Katram, kuram ir kaut kādi ienākumi, pēc visu rēķinu un obligāto maksājumu nomaksāšanas paliek pāri nauda jeb brīvā nauda, kuru katrs var tērēt kā nu vēlas. Katram ir savi rēķini un dažādi maksājumi, kā arī algas katram ir savādākas, tāpēc katram situācija ir savādāka. Tāpēc ir tikai normāli, ka šo brīvo naudu cilvēki tērē dažādi. Turklāt, katram ir savas prioritātes un intereses, taču dažreiz pietrūkst ideju, kur šo naudu labāk tērēt un vai vispār tērēt. Dažreiz vienkārši ir grūti izlemt kādam nolūkam šo naudu labāk izmantot. Savukārt citreiz, kad jau nauda ir iztērēta, tu saproti, ka varēji šo naudu iztērēt kam labākam vai citādākam. Pirmkārt, ir jācenšas izvairīties no impulsīviem pirkumiem – tādi gadās ikvienam. Protams, ja šis impulsīvais pirkums ir šokolāde, lūpu krāsa vai šalle, tad tas nav nekas traks. Ir sevi jācenšas kontrolēt, ja pirkums ir liels un dārgs vai arī tad, ja šie mazie impulsīvie pirkumi gadās pārāk regulāri (jo mēneša beigās šie mazie pirkumi var radīt diezgan ievērojamu summu). Bieži vien tieši mazie pirkumi rada lielākās problēmas, jo tu nemaz nemani, ka nauda aiziet tādiem nevajadzīgiem mērķiem – ikdienā šī summa ir maza un lielākā daļa cilvēku neskaita kopā šos mazos pirkumus un nerēķina cik mēneša beigās cik naudas tam iztērēts. Ja visi sāktu šādi saskaitīt, tad daudzi atklātu, ka šādi aiziet daudz naudas, kuru varēja izlietot kādam labākam nolūkam. Protams, nevajag arī sev liegt kaut ko, ko ļoti gribas – arī kāds impulsīvais pirkums laiku pa laikam nekaitē. Savukārt, ja ir vēlme nopirkt ko nopietnāku par lūpu krāsu, piemēram, kādu kafijas automātu, virtuves kombainu vai veļasmašīnu, tad labāk pirms šo dārgo preču iegādes rūpīgi izlemt, ko vēlies iegādāties. Protams, ja vecā veļasmašīna ir salūzusi, tad ir tikai loģiski, ka nepieciešama jauna (tas arī nav gluži impulsīvs pirkums), taču kafijas automāts vai vafeļu panna nav gluži visiem obligāti vajadzīgas ierīces. Mūsdienās var nopirkt ļoti daudz preču, kuras patiesībā tev nemaz nevajag. Varbūt reklāmas ietekmē tev šķiet, ka tev noteikti šo jauno ierīci vajag, turklāt tev arī ir lieka nauda, kuru var šim nolūkam iztērēt, taču labāk šādos gadījumos ir nedaudz pagaidīt un ar pirkumu nesteigties. Labāk nogaidīt dienu vai dažas dienas – ja pēc, piemēram, nedēļas joprojām domā, ka tev šo preci vajag, tad būs vien jāpērk. Taču bieži vien pēc pāris dienām izrādās, ka tev šo preci nemaz tik ļoti nevajag, tāpēc priecājies, ka to uzreiz neiegādājies. Tā kā brīvā nauda nav iztērēta nevajadzīgam pirkumam, tad tev tā joprojām ir un tu vari pirkt to, kas patiešām ir vajadzīgs. Vai arī tieši otrādi – nepirkt neko. Ja ir brīva nauda, tad kādu daļu no tās vari ielikt krājkasē vai krājkontā, jo krāt naudu vienmēr ir labi arī tad, ja tev nav nekāda konkrēta mērķa kam tu krāj. Varbūt pēc kāda laika izdomāsi aizbraukt ceļojumā vai iegādāties ko dārgu – tad priecāsies, ka tev ir kādi iekrājumi, kurus tik vienkārši neiztērēji sīkumiem. Mūsdienās naudas krāšana ir viens no labākajiem veidiem, kur likt naudu, jo tādējādi var iekrāt lielāku summu un nebūs no kāda jāaizņemas, ja vēlēsies kur aizbraukt vai kaut ko nopirkt. Vienmēr ir labāka sajūta, ja neesi nevienam parādā un vari iegādāties kaut ko pats par saviem līdzekļiem. Taču no otras puses – mēs dzīvojam tikai vienu reizi un tikai krāt naudu arī nav pārāk labi (īpaši, ja krāšanai nav konkrēta mērķa). Nekad nevar zināt kas notiks nākamajā dienā, tāpēc varbūt viss iekrātais tā arī nekur nenoderēs. Tieši tāpēc vajag sev atļaut tērēt naudu lietām, kuras tev sagādā prieku. Arī īstermiņā. Ja tev ir slikts garastāvoklis, tad aizej un nopērc sev kaut ko jauku vai garšīgu – palutini sevi ar kādu procedūru. Kāpēc gan ne? Nevajag iztērēt visu brīvo naudu, taču ja kādu mēnesi tā gribas (un to var atļauties), tad kāpēc gan ne? Mēs visi tomēr esam pieauguši cilvēki un spējam pieņemt lēmumus. Negaidi, ka tad, ja iztērēsi visu algu jaunās kurpēs (kuras turklāt nebija vajadzīgas), ka tev kāds nāks palīgā. Varbūt kādam ir kāds, kurš šādā situācijā spēs atbalstīt, taču ir jāmācās tikt galā pašai. Jo nekad nevar zināt – varbūt šis cilvēks, kurš iepriekš varēja palīdzēt, turpmāk vairs to nevarēs. Katram tomēr ir jāpaļaujas pašam uz sevi, tāpēc ir jāatrod līdzsvars starp naudas tērēšanu un krāšanu. Turklāt, ir jāatceras, ka naudu tērēt kā vien gribas var tikai un vienīgi tad, ja visi obligātie maksājumi un rēķini ir samaksāti. Principā rēķinu apmaksa ir pirmais, kas ir jādara pēc algas saņemšanas. Pēc tam jau var izplānot pārējās naudas likteni. Laicīgi nemaksāti rēķini nozīmē kavējuma naudu – atkal lieka naudas tērēšana. Tāpēc vislabāk uzreiz tikt galā ar rēķiniem, lai pēc tam var bez satraukumiem tērēt naudu pēc saviem ieskatiem. Vēl viena laba lieta, uz kuru var atļauties droši tērēt naudu – kādi kursi vai nodarbības. Jāatrod kas tāds, kas interesē un patīk, turklāt, varbūt šie kursi būs noderīgi ne tikai tāpēc, ka tie ir interesanti un pašam patīk, bet arī tāpēc, ka tu kaut ko jaunu iemācies un varbūt būs vēl kaut kāda prasme, ko ierakstīt savā CV. Piemēram, valodu kursi ir ļoti laba lieta, kur ieguldīt naudu. Ja ir vēlme, protams, var doties uz kādiem deju kursiem vai uz ko citu, kam it kā nebūs nekāda pievienotā vērtība karjeras ziņā, taču šiem kursiem būs pievienotā vērtība tavā dzīvē un brīvajā laikā, jo nevajag tikai strādāt un viss. Katram ir nepieciešams hobijs vai kaut kas, ar ko nodarboties brīvajā laikā. Pretējā gadījumā tava ikdiena būs pārāk stresaina, un darbā riskēsi ar izdegšanu. Tā ka ir jāatrod kāds balanss ne tikai starp naudas tērēšanu un krāšanu, bet arī starp darbu un laiku sev. Protams, ne vienmēr sanāk nodarboties ar ko patīkamu brīvajā laikā, jo tam vienkārši nav laika, taču ikviens var izbrīvēt sev pāris stundas nedēļā, lai darītu to, kas pašam patīk. Dzīve tomēr ir kas vairāk par tikai naudas pelnīšanu un tērēšanu, neskatoties uz to, ka mūsdienās naudas nozīme ir tik svarīga kā vēl nekad iepriekš. Ir tik daudz kas, ko ir iespējams iegādāties, un reklāmas un apkārtējā vide rada iespaidu, ka tev tas viss ir jānopērk, taču naudu var tērēt arī savādāk – hobijos, kursos, sevis attīstīšanā vai ceļojumos. Galvenais ir atļaut sev to, kas patīk un rada prieku.