Monētas parādījās kā vispārēja norēķināšanās metode par pakalpojumiem un produktiem, un tās radās jau kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras. Monētu radīšana tik un tā vēl joprojām daudziem vēsturniekiem ir palikusi kā mistērija – pēc Herdota teiktā monētas vispirms kala Lidijāņiem, kamēr Aristotelis min to, ka monētas pirmā sāka darināt karaļa Mīda sieva. Savukārt, Numismāņi uzskata, ka monētas pirmo reizi radās Grieķijas salā Aegīnā – vai nu vietējo vadītāju vai karaļa Peidona iniciatīvas dēļ.
Aegīna, Samosa un Miletusa ražoja monētas ēģiptiešiem, izmantojot grieķu tirdzniecības centru Naucratis, kas atradās Nīlas deltā. Vienīgais, par ko ir patiea pārliecība ir tas, ka tad kad Līdiju iekaroja persieši 546 gadā pirms mūsu ēras, monētas tika pirmo reizi ieviestas arī Persijā. Neskatoties uz to, ka monētas sāka parādīties arī citur, romieši sāka kalt monētas tikai 326. gadā pirms mūsu ēras. Jau vēsturiski monētas priekšpuse tika dekorēta ar valdnieku attēliem un dažādiem citiem rotājumiem – tradīcija, kas ir saglabājusies vairāk nekā divu tūkstošu gadu laikā.
Pēcāk monētas tika ieviestas Indijā, ar Ahemīda impēriju, kā arī visu karaļvalstu iekarotāju Aleksandru lielo. Pašas pirmās monētas tika veidotas no tādu materiālu apvienošanas, kā sudrabs un zelts. Kamēr monētas turpināja iekarot cilvēku dzīves Eirāzijā, tikmēr pašā Ķīnā, sākoties Hana impērijas laikmetam, paralēli galvenajām monētām tika ieviestas arī sudraba monētas un briežādas strēmeles kā papildus norēķināšanās veidi. Briežāda aizvietoja papīra valūtu, kas arī bija Ķīnas izgudrojums.
Kolekcionēt monētas pavisam noteikti var būt dārgs prieks. Atkarībā no ambīcijām, ir iespējams sastapt arī dažāda rakstura finansiālas grūtības. Ja līdz ilgi kārotai monētas vai kolekcijas nopirkšanai palicis ir tikai mazliet, aizdevums uz 24 mēnešiem no nebanku kreditora var atrisināt šādas un citas problēmas.
Jau izsenis monētu kolekcionēšana kļuva par cilvēku nodarbi – tā aizsākās jau vēstures laikā, kad karaļi, cari un citi valdnieki sāka kolekcionēt ārkārtīgi retas, dārgas un vienreizējas monētas, kas bija ārkārtīgi daiļas. Tā arī pamazām aizsākās monētu tirdzniecība, kas cauri visam vēstures laikam ļoti aktīvi tiek piekopta arī šodien. Respektīvi, tas ir process, kad dažādi monētu kolekcionāri pērk un pārdot savas kolekcijas vai citas monētas citiem kolekcionāriem. Tā pat arī ar monētu tirdzniecību nodarbojas dažādi uzpircēji vai veiksmīgi atradēji, kas atrod sen aizmirstas monētas un tās var pārdot. Citreiz monētu cenas var būt lielākas par vairākiem tūkstošiem vai simtiem tūkstošu eiro.
Vēsturiski tiek uzskatīts, ka visskaistākās klasiskā laikmeta monētas tika kaltas pēc Samudragupta, 335. līdz 376. gadā mūsu ērā.
*REKLĀMA
Mūsdienās monētu kolekcijas tiek veidotas pēc dažādiem kritērijiem:
- Monētas tiek kolekcionētas pēc tās izlaišanas datuma – kolekcionāri meklē visvecākās monētas, kādas iespējams atrast vai vēl pastāv, un veido monētu albumus ar tām;
- Tā pat arī kolekcionāri vāc monētas pēc to veida jeb dizaina, ko veidojis ir viens dizaina radītājs. Tā arī tiek meklētas monētas, kas ir kāda noteikta laika posma denominācija. Piemēram, zelta monētu kolekcionēšana no kāda sena laika posma, un tamlīdzīgi.
- Kolekcionēšana tikai un vienīgi pēc paša dizaina – tas parasti ir diezgan sarežģīti un aizņem daudz laika, jo atrast pilnus dizaina komplektus kādai noteiktai valūtai un tās monētām, var būt diezgan grūti. Var gadīties arī tā, ka kāda monēta no visām vairs neeksistē. Interesanti ir tas, ka kolekcionēt pēc dizaina ir arī ļoti intriģējoši, jo kolekcionāram paveras plašas iespējas – tas var kolekcionēt monētas, meklējot tikai tās, kuras daiļo laivas zīmējums. Tā kolekcionārs centīsies atrast pilnībā visas monētas, kas ir jebkad bijušas ar laivas zīmējumu uz tās priekšpuses.
Lai kļūtu par monētu kolekcionētāju vai arī izmēģinātu sevi šādā vaļas priekā, nav obligāti jāatvēl vairāki tūkstoši eiro uzreiz – sāciet ar mazām lietām:
- Pārbaudiet savu mājokli, savu drēbju kabatas, savu un vecvecāku garāžas un mantu glabāšanas nodalījumus mājās – pilnīgi iespējams, ka kādās no šīm vietām jūs varēsiet atrast kaut kādas naudas monētas. Rūpīgi attīriet tās, nospodriniet, un ieguldiet mazliet naudas kaut vai parastā rāmītī.
Sākot krāt monētas vai vēloties kļūt par monētu kolekcionāru, ir jārēķinās, ka tā ir ļoti liela finansiāla rakstura atbildība – monētu kolekcionēšana nav lēts prieks un prasa ārkārtīgi daudz naudas. Tieši tādēļ ar monētu kolekcionēšanu nodarbojušies un monētu uzpircēji ir tieši valdnieki, dažādu augstu rangu amatnieki un daudzi citi, kam nauda nav problēma. Kolekcijas monētas ir ļoti dārgas, kā arī to skaits ir ierobežots. Līdz ar monētu kolekcionēšanas augošo popularitāti, vērtīgo, reto un dārgo monētu kļūst ar vien mazāk. Protams, kā Latvijas piemērā (kad tika atmesta Latvijas nacionālā valūta Lats un tā vietā tika ieviesti Eiropas euro), par monētu kolekcionāru kļūt bija daudz vieglāk, par cik viss, kas atlika jebkuram monētu kolekcionēšanas entuziastam, bija vienkārši salasīt visas jebkad izlaistās Latvijas lata monētas ar visām zīmēm. Monētu uzpirkšana ir ļoti izplatīta tā pat kā ar citām senlietām – cilvēki tās uzpērk par iespējami mazākām cenām, taču pārdod dārgāk.
Laikam ejot, par monētu kolekcionāriem ir kļuvuši arī jauni cilvēki – piemēram, jaunie uzņēmēji, kuriem ir veiksmīgi start-up uzņēmumi un tie ir izsitušies biznesa tirgū līdz tādam līmenim, ka to māju pagalmā gozējas trīs dārgas luksusa klases auto, taču paša pagalma centrā stāv ārkārtīgi krāšņa trīs stāvu māja. Monētu katalogs tiek veidots arī tā pat vien – ir pietiekoši daudz cilvēku, kuru īpašumā atrodas vesela lata kolekcija, savukārt, citām tautām tās ir citu tautu izbijušās valūtas monētu kolekcijas.
No vienas puses monētu albumi, kolekcijas, katalogi un citi monētu kolekcionēšanas veidi ir ļoti dārgs vaļasprieks un daudzu cilvēku lielākais hobijs, taču pat mazvērtīgu monētu kolekcionēšana var izvērsties par vienu no lielākajiem ieguldījumiem vecumdienās vai arī savai nākošajai paaudzei – ar laiku teju katra monētu kolekcija kļūst ar vien vecāka, taču līdz ar vecumu tā kļūst retāka un ar retumu ievērojami paaugstinās tās vērtība, jo jaunāki monētu kolekcionāri vēlas tās iegūt. Tā, piemēram, monētu kolekcionāri var izjust lielu vēlmi iegūt savā īpašumā arī tikai piecdesmit līdz simts gadus vecu monētu kolekciju. Turpretim, pašam kolekcionāram tas ir liels ieguvums – monētu kolekcija, kas tās savākšanas brīdī nemaksāja neko, pēc padsmit gadiem kļūst par ļoti vērtīgu monētu kolekciju vairāku simtu vai tūkstošu eiro vērtībā.
Taču, par cik patiesa un nopietna monētu kolekcija ir ļoti dārga un pielīdzinās vairāk kā investīcijām savam hobijam un vaļaspriekam, ir jābūt gatavam atvēlēt šim priekam ļoti daudz naudas. Neparedzētiem gadījumiem monētu kolekcionēšanā vai citos dzīves brīžos, aizdevums uz 24 mēnešiem no nebanku kreditora vai naudas aizdevumu devējiem ir vislabākā izvēle īslaicīgu finansiālu grūtību pārvarēšanai.