Studijas ir labs veids, kā iegūt specializētu izglītību daudziem mūsdienu jauniešiem, bet dēļ augošajām studiju maksām, kā arī dēļ lielajām dzīvošanas izmaksām jaunie studenti aizvien vairāk izvēlas aizņemties tieši studiju kredītus, lai segtu visas šīs izmaksas. Tādēļ pēc augstskolas beigšanas vidējais Latvijas students ir parādā jau aptuveni 10000 Eiro, kas ir milzīga naudas summa, jo šim jauniešiem uzreiz pēc augstskolas beigšanas jāsāk maksāt procentu maksājumi, bet jaunajiem strādniekiem parasti algas nav tādos apmēros, lai spētu maksāt kredītus un vēl arī nosegtu visas dzīvošanas maksas.
Daudzi eksperti mūsdienas uzskata, ka studiju kredīti varētu būt vismaz daļēji vainojami pie patreizējiem pasaules finanšu krīzes uzplaiksnījumiem, jo tieši studenti, kas pēc studiju beigšanas tērē savus jauniegūtos naudas līdzekļus varētu būt viens no ekonomikas virzītājiem, un, ja studentiem liela daļa savu ienākumu ir jāatdod kredītiestādēm par savu izglītību, tas šādi tēriņi nevar notikt.
Ar studentu kredītiem ir vēl viena liela problēma, jo šie kredīti nevar tikt nekādā veidā dzēsti, un tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, kas ņēmuši šos kredītus nav nekādas aizsardzības, kā tas ir ar tradicionālajiem kredītiem, jo tradicionālajiem mājokļu kredītiem, kā arī ātrajiem aizdevumiem un patēriņa kredītiem veicot maksātnespējas procesu iespējams kredītsaistības izbeigt. Manuprāt šis fakts, ka studentu kredītiem nav šādas aizsardzības ir dīvains, jo, lai gan šie kredīti parasti ir ar maziem procentiem, tomēr tos sniedz bankas nevis valsts un šādi bankas ieslēdz studentus neizbēgamā līgumā.
Mums vajadzētu uz šo problēmu paskatīties mazliet dziļāk un izvērtēt, vai tiešām var vainot studentus par vēlmi iet augstskolā, vai tomēr ir jāvaino pašas augstskolas par savu mārketingu un bankas par šādām studiju kredītu sniegšanas iespējām?
