Pārsvarā visi apzināmies, ka personīgo finanšu plānošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, lai sasniegtu finansiālo brīvību, gūtu stabilitāti, ienākumu un izdevumu balansu, kā arī nodrošinātu sevi ar drošību, kas nāk komplektā ar stabilitāti. Ja drošība, atvieglojums un samazināts stresa līmenis nav tavs sabiedrotais, iespējams, kādā brīdī būs nepieciešams kredīts 15 minūtēs, taču, lai sevi pasargātu no kredīta ņemšanas un nodrošinātu pašpietiekamu finansiālo pozīciju, jāsāk ar pamatīgu sava budžeta analīzi un plānošanu. Te, turpmākajā rakstā, varat lasīt, kuri ir visplašāk piemirstie izdevumu sektori, kuri, iespējams, bojā arī Tavu budžetu.
TU NEPĀRZINI BANKAS CENRĀDI
Lai gan banku noteikti izmanto teju katru dienu, un labi zināms, ka bankas pakalpojumi nav bezmaksas, ticams, ka Tu neesi ieskatījies savā bankas cenrādī jau vairākus gadus. Zināms, ka pārskaitījumi uz ārzemēm maksā centus, bet cik tieši Tev izmaksā bankas pārskaitījums 24 stundu laikā? Vai esi ieskatījies citās bankas iekasētajās maksās? Pat tad, ja esi nevis kredītkartes, bet gan debetkartes īpašnieks, noteikti ieteicams uzzināt un vēlreiz pārliecināties par bankas karšu atjaunošanas izmaksām, ikmēneša maksu, kartes lietošanu ārzemēs un citām bankas iekasētajām maksām. Tā arī darījumu, pārskaitījumu veikšana internetbankā būs daudz drošāka un lētāka par Tas ļaus Tev ietaupīt nelielus apjomus katru reizi, taču ilgtermiņā var noderēt un palīdzēt plānot izdevumus, kā arī būt pamatā taupīgākam.
TU MAKSĀ KREDĪTKARTES PROCENTUS
Kā jau iepriekš minēju, bankas iekasētā maksa par karšu lietošanu ir viena no pozīcijām, uz kurām iespējams ietaupīt, un darīt to jau no šodienas. Izvēloties karti, kuras lietošana un atjaunošana, kā arī iegūšana, ir lēta, Jūs varat atvieglot savu budžetu un samazināt izdevumus, kas saistīti ar nevajadzīgiem tēriņiem. Taču bankas karšu izmantošanas maksas nav limitētas tikai ar to ieguvi atjaunošanu; vislielākā atšķirība starp bankas kartēm ir veids, kādā tās tiek izmantotas, kā arī – cik daudz Tu par to maksā. Debetkartes ir kartes, kuras Tev izmaksās vismazāk, taču, ja tavā īpašumā ir kredītkarte, tad visticamāk, Tu maksā diezgan augstus procentus gadījumā, ja no kartei piesaistītā konta nepieciešams debitēt vairāk par kontā esošo apjomu. Tā Tu ilgtermiņā maksā par sliktu ieradumu – tērēt vairāk, kā nepieciešams – un maksa pieaug ar katru mēnesi, ja neesi savlaicīgi atmaksājis kredītkartes procentus.
TU NEAPDOMĪGI TĒRĒ ELEKTRĪBU UN ŪDENI
Cik ilga bija Tava pēdējā duša? Cik bieži tērē ūdeni vannām, atstāj ieslēgtu gaismu vai izmanto gāzi, lai pagatavotu mazas porcijas tikai un vienīgi sev? Kaut gan šis likums labi zināms jebkuram, kurš vēlas ietaupīt, noderīgi to atgādināt un – vēl jo vairāk – ievērot dienu no dienas. Ne visi atceras aizgriezt ūdeni, izmantot vairāk aukstā ūdens, kā arī neizmantot cepeškrāsni ik nedēļas tikai un vienīgi vienas crème brule porcijas pagatavošanai. Tā arī ieteicams atcerēties, ka ūdeni un elektrību, kuru nepieciešams izmantot veļasmašīnas darbināšanai, ir iespējams ietaupīt lielos apjomos, ja mazgā veļu, kad tā ir sakrājusies lielā kaudzē, turklāt plāno veļas dienas, lai nevajadzētu pirmdienas rītā skriet uz ķīmisko tīrītavu un lūgt iztīrīt kreklus, kas nepieciešami nākamajai darba dienai.
*REKLĀMA
TU MAKSĀ PAR BEZMAKSAS PAKALPOJUMIEM
Bezmaksas pakalpojumi, kas pieejami visiem, vai par ko jau esi samaksājis iepriekš, ir pakalpojumi, kas tiek nodrošināti visai publikai. Kad Tu, piemēram, maksā pievienotās vērtības nodokli vai sociālo apdrošināšanu, tad Tevis maksātā nauda nonāk valsts budžetā, kas pēcāk pārdala kopējos budžeta līdzekļus, lai varētu nodrošināt vienlīdzību, bet arī sniegt bezmaksas pakalpojumus. Ja tu, piemēram, izvēlies privātprakses ģimenes ārstu, nevis izmanto pakalpojumu, par ko jau samaksāts, tātad, valsts veselības aprūpes finansēto klīniku ar tās ģimenes ārstiem vai citiem profesionāļiem, tad galu galā Tu maksā dubultā. Kaut tā ir izvēle, kas jāizdara katram individuāli, šis piemērs, iespējams, liks Tev apjaust, cik daudz no Taviem ienākumiem un izdevumiem tiek izmantots, lai finansētu pakalpojumus, kurus Tu nekad neizmanto, vai nu tas būtu bērnudārzs, koncerti parkos un dārzos, vai arī bezmaksas transports un ārsts.
TU NEIZMANTO DĀVANU KARTES
Vai atceries, cik daudz dāvanu kartes saņēmi kā Ziemassvētku dāvanas? Ja veicas, tad, cerams, to derīguma termiņš vēl nav iztecējis, taču ļoti iespējams, ka Tevis saņemto dāvanu Tu vienkārši palaidi garām, par to laicīgi neatceroties. Tas ir vēl viens veids, kā regulāri izmetam naudu – teju katru dzimšanas dienu, vārds dienu vai Ziemassvētkus saņemam dāvanu kartes, kuras galu galā nekad neizmantojam. Ja tomēr šķiet, ka šis pakalpojums vai preces nav Tevi interesējošas, tad nekavējies savu dāvanu karti izmantot kāda cita apdāvināšanai. Ja tas tomēr nav iespējams, tad iespēja to apmainīt pret skaidru naudu Tev nedaudz izmaksās, taču ļaus neiegādāties lieko, tajā pašā laikā izmantojot dāvanu kartes iespējas. Ja nevari atrast personas savu draugu lokā, kas vēlētos Tavu dāvanu karti izmantot Tavā vietā, vienmēr vari izvietot sludinājumu kādā no sociālo tīklu portāliem.
TU IEGĀDĀJIES KUPONUS, KO PĒCĀK NEIZMANTO
Tāpat kā dāvanu kartes, kuras tev dāvina citi, kuponi bieži vien tiek iegādāti tikai lai par tiem vai nu aizmirstu, vai arī tos neizmantotu tamdēļ, ka tie iegādāti vai nu neapdomīgi, vai arī gluži vienkārši Tu tos aizmirsi drīz pēc iegādes brīža. Tā, piemēram, steigā un pacēlumā iegādāti skaistuma salona atlaižu kuponi, ceļojuma vai gatavošanas klašu nodarbību atlaides, vai arī kādi citi “ugunīgie piedāvājumi”, kuri pēcāk neliekas nedz saistoši, nedz arī noderīgi, dara Tavu maciņu daudz plānāku, turklāt neļauj izbaudīt tā priekšrocības. Ja tomēr iegādājies kuponus, tad vienmēr pārliecinies, ka zini, kas tieši Tev nepieciešams, lai pēcāk to noteikti izmantotu un neiegādātos kuponus tikai tamdēļ, ka tie šķiet interesanti un piedāvājums ir patiešām pievilcīgs.
Kaut šķietami esi taupīgs un, iespējams, vēlies uzlabot savu finansiālo pozīciju, dažreiz vērts sākt nevis ar ienākumu un izdevumu kontroli, bet savu neizmantoto potenciālu. Kā Tu taupi? Kā tērē savu naudu? Vai vienmēr izmanto to, par ko esi samaksājis – tieši vai netieši? Ja, piemēram, iegādājies kuponus, vai patiešām tos vienmēr izmanto? Neizsvied naudu, un tev nenāksies to nožēlot. Turklāt naudas izmešana nav vienīgās rūpes; tev vajadzētu vienmēr plānot un atcerēties to, kādus pirkumus esi izdarījis, lai ilgtermiņā varētu plānot un tā sākt tērēt mazāk un apdomīgāk. Vēlams arī sev jautāt, vai vienmēr izmanto to, par ko neesi samaksājis, un ko kāds cits Tev pasniedz kā dāvanu. Sevis neizglītošana, cenu nepārzināšana var ne tikai slikti ietekmēt Tavas finanses īstermiņā, bet arī likt tev tērēt un izmest naudu par lietām, par kurām iespējams maksāt mazāk vai nemaksāt vispār. Tā, piemēram, jauna depozīta konta atvēršana internetbankā neizmaksā neko, kamēr tās pašas operācijas veikšana kādā no bankas filiālēm klātienē maksās ne tikai naudu, bet arī laiku, kas ir daudz svarīgāks. Vienmēr pārzini izmaksas, lai plānotu un ietaupītu, kā arī netērētu bezmērķīgi.