Studiju kredīts, lai vai kā mēs uz to skatāmies, nav viena no tām lietām, kuru mēs gribētu novēlēt saviem draugiem vai radiniekiem. Šie aizdevumi ir lieli, ar ilgiem termiņiem un bieži vien tie nemaz nepalīdz ar ikmēneša ienākumu palielināšanu. Augstskolas gandrīz katru gadu palielina savas mācību maksas, nemaz nerunājot par to, ka studentam vēl papildus augstskolas maksai ir jāmaksā arī par dienesta viesnīcu un citām dzīvošanai nepieciešamām lietām. Tieši tāpēc arī bieži vien pēc studiju beigšanas tu vari attapties ar 20-40 tūkstošu Eiro lielu kredītu, par kuru tev nāksies maksāt vismaz 20 gadus, gluži kā par lielu dzīvokli vai privātmāju piepilsētas rajonos. Studiju un studējošo kredīti paši par sevi tika izdomāti tikai tāpēc, ka sākumā augstskolu maksas nebija tik lielas, un lai nosegtu lektoru algas studentiem bija jāmaksā augstskolai kāda daļa naudas. Bet jo vairāk šī kreditēšana izpletās, jo arī augstskolas saprata, ka var no saviem studentiem prasīt vairāk, tādā veidā nemitīgi kāpinot savas studiju maksas. Ja viss būtu tā, kā tas bija pirms desmit gadiem, kad pabeigta augstskola obligāti nozīmēja atalgotu darbu, tad tas viss būtu savādāk, bet mūsdienās šādi tas notiek aizvien retāk, jo aizvien vairāk un vairāk darbavietu ir tādas, ko nemaz studijās nemāca un visas vecmodīgās darba vietas tiek lēnām aizstātas ar automatizāciju un datoriem!
Vecāki
Viena no galvenajām problēmām kāpēc pašlaik daudzi jaunieši ir ieslīguši lielos studiju kredītos ir viņu vecāki un vecvecāki, kuri jau no bērnības saka, ka bērniem ir obligāti jāiet uz augstskolu, jo augstskola ir tā, kas nākotnē spēs tevi nodrošināt un pēc tās pabeigšanas tev būs garantēta stabila darba vieta. Bet reti kurš aizdomājas, par to, ka mūsdienās darba tirgus ir pavisam mainijies un augstākā izglītība būtībā vairs neko nenozīmē! Studentu vecāki parasti paši ir izgājuši augstskolu un iespējams saņēmuši kredītu lai to darītu, un ja šie vecāki nav no tiem, kas nemitīgi lasa un izglītojas tad diezin vai viņi zina to, kas pašlaik pasaulē tiešām notiek. Plašsaziņas līdzekļos bieži vien ir rakstīts cik studenti ir priecīgi par to, ka kredīti ļauj viņiem saņemt augstāko izglītību, bet patiesībā parunājot ar šiem cilvēkiem lielākā daļa ir nelaimīgi, ka viņiem ir jāmaksā studiju kredīti un bieži vien strādā pavisam citās jomās, kas nebūt nav saistītas ar to, par ko viņi izmācījās. Vecāki ir tie, no kuriem bērni iegūst visu savu informāciju un 18 vai 19 gados, kad ir jāstājas augstskolā, lielākā daļa jauniešu nebūt vēl nav pietiekoši izauguši, lai saprastu, ka ne vienmēr viņu vecākiem ir taisnība tāpēc tie klausa un dodas uz augstskolu pat tad, ja ir jāņem kredīts lai to izdarītu. Ja vecāki tiešām painteresētos par augstskolas izglītību un viņiem būtu kaut mazākā saprašana par to ko mūsdienās meklē darba tirgū, tad ātri vien viņi nonāktu pie secinājuma, ka sūtīt bērnu augstskolā nav tā labākā doma. Un vēl jo vairāk, ja vecākiem pšiem būtu jāmaksā par studijām, kā tas ir bijis pagātnē, tad droši vien tiktu veikta lielāka izpēte un varbūt arī tiktu izlemts nesūtīt bērnu šajās skolās!
Augstskolas
Nākamais vaininieks visā šajā ķezā ir pašas augstskolas, kas vēl joprojām 2015. gadā piedāvā studiju programmas, pēc kuru beigšanas studentiem nav iespējams atrast labi atalgotus darbus un līdz ar to arī atmaksāt šos aizdevumus. Studiju kredīti augstskolām ir kā “dieva”(valsts) dāvana, jo pat tiem studentiem, kas savādāk nevarētu atļauties iet augstskolās nu ir šāda iespēja un tas nozīmē daudz vairāk studentu un gan peļņu pašai skolai gan daudz vairāk naudas, ko maksāt pasniedzējiem. Latvijā par laimi daudzās augstskolās ir pieejamas budžeta vietas, tomēr tās ir krietni par maz, lai spētu izskolot visus studentus. Skarbā patiesība ir tāda, ka mūsdienās darba tirgus mainās tik ātri, ka augstskolas nespēj tam tikt līdzi un tāpēc arī pat praktiskās studiju programmas nespēj to beidzējiem piedāvāt pietiekoši labas darba vietas. Protams labākie augstskolas kursu studenti šā vai tā tiks atrasti un uzņēmumi ātri vien tos savāks savā paspārnē, tomēr tie kas ir viduvēji studenti un nemaz nerunājot par knapi augstskolu pabeigušiem studentiem pat nevar cerēt uz labi apmaksātu darbu tajā profesijā par ko viņi mācās.
Kreditori
Nākamais vaininieks ir arī kredītiestādes banku un privāto kreditoru formā. Kreditoriem šādi studiju kredīti ir ļoti labs veids, kā nopelnīt naudu, jo sudents pat bankrota ceļā nebūs spējīgs šo kredītu dzēst, un tas nozīmē, ka kredīts tiks atmaksāts šā vai tā. Un tāpēc bankas arī šos kredītus izsniedz teju katram studentam, tādā veidā spodrinot savu imidžu jo ,redz, viņi palīdz jauniešu izglītībai. Bet patiesībā pēc augstskolas beigšanas, kad jaunajam darba tirgus pārstāvim ir jāsāk pelnīt nauda, pašam meklēt savu mājokli un uzsākt nopietnu dzīvi, tad ir jāsāk arī maksāt studiju kredīti, kas var sastādīt pat 100 Eiro mēnesī, kas ir tieši tikpat cik kredīta maksājums Hipotekārajam kredītam par vienu vai divu istabu dzīvokli. Un, ja jūs uzskatāt, ka valstij vajadzētu šos kreditorus vairāk regulēt, tad atkal mēs saskaramies ar nepilnībām, jo valsts pat ir izveidojusi speciālu programmu studentu kredītu galvošanai, kas tieši vēl vairāk jauniešiem ļauj saņemt šos aizdevumus!
Uzņēmumi
Arī uzņēmēji un uzņēmumi nav bez vainas, jo būtībā jebkurā darba sludinājumā, ko mēs apskatam ir prasības pēc augstākās izglītības un lielākoties tieši nevis pēc pirmā līmeņa profesionālās bet gan bakalaura grāda, un bakalaura grādu iesējams iegūt tikai 4 gadu laikā, kas nozīmē lielas parādsaistības! Uzņēmējiem, jeb darba devējiem, audzējot savus uzņēmumu noteikti, ka vajag padomāt par to, vai tiešām viņiem ir vajadzīgi darbinieki ar augstāko izglītību, vai tomēr svarīgāk ir paša darbinieka raksturs, viņa prasmes vai arī tieksme mācīties un attīstīties. Lielākajā daļā no mūsdienu darba vietām nebūt nav vajadzīgs augstskolas grāds, lai šajās nozarēs varētu augt un attīstīties, un it sevišķi tas ir jaunāko tehnoloģiju nozarēs, kur visu ir iesējams atrast tiešsaistē bez augstskolas izglītības nepieciešamības!
Paši studenti
Un, protams, arī paši studenti nav bez vainas, jo lai gan viņiem ir slikts iespaids no visiem iepriekš minētajiem, tomēr jādomā taču ir pašam par sevi nevis par to, ko saka vecāki vai kāds cits cilvēks. Jaunietis, kas pabeidzis vidusskolu, bieži vien ir pietiekoši izaudzis, lai būtu spējīgs domāt pats par sevi, un varētu loģiski spriest par to, vai šāda veida aizdevums spēs viņam nākotnē palīdzēt vai arī tieši otrādi ierobežos viņa izaugsmes iespējas. Kad tev ir tikai 18 vai 19 gadi bieži vien tu nemaz nesēj aptvert ko nozīmē 10 tūkstoši Eiro, kas ir minimālā summa, ar kuras palīdzību ir iespējams iegūt bakalaura grādu, un tev noteikti liekas, ka tava alga pēc studiju pabeigšanas būs vairāku tūkstošu apmērā, tomēr skarbā patiesība ir tā, ka pēc studiju beigšanas bieži vien tu strādāsi darbu, kur atalgojums būs knapi virs minimālā un tikai ar laiku tev izdosies iegūt pietiekošu pieredzi, lai varētu pretendēt uz daudz augstāk apmaksātiem amatiem. Katrā ziņā katram pašam ir jādomā ar galvu un pirms šāda lēmuma izdarīšanas jākonsultējas ar cilvēkiem, kas jau ir pabeiguši augstskolu nevis jāklausa vecākā paaudze, kas bieži vien nesaprot ko runā, jo ir atpalikusi no visas jaunās informācijas plūsmas par to, kas notiek pasaulē un konkrētāk tieši izglītības jomā!
Sabiedrības izglītība
Mums noteikti vajadzētu pievērst daudz lielāku uzmanību tam, kas tiek mācīts bērniem jau no pamatskolas vecuma, jo bieži vien jau pamatskolā tiek “ieborēts” tas, ka pēc vidusskolas pabeigšanas noteikti vajadzētu doties uz augstskolu un pēc tam būs iespējams atrast labi apmaksātu darbu. Jauniešu izglītībai mūsu valstī tiek pievērsta pārāk maza uzmanība, un nav neviena tik uzņēmīga institūcija, kas būtu spējīga tiešām sakārtot šo nozari ne tikai runāt par dažādiem grozījumiem un to, ka šādas lietas vajadzētu izdarīt. Ja netiks sakārtota jau pamatizglītība un vidusskolas izglītība, tad noteikti, ka arī nekas tā pamatīgi nemainīsies augstākās izglītības jomā un jaunieši vēl jo projām ņems kredītus par izglītību, kas viņiem patiesībā nav vajadzīga!
Atrodi savu lietu!
Ja tu tikko esi beidzis vidusskolu un domā, vai tev vajadzētu doties uz augstskolu, un nevari izlemt kādā nozarē tu gribētu saņemt šo augstāko izglītību, tad iespējams, tev vajadzētu gadu pastrādāt kādā konkrētā jomā un saprast ko tu vēlies dzīvē darīt. Iet augstskolā tikai tāpēc, ka kāds tev ir teicis, ka tā ir jādara noteikti nevajag un vēl jo vairāk to darīt tad, ja tu pat nezini, kādā jomā tu vēlies saņemt šo izglītību. Katram ir jāatrod tā joma, kas viņam interesē kur būtu iespējams strādāt ar patiku nevis tāpēc, ka tas vienkārši ir jādara lai nopelnītu naudu. Galvenais ir prasīt pēc iespējas vairāk jautājumu un arī uz vecāku apgalvojumiem, kad viņi saka, ka tev augstskola ir vajadzīga prasi viņiem kāpēc? Ja viņi atbild, ka tad būs iespējams vairāk nopelnīt, prasi kā tieši, un kāpēc, un parādi piemērus, kā Stīvs Džobs vai citi viņam līdzīgie, kas nepabeidza augstskolu un tik un tā sasniedza ļoti daudz!
Ceru, ka kādam kas šo lasa tas arī liks aizdomāties par augstskolas nepieciešamību kā tādu un liks saprast, ka kredīta saņemšana izglītībai ir pilnīgi un galīgi aplama!s