Lai gan vairākumā sabiedrības psihiatrija saistās ar nozari, kas pilnīgi un pavisam attiecināma tikai uz tiem, kam kaut kas nav kārtībā un nepieciešams ārsts, tā nav taisnība. Tāpat kā profilaksei nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu, veterinārārstu vai zobārstu, psihiatrs var būt viens no tiem dakteriem, kas jāapmeklē regulāri, lai mazinātu iespēju saslimt. Tāpat arī psihiatra apmeklējumi nav paredzēti tikai cilvēkiem, kuriem dzīvē neveicas vai jāpārkāpj pāri kādam šķērslim. Psihiatra apmeklējumi un terapijas ir domātas arī tam, lai adresētu labos notikumus, emocijas un sasniegumus. Tālākajā rakstā lasi, kā izvēlēties psihiatru, kurš Tev ir vispiemērotākais un beigt tērēt naudu terapijām, kurām ir pavisam cits mērķis. Izdari pareizo izvēli un ietaupi ilgtermiņā, tērējot gudri!
VAI TAS PALĪDZ?
Psihoterapiju joprojām mēdz uzskatīt par vienu no nozarēm, kas bieži vien sasniedz pelēko zonu. Tā vien šķiet, ka mēs maksājam milzīgus naudas apmērus par to, lai kāds tiktu nosēdināts uz krēsla tieši iepretim un klausītos mūsos. Tomēr tas nav tik vienkārši. Lai varētu psihoterapeitu atrast, nepieciešamas daudzas sesijas. Tāpat arī, lai pilnīgi izārstētu slimību vai gūtu kādu citu labumu no terapijas procesa, cilvēkam pašam nepieciešams strādāt un ticēt, ka terapija palīdzēs. Kā arī – ļoti svarīgs faktors – nepieciešams atrast psihoterapeitu, uz kuru vari paļauties, un ar kuru, esot vienā telpā, vari justies droši un komfortabli, jo tieši tas ir viens no iemesliem, kas ļaus Tev atraisīties un dziedēties.
Pierādīts, ka kognitīvā un interpersonālā psihoterapija – tas ir, divi terapijas populārākie veidi – ir patiešām efektīvi. Lai sevi apveltītu ar ne tikai labiem terapijas rezultātiem, bet arī nodrošinātu ilgtermiņa izaugsmi, ieteicams ticēt gan savām spējām, gan terapeitam.
Pēdējos gados veiktie pētījumi uzrāda, ka jau pēc pirmās apmeklējuma reizes pacienti jūtas par 80% labāk, kā iepriekš. Tas nozīmē, ka psihoterapija patiešām palīdz, un ļauj cilvēkiem uzlabot savas dzīves kvalitāti. Lai gan pēc pirmā terapijas perioda, kas ilgst no 6 līdz 12 nedēļām, psihoterapeitu pacienti kļūst nedaudz nomāktāki un ziņo, ka rezultāti nav vairs tik spīdoši, tomēr vērojama ilgtermiņa izaugsme.
KAS PALĪDZ TIKT PIE REZULTĀTIEM?
Nepieciešams saprast, ka psihoterapijā, kā jau daudzās citās nozarēs, daudz var līdzēt ar domu spēku. Kaut gan pacienti atzīst, ka 80% gadījumu jutās labāk jau pēc pirmās apmeklējuma reizes, jāatceras par placebo efektu. Kā jau lielākajam vairumam zāļu, masāžas terapiju un citu terapeitisko līdzekļu, domām piemīt liels spēks, un tikai un vienīgi Jūs pats varat ietekmēt to, kā jutīsieties pēc konkrētās terapijas.
Taču placebo efekts nav vienīgais, kas ļaus psihoterapijai būt noderīgai. Kā jau iepriekš minēts, attiecības starp pacientu un ārstu ir arī ļoti svarīgas. Jāzina, vai spēsiet paļauties uz savu izvēlēto dakteri. Vai varēsiet sevi atraisīt un atbrīvot, runājot ar viņu? Tas ir ļoti svarīgi, it īpaši internacionālajā terapijā, kurā terapeits klausās un mēģina atraisīt pacientu, lai ļautu tam izklāstīt visu, kas uz sirds.
*REKLĀMA
Pamatu pamatos ir pozitīva attieksme. Kā daļa no placebo efekta, terapeita apmeklējums ar pacilājošu prātu, kas vēlas, lai šī terapija līdzētu, ļaus tai sasniegt vislabākos rezultātus.
KĀ ATRAST?
Ideālā gadījumā, Jums iespējams atrast savu psihiatru, apmeklējot vairākus profesionāļus. Visupirms tomēr jāmēģina saprast, kādas jomas speciālistu vēlaties. Varat meklēt psihiatru interneta mājaslapās, un saprats, ar kādām metodēm viņš vai viņa nodarbojas. Tikpat svarīgi ir arī saprast, kāds personības tips ir Tavs izvēlētais ārsts. Kaut gan teju neiespējami to izdarīt tiešsaistē, mēģiniet iztēloties, kāda būs sarun ar viņu. Vai patiešām varētu nonākt uz viena viļņa?
Ideāli, ja vara atļauties vairākus psihiatrus klātienē. Jāzin, vai tas ir pareizais, satiekoties ar savu izvēlēto dakteri uz ievada terapiju. Lai labāk un vienkāršāk saprastu, kurš ir Tev vispiemērotākais, turklāt arī būtu pilnīgi pārliecināts, ka izvēlēsies pareizo, jāmēģina pilnīgi koncentrēties sesijai. Lai pirmā terapijas ievadsesija noritētu veiksmīgi, un Jūs būtu pārliecināts, ka šis psihiatrs ļaus Jums pārvarēt bailes, atraisīties, pilnīgi uzklausot un saprotot visas problēmas vai – tieši otrādi – priekus, nepieciešams pilnīgi nodoties sesijai. Aizmirstiet visas citas domas, notikumus un ikdienas rūpes. Ejot uz tikšanos ar terapistu, nepieciešams nodoties terapijai un pilnībā izjust sevi un terapista saskanību. Jau terapijas laikā, bet vēl vairāk – pēc tās, ieteicams atspoguļot savas emocijas un sajūtas. Kā šī terapija man lika justies? Vai terapists uzklausa mūs? Vai viņš spēj saprast mūsu iekšējās domas, emocijas, sajūtas? Kritiski svarīgi, lai mēs šim profesionālim uzticētos un vēlētos sevi atklāt. Tikai sevi atklājot un atveroties, spēsiet sasniegt rezultātus, kas Jūs priecēs, un varēsiet strādāt kopā, sasniedzot nospraustos mērķus. Tādēļ psihoterapeitu nepieciešams izvēlēties apdomīgi. Ja pirmais, otrais, trešais un pat sestais neapmierina, turpiniet meklēt. Tas ļaus patiešām sasniegt cerētos rezultātus, jo viena no vislielākajām sastāvdaļām terapijas veiksmīgumā ir psihoterapeita un pacienta savstarpējās attiecības un saderība.
KAS TEV NEPIECIEŠAMS?
Viena no lielākajām kļūdām, ko cilvēki, kam nepieciešama palīdzība no mentālās veselības profesionāļa, izdara, kamēr meklē savu personīgo ārstu un speciālistu, ir nerēķināšanās ar to, kāda veida terapijā šis konkrētais speciālists koncentrējas. Dažādu terapiju veidi ir paredzēti dažādiem mērķiem, un, lai atrastu terapeitu, kas patiešām palīdzēs Jūsu gadījumā, nepieciešams ne tikai laiks, bet arī kādas sākotnējas zināšanas vai ieteikumi. Tā, piemēram, jāsaprot, vai vēlaties ārstēt atkarību, vai arī vēlaties tikt uzklausīts pēc smaga šķiršanās procesa. Vai vēlaties mainīt kādu savu darbības modeli, zaudēt svaru, vai arī mēģināt mainīt kādu zemapziņā iesakņojušos paradumu, kas grauj personīgo dzīvi? Jāzina, ko tieši vēlaties ar terapiju panākt, un tad vai nu jāgriežas pie ārsta, kas norādīs pareizo terapeitu, vai arī jāmēģina to atklāt pašam.
Četras lielākās terapijas nozares jeb veidi ir psihoanalīze, kognitīvā terapija, rīcības un paradumu terapija, kā arī cilvēciski eksistenciālā terapija. Katrs no šiem veidiem piemērots kādam citam mērķim, un sesijas atšķiras viena no otras. Piemēram, psihoanalīzē terapeits vēlas atklāt Jūsu pagātni un saprast, kādi paradumi tiek nospiesti, taču darbojas zemapziņā. Terapeits lielākoties klusēs, klausoties Jūsos un vērojot dažādas reakcijas. Kognitīvā terapijā, savukārt, terapeits runās, pat dos mājasdarbus, uz kuriem pēcāk atsaukties un paziņot par progresu. Ieradumu speciālisti liks savas darbības analizēt un mērīt ar aplikācijām, savukārt cilvēk-terapija var no attāluma šķist pat šamaniska un kalpo populārajam uzskatam, ka terapeits ir tur, lai atkārtotu sacīto un jautātu jautājumus. Kaut gan terapeits vēlas izprast un savienoties ar klientu, empātija nav vienīgais ārstēšanas līdzeklis. Terapeits arī dod psihoizglītību, taču nemēģina tieši iespaidot pacientu.
Lai ietaupītu uz terapiju, nepieciešams sākotnēji zināt savas vēlmes un sagatavoties sesijai ar uzskatu, ka viss izdosies, un tiksi dziedēts.