē, bet ik pa laikam arī citas pašvaldības piešķir šāda veida palīdzības savā teritorijā esošo daudzdzīvokļu māju iemītniekiem.
ERAF fondu finansējumi
Eiropas Fondu līdzfinansējums daudzdzīvokļu namu siltināšanas un renovācijas pasākumiem, ja tie uzlabo energoefektivitāti tiek piešķirts jau no 2009. gada un pašlaik paredzēts to izsniegt līdz pat 2020.gadam ja pēc šiem projektiem būs pieprasījums. Lai pieteiktos šādam līdzfinansējumam daudzdzīvokļu īpašumu apsaimniekotājiem ir jāiesniedz dažāda veida dokumenti, un īpašumam ir jāatbilst dažādiem kritērijiem, bet ja izdodas visus parametrus izpildīt iespējams saņemt atpakaļ daļu no kredīta, kas ņemts no trešās puses, vai arī samazināt paša projekta izmaksas, ja tas tiek segts no iekrātiem līdzekļiem.
Banku kredīti
Un protams arī mūsu lielākās finanšu iestādes, jeb bankas piedalās šādu projektu īstenošanā piešķirot aizdevumus līdz pat 300 tūkstošiem Latu (430 tūkstošiem Eiro), ar mainīgām vai fiksētām procentu likmēm uz laiku līdz pat 15 gadiem. Šādā veidā daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir iespējams izbaudīt mazākus rēķinus ziemā, un palielināt ēkas kopējo tirgus vērtību un siltuma efektivitāti, kas nākotnē noteikti būs noderīgi, jo cenām par siltumu augot noteikti nosiltinātās mājas būs daudz pieprasītākas.
Vai šie daudzdzīvokļu māju renovācijas projekti ir izdevīgi mājas iemītniekiem?
Skatoties no katra īpašuma patreizējās situācijas parasti ir iespējams samazināt ziemas apkures rēķinu pat uz pusi, kas nozīmē tikai to, ka pat ar visa aizdevuma atmaksu ziemā rēķins par dzīvokli būs mazāks nekā līdz šim! Vienīgās problēmas šajā pasākumā ir tās, ka vasaras mēnešos aizdevums būs jāmaksā un rēķina kopējā summa būs augstāka, un šādu projektu patiesā izdevība ir ļoti grūti aprēķināma, jo precīzi nekad nav iespējams noteikt, cik siltuma būs iespējams paturēt pašā mājā, un par cik būs iespējams samazināt apkures rēķinus. Neskatoties uz šīm problēmām Latvijā aizvien vairāk daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji vēršas pie saviem apsaimniekotājiem ar prasībām renovēt savas ēkas, un ja tiek sasniegts 51% no dzīvokļu kopskaita, tad šim kopīpašumam ir iespējams pretendēt uz šādiem kredītiem.