Mazs vai liels uzņēmums – mūsdienās tam īsti nav nozīmes tikmēr, kamēr tas sabiedrībai ar savu saimniecisko darbību nes kāda veida labumu un tieši šī labuma dēļ ir pieprasīts un spējīgs noturēties tirgū. Protams, liela pateicība iet lielo uzņēmumu virzienā tik pat, cik daudz ir jāpasakās visiem mazajiem uzņēmumiem, jo mikrouzņēmums nekur daudz neizpaliek – nereti tie spēj piedāvāt daudz dažādu preču un pakalpojumu, par kuriem pat neviens lielais milzis nav nemaz padomājis.
Ir ļoti patīkami, kad pastāv lielie imperatori jeb makrouzņēmumi, kuri spēj nodrošināt mūs ar daudz dažādiem pakalpojumiem un produktiem, kas patiesi ir nepieciešami un bez tiem īsti neviens arī iztikt nevarēs, taču vēl patīkamāk, un mēs pat nepamanām nekāda monopola izraisītas sekas (cenu ziņā, pakalpojumu klāstā vai noteikumos), kad pastāv vizi mikrozuņēmumi, kuri strādā tik pat cītīgi mūsu un savu vajadzību apmierināšanā. Ja nepastāvētu mazie tirgus spēlētāji un mikrouzņēmuma apgrozījums neeksistētu, mēs būtu spiesti patērēt tikai vienu produktu, kura cenu lielais spēlētājs varētu mainīt un grozīt pēc savas sirds patikas.
Visi mazie uzņēmumi ir lielo uzņēmumu konkurenti – izmēram nav nozīmes. Gan lielajiem, gan mazajiem uzņēmumiem ir nepieciešams veikt iemaksas valsts nodokļu sistēmā jeb iemaksāt to, ko sauc par mikrouzņēmuma nodoklis.
Kā jau redzam – valdībai ir daļa gar lielajiem uznēmumiem tā pat kā tai ir teikšana mikro uzņēmuma darbībā un veidošanā. To, kādā veidā darbojas, kā ir dibināms un likvidējams mikrouzņēmums aprunā un rāda Latvijas mikrouzņēmuma likums. Spied šeit, lai ar to iepazītos tuvāk un uzzinātu sev interesējošās likuma nianses.
Tas, kas mums ir vissvarīgākais, ko ir jāzina par mikrouzņēmuma būtību jeb pati esence no likuma ir informācija par to:
- Kas ir mikrouzņēmums?
- Kā notiek mikrouzņēmuma reģistrācija?
- Kāds ir mikrouzņēmuma pamatkapitāls?
- Kā notiek mikrouzņēmuma likvidācija, tā maksātnespējas gadījumā?
Visuprims ir svarīgi pilnībā izprast to, kas ir mikrouzņēmums un pēc kādām galvenajām pazīmēm var atšķirt jebkuru uzņēmumu un noteikt, vai tas ir mikro vai makro uzņēmums. Mazie uzņēmumi pavisam noteikti nav vērtējami un nosaucami par mazu uzņēmumu, ja tā telpu vai īpašumu izmēri ir mazi. Izmēriem nav īsti sakara ar to vai uzņēmums ir liels vai mazs. Arī makrouzņēmumam var būt mazs birojs, taču tā darbība, ietekme un arsenāls var būt diezgan milzīgs. Tas, kam piemīt izšķiroša nozīme uzņēmuma tipa nosaukšanā ir tas, cik liels ir mikrouzņēmuma apgrozījums, darbinieku skaits utt.
Mikrouzņēmums ir mazs uzņēmums, kurš tajā pašā brīdī ir arī nodokļu maksātājs. Tā apgrozījums, darbības lauks un nodarbināto cilvēku skaits uzņēmumā ir pavisam neliels. Mikrouzņēmuma apgrozījums viena gada laikā nedrīkst pārsniegt 100 000Eur, lai uzturētu savu statusu. Turklāt, šāda veida uzņēmumā nedrīkst būt vairāk par 5 darbiniekiem, kuri aktīvi strādā. Tā pat uzņēmumam ir tiesības izvēlēties maksāt vai nemaksāt PVN. Tiklīdz mikrouzņēmums ar savu apgrozījumu pārsniedz likumā noteikto naudas summu, tam ir jāizvēlas cits uzņēmuma statuss, kam seko lielāki nodokļi un citi regulējumi.
*REKLĀMA
Tiesības kļūt par maza uzņēmuma īpašnieku un izvēlēties maksāt mikrouzņēmuma nodokli ir pieejamas individuālajam komersantam un citiem. Visi iespējamie mikrouzņēmuma dibinātāji ir:
- Individuālais komersants
- Zemnieka vai zvejnieka saimniecība;
- Fiziska persona;
- SIA jeb Sabiedrība ar ierobežotu atbildību.
Mikrouzņēmuma dibināšana ir diezgan viegla, tā neprasa īpašas pūles un kaut kādus noteikumus, taču pavisam noteikti ir jāievēro pāris nianses. Pirmkārt, ir jāpārliecinās par to, vai mikrouzņēmuma statusam uzņēmums ir atbilstošs. Tas nozīmē – vai uzņēmuma apgrozījums vienā gadā nepārsniedz likumā noteikto kārtību jeb 100 000Eur, kā arī darbinieki, kas strādā uzņēmumā nav vairāk par 5. Atceries! Mikrouzņēmums ir tikai tava uzņēmuma veids, nevis kāds īpašs uzņēmumu veids. Lai dibinātu savu mazo uzņēmumu, tev ir nepieciešams rīkoties pēc tiem likuma pantiem, kas vēsta, kā ir jāveic Individuālā komersanta vai SIA reģistrācija. Spied šeit, lai uzzinātu vairāk.
Svarīgi – mikrouzņēmuma darbinieks par tādu skaitās tikai tad, ja tas aktīvi darbojas un pilda darba pienākumus uzņēmumā. Respektīvi, tie darbinieki, kuri nestrādā kaut kādu iemeslu dēļ vai visi atlaistie darbinieki un citi, tie nav uzņēmuma darbinieki. Ja uzņēmumā papildus ir vēl kādas personas, tās paliek par fiziskām personām un skaitās kā tikai dalībnieki. Mikrouzņēmumā darbiniekiem, par cik tie ir tikai 5 var būt diezgan liela mikrouzņēmuma alga, taču tas viss ir ļoti atkarīgs no individuāliem apstākļiem un situācijas, kā arī kārtības, kas ir dibināta uzņēmumā. Parasti visi mazie uzņēmumi ir tie, kas tiek dibināti ģimenes locekļu, draugu vai citu cilvēku starpā, kuri vēlas veikt saimniecisko darbību ar kādu īpašu mērķi, vīziju vai ideju, kas nav plaši izplatīta. Viens no mikrouzņēmumu piemēriem ir automazgātuves, mazas kafejnīcas, auto dīteilinga studijas un daudzi citi.
Mikrouzņēmuma grāmatvedība tiek nodrošināta tādā pašā veidā, kā tas tiek darīts citos uzņēmumos – grāmatvedība ir jāveic pašam, vai jānolīgst grāmatvedis, kurš par uzņēmuma grāmatvedību parūpējas īpašnieka vietā.
Ļoti svarīga lieta mikrouzņēmuma pastāvēšanā, kas tik pat cieši ir saistīta ar valsts likumu ir ne tikai nepieciešamība uzņēmumu reģistrēt uzņēmuma reģistrā, bet arī pārliecināties par to, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju reģistrs ir vēl viena vieta, kurā uzņēmums ir reģistrēts bez jebkāda veida pārpratumiem, neatkarīgi no mikrouzņēmuma nozares, nodarbošanās un citiem rādītājiem, kas šajā gadījumā nav relatīvi uzņēmuma būtībai. Jebkuram uzņēmumam ir jāveic nodokļu iemaksas valsts kasē.
Lai nokļūtu mikrouzņāmuma nodokļa maksātāju reģistrā, ir nepieciešams individuālajam komersantam vai no augstāk minētajām personām, kas ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā, piesakoties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai, kas tiek apliecinātā ar tādiem noteicošajiem faktoriem:
- Vēlmi maksāt mikrouzņēmuma nodokli;
- Šādas vēlmes pamatotību ar to, ka paredzamais gada apgrozījums ir spējīgs būt un būs 100 000Eur;
- Mikrouzņēmuma darbinieku skaits nepārsniegs piecus darbiniekus vienlaicīgi, kas aktīvi darbojas uzņēmumā;
- Visi uzņēmuma darbinieki tiks informēti rakstveidā par to, ka uzņēmums ir kļuvis par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, par šāda statusa ietekmi un izraisītajām sekām uz mikrouzņēmuma algu un citām niansēm.
Pēc visas augstāk minētās informācijas, kā arī iesnieguma saņemšanas Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs piecu darba dienu laikā sniegt atbildi par reģistrācijas veiksmīgumu vai kādu iztrūkstošu detaļu saistībā ar uzņēmuma reģistrāciju nodokļu maksāšanai.
Mikrouzņēmuma likvidācija norit tādā pašā kārtībā, kā tas ir ar cita veida uzņēmumiem. Tiklīdz iestājas uzņēmuma maksātnespēja un tas nonāk situācijā, kurā saimnieciskās darbības dēļ rodas zaudējumi, uzņēmuma darbība ir jāpārtrauc, uzņēmums ir jālikdivē likuma noteiktajā kārtībā, kā arī ir jāatmaksā visi radītie zaudējumi, kredītmaksājumi un citi, kas ir radušies uzņēmuma bankrota dēļ visām iesaistītajām pusēm.