Vai jūs esat kādreiz paskatījušies uz to, cik pašreiz maksā viens lietots dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā un kāda ir šī summa, ja salīdzina to ar vidējā Latvieša algu? Ja ņem vidēju divistabu dzīvokli parastā Latvijas pilsētā (ne jau galvaspilsētā) tad tāda dzīvokļa cena ir aptuveni 20 tūkstoši Eiro, bet ja ņemam vidējo Latvieša mēneša darba algu 500 eiro apmērā, tad šāds dzīvoklis maksā 40 darba mēnešus, jeb 3.3 darba gadus par šo vidējo samaksu. Iedomājieties, tas nozīmē, ka lai nopirktu vienu dzīvokli cilvēkam ir jāstrādā 3.3 darba gadus un pilnīgi visa nauda jāieliek šī dzīvokļa pirkšanā, nemaz nerunājot par ēšanu, dzīvošanu un kur nu vēl izklaidēm. Vai tas nav apsurdi?
Kāpēc cilvēki maksā tik daudz par dzīvokļiem?
Šis ir viens no pirmajiem jautājumiem, kam vajadzētu nākt galvā jebkuram, kurš šai problēmai, kaut nedaudz pieķeras, jo tas ir pilnīgs apsurds, kad tik daudz darba ir jāvelta divām istabām daudzdzīvokļu mājā, kuras vēl pie tam jau ir lietots un visticamāk, ka atrodas mājā, kura noteikti ir celta padomju gados un nebūt nav no tām jaunākajām. Lai pareizi un korekti atbildētu uz šo jautājumu man noteikti vajadzētu studēt ekonomiku, nekustamo īpašumu tirgu un cilvēku psiholoģiju, bet tāpēc, ka es nēsmu eksperts nevienā no šīm jomām, tad šodien mēģināšu izteikt savas, pamatotās, domas par to, kā, es domāju, kāpēc šīs cenas ir tik lielas.
Kredīti
Pirmā lieta, kas pēc šīs jomas izpētes nāk prātā ir hipotekārie kredīti un to sliktā ietekme uz dzīvokļu cenām, kā arī to sliktā ietekme uz cilvēku domāšanu par naudu un par šo dzīvokļu cenām.
“Ja iedomājamies hipotētisku pasauli, kurā nepastāv kredīti, kur vienistabas dzīvoklis maksā 4000 Eiro, bet vidējā darba alga ir šie paši 500 Eiro, tad noteikti, ka cilvēki diži vairāk par šādiem 4000 Eiro nebūtu gatavi maksāt par vienu istabu, un, iespējams, pat 4000 Eiro būtu par daudz. Un tiklīdz, kā kāds vēlētos pārdot dzīvokli dārgāk, tā šo dzīvokli neviens nepirktu, jo visi saprot, cik šādu naudas summu ir grūti nopelnīt. Bet, kas notiek tad, ja mēs iesaistām kredītus šajā formulā? Visticamāk, ka tie cilvēki, kas pirks dzīvokļus kredītā arī izvērtēs cenas, bet tāpēc, ka viņiem šī nauda nav jānopelna (vismaz ne uz reiz) un būs jāmaksā tikai mēneša maksa kredīta atmaksai, tad, iespējams, ka viņi šo pašu vienistabas dzīvokli būtu gatavi pirkt arī par 5000 Eiro. Tiklīdz, kā dzīvokļu pārdevēji redzētu, ka viņu kolēģis nopārdeva dzīvokli par 5000 Eiro, tad visi uzceltu cenas no 4000 uz 5000 eiro un tā paliktu par normu. Ja kredīta izsniedzēju šos kredītus izsniegtu pietiekoši reti, tad visticamāk, ka neviens cilvēks bez kredīta dzīvokli par 5000 nebūtu gatavs pirkt un pārdevējiem nāktos samazināt cenas. Bet, ja būs pietiekoši daudz cilvēku, kas pirks dzīvokļus par 5000 Eiro, iespējams, ka pārdevēji vēl mēģinās pacelt cenas un tādā veidā radīsies vēl lielāka patiesās cenas un “uzpūstās” cenas starpība. Un tiklīdz tā būs pietiekoši liela, tā vairs neviens nespēs iegādāties dzīvokli bez kredīta un visiem vajadzēs ņemt šos aizdevumus, kas no banku puses ir ļoti izdevīgi, bet no pircēju puses pilnīgi un galīgi greizi. “
Pēc šāda stāsta mēs varam saprast, ka kredīti visticamāk padara dzīvokļu cenas augstākas un augstākas un šādi tas noticis jau ir vairākus gadus, un tāpēc arī mēs, iespējams, tagad redzam šīs cenas tik neizmērojami lielas, ja salīdzinām tās ar kādreizējām īpašumu cenām. Ja salīdzinām, piemēram, dzīvokļu cenas Rīgas centrā, tad tās no 1999 gada līdz 2005. gadam bija kāpušas vismaz 5 reizes, un noteikti šāds kāpums ir pilnīgi neproporcionāls pārējai ekonomikas attīstībai un tāpēc arī krīzes laikā šīs cenas samazinājās, bet nu jau atkal ir savos augstumos.
Pircēju psiholoģija
Vel viena puse, no kuras mēs varam apskatīt šīs dzīvokļi neizmērojamās cenas ir no pašu pircēju puses, kas šos dzīvokļus iegādājās, jo būtu jābūt mazliet “dullam” lai pirktu dzīvokli par patreizējām cenām, ja šī nauda būtu sākumā jāatliek un pēc tam šis mājoklis jāpērk. Protams, ja tiek iesaitīts kredīts, tad šis darījums uz papīra ir daudz vieglāks, jo cilvēks nesaprot tieši cik liela ir šī dzīvokļa summa. Tieši tāpēc arī visticamāk, ka šīs cenas ir uzkāpušas tik augstas, jo visticamāk, ka pašlaik neviens dzīvokļus un, iespējams, pat vispār nekustamos īpašumus nepērk skaidrā(nopelnītā) naudā, bet gan iegādājas ar kredītu un tāpēc tā īsti nesaprot, cik tas izmaksās. Cilvēkus šādi ir ļoti viegli apmānīt un visi, kas iegādājušies mājokli par šādām, neadekvāti lielām cenām, ir mazliet pārsteigušies un nav padomājuši cik patiesībā šī naudas summa ir liela. Ja, salīdzinām, piemēram šo cenu ar dzīvokļu cenu ārpus lielajām pilsētām, tad šīs cenas nereti ir pat līdz 5 reizēm zemākas, un kā tas var būt, ka vienāds īpašums maksā 5 reizes dārgāk 10 kilometrus no lielākajām pilsētām, bet pilsētā maksā 5 reizes dārgāk. Protams, atrašanās vieta ir svarīga, bet vai tā ir tik svarīga, ka pa to cilvēki ir gatavi maksāt 5 reizes vairāk? Acīm redzot jau tā ir…
Pārdevēju psiholoģija
No pārdevēja puses skatoties uz šo problēmu jau ir daudz vieglāk redzēt, kā šādi ir iespējami šie cenu kāpumi, jo jebkurš, kurš pārdod dzīvokli vēlēsies to pārdot par, pēc iespējas, lielāku naudu un, ja cenas kāpj, tad visticamāk, ka pārdevēji ir ļoti priecīgi, jo būs iespējams nopelnīt aizvien vairāk un vairāk naudas. Kad cenas kāpj, tad pārdevēji parasti šos dzīvokļus nemaz nevēlas pārdot, jo, iespējams, cenas kāps vēl vairāk, un, ja tirgū būs piesātinājums, tad, visticamāk, ka cenas nebūs tik augstas, kā viņi vēlētos un tāpēc radot tirgū mazu piedāvājumu bet ar augstām cenām, ir iespējams šos īpašumus pārdot par daudz lielākām cenām, nekā tās ir patiesībā. No pārdevēja puses arī ļoti izdevīgi ir tas, ka cilvēki ņem kredītus, jo tad, viņi ir gatavi maksāt vairāk par šiem mājokļiem, bet tad, ja cilvēks maksā ar savu naudu, tad visticamāk, ka cenu mēģinās samazināt, jo saprot, kādas šīs cenas ir, un, ka tās ir pārāk lielas. No pārdevēja puses, jo lielākas cenas, jo labāk, tāpēc gan kredīti, gan ekonomikas burbulis ir izdevīgi, bet to nevarētu teikt par pircējiem.
No visa šī es varu spriest, ka ir radušies tikai vairāk jautājumi nekā atbildes, jo rokot dziļāk un dziļāk var saprast, ka šīm dzīvokļu cenām nav nekāda pamatojuma būt tik augstām, kā tikai cilvēku pašu nespēja novērtēt pareizu vērtību, un, ja jau visi ir gatavi maksāt šādas cenas, tad lai tā arī tas turpinās, bet es no savas puses neesmu gatavs izdot tādu naudu, tāpēc ir jāmeklē citi varianti.