Ikvienam no mums ir bijusi situācija, kad īsā laika posmā ir nepieciešama nauda. Tam var būt visdažādākie iemesli – ir saplīsusi kāda nepieciešama ierīce, parādās kāds izdevīgs piedāvājums, beidzot esi saņēmies, lai kaut ko iegādātos vai iemācītos, kā arī daudzi citi. Mūsdienās it kā visur var redzēt dažādas ātro kredītu reklāmas – tās ir uz katra stūra. Tās stāsta, cik izdevīgi un vienkārši ir paņemt šo kredītu, lai iegādātos to, ko vien vēlies. Teorētiski tas tā arī ir – ja steidzami nepieciešama neliela naudas summa, bet nav kur to ņemt, tad ātrais kredīts šķiet kā ļoti laba iespēja. Taču daudzi aizmirst (vai neievēro) to, ko parasti saka šo reklāmu beigās – aizņemies atbildīgi un apdomā savas iespējas naudu atdot. Daudzi cilvēki par to neaizdomājas un neiedziļinās tajā, ka nauda būs jāatdod, turklāt parasti vairāk nekā aizņēmies. Tajā brīdī, kad nauda nepieciešama reti kurš domā par naudas atdošanu, taču tajā brīdī, kad nauda jāatmaksā (un vairāk nekā paņēmi), tad daudzi sāk domāt, ka varbūt tomēr nevajadzēja aizņemties. Varbūt tas nebija to vērts? Varbūt tas pirkums varēja nedaudz pagaidīt, kamēr tu pats iekrāj vajadzīgo summu? Jo ātrie kredīti tomēr nedod ļoti lielas naudas summas – parasti pāris simtus (summa atkarīga no tā, cik bieži no konkrētā kredīta devēja esi aizņēmies). Patiesībā šos pāris simtus diezgan vienkārši var iekrāt salīdzinoši īsā laika periodā. Šāda viena vai divu mēnešu ilga naudas krāšana patiesībā ir ļoti ieteicama, jo pa šo laiku ir iespējams vēlreiz apdomāt šī pirkuma nepieciešamību. Varbūt tajā brīdī, kad nauda būs sakrāta tu sapratīsi, ka patiesībā tev nemaz šo lietu tik ļoti nevajag – tad iekrāto naudu varēs iztērēt kam citam vai arī turpināt krāt kādam lielākam pirkumam. Tomēr mūsdienās cilvēkiem daudz ko gribas iegūt tagad un tūlīt. Daudziem ikdiena ir ļoti saspringta, pilna ar stresu, kā arī brīvā laika nav nemaz – visa diena tiek pavadīta tādā kā skrējienā. Tāpēc ir tikai loģiski, ka rodas šī sajūta, ka noskatīto lietu ir nepieciešams nopirkt uzreiz – neatkarīgi no tā vai tam ir pietiekami daudz naudas vai arī nāksies aizņemties. Mūsdienu vidē pacietība vairs nav tik bieži sastopama, jo ir radies tāds priekšstats, ka ja kaut kas nenotiek uzreiz, tad tas arī nenotiks vai arī nebūs vairs tāda iespēja. Bieži vien arī veikalu atlaides un dažādi īpašie piedāvājumi rada spiedienu. Ir kāda prece, kuru tu ieraugi ar milzīgu atlaidi, tāpēc vēlies to iegādāties, jo pēc pāris dienām šī atlaide būs beigusies un varbūt vairs nebūs iespējas šo preci iegādāties par tik izdevīgu cenu. Principā rodas sajūta, ka tad, ja neiegādāsies šo preci tieši tagad, tad palaidīsi garām lielisku izdevību. Un diezgan bieži varam novērot, ka šīs iegādātās preces (piemēram, kāda mazā sadzīves tehnika) tā arī stāv skapī vien pāris reizes izmantota. Taču tā, protams, nenotiek vienmēr. Bieži vien šie pirkumi ir patiešām nepieciešami un izdevīgi, taču lielākā daļa no tiem tomēr var nedaudz pagaidīt. It kā jau ātrie kredīti nav nekas briesmīgs, ja vien ar tiem nesāk aizrauties un tos izmantot pie katras nepieciešamības. Tā vietā lai regulāri aizņemtos, labāk vajag pamēģināt krāt. Ja neesi no tiem cilvēkiem, kuriem naudas krāšana padodas viegli, tad vari krāt periodiski – iekrāt noteiktu summu kaut kam konkrētam. Piemēram, tu vēlies iegādāties jaunu kafijas automātu, matu taisnotāju vai televizoru – tad iekrāj nepieciešamo summu tieši tam. Patiesībā krāt naudu ir daudz vieglāk tad, ja tu krāj konkrētam mērķim – tad tev ir lielāka motivācija to darīt, jo tu jau zini, ko ar iekrāto naudu darīsi. Tādos gadījumos ir zināma arī diezgan precīza summa, kura ir jāsakrāj, tāpēc varēsi aprēķināt cik daudz naudas dienā, nedēļā vai mēnesī tev jāatliek un cik daudz laika vajadzēs, lai summu sakrātu. Ja vēlies naudu sakrāt ātrāk, tad jārēķinās ar to, ka būs jāatliek lielāka naudas summa. Var nākties vairāk atteikties no kādām ikdienas lietām un izdevumiem. Tas gan nav nekas traks, ja plāno naudu krāt, piemēram, divus vai trīs mēnešus – nav jāatsakās no visiem priekiem uz ilgu laiku. Kad ir skaidrs cik daudz naudas nepieciešams, tad jāizdomā cik ātri to vēlies sakrāt. Ja vēlamajai precei ir kāds īpašs piedāvājums vai atlaide – nevajag satraukties, ka nepaspēsi sakrāt naudu līdz akcijas beigām, jo gan jau būs vēl kāda akcija vai varbūt kāds labāks piedāvājums. Nekad vēl nav bijis tā, ka kādai precei ir atlaide un pēc tam nekad nekas tāds vairs nav – ir tikai jāgaida. Ja vēlies savu preci iegādāties izdevīgi, tad vari ieplānot naudas krāšanu, piemēram, uz gada beigām, jo tad parasti ir daudz atlaižu dažādām precēm. Par to ir jādomā laicīgi, lai varētu arī laicīgi sākt krāt. Krāšanas metodes gan atšķiras no tā, kāda ir tava ikdiena un cik liela ir tava alga, taču arī no pašas mazākās algas ir iespējams iekrāt. Tā kā šobrīd ir vasara, tad ļoti labi var ietaupīt naudu uz transportu – var doties uz darbu ar kājām vai ar velosipēdu, ja ir tāda iespēja. Tas būs daudz izdevīgāk nekā braukšana ar sabiedrisko transportu vai savu auto – vismaz vasarā noteikti var pamēģināt šādu iespēju. Protams, ja darbs atrodas ļoti tālu vai sava velosipēda nav, tad šāda opcija nebūs. Taču var mēģināt sarunāt braukt kopā, piemēram, ar kolēģiem – izdevīgāk, ja 4 cilvēki brauc ar vienu mašīnu, nevis katrs atsevišķi savā auto. Arī šāda opcija būs tikai tad, ja kolēģi dzīvo kaut kur netālu vai pa ceļam. Arī veikala apmeklējumu var mēģināt vairāk kontrolēt – doties uz veikalu tikai ar striktu iepirkuma sarakstu, lai nenopirktu neko lieku. Kā arī ir ieteicams veikalu apmeklēt 1 vai 2 reizes nedēļā – jo biežāk dodamies uz veikalu, jo biežāk nopērkam nevajadzīgas lietas. Kādu laiku var mēģināt ietaupīt arī uz pārtikas produktu izvēli, piemēram, neizvēlēties to produktu, kuru parasti, bet gan to, kuram ir atlaide vai kurš tajā brīdī ir visizdevīgākais pirkums. Vienu vai divus mēnešus ikviens var sevi nedaudz ierobežot un nepirkt to, ko parasti, bet izvēlēties ko lētāku. Tādā veidā var pat atklāt ko jaunu un varbūt pat labāku. Arī tad, ja apmeklē sporta zāli un tērē naudu abonementam – vasaras laikā var droši sportot ārā – skriet, nūjot, doties garās pastaigās vai izbraukt ar velosipēdu.