Kad tu sāc budžeta plānošanu un sāc uzskaitīt gan ieņēmumus gan izdevumus, tad agri vai vēlu nonāksi situācijā, kad budžetā būs tādi tēriņi, kurus tu noteikti varēji paredzēt un tad radīsies jautājums, cik daudz un kādiem tēriņiem tad vajadzētu krāt naudu jau iepriekš un cik lielus šos iekrājumus vajadzētu veidot? Ja tu esi nonācis līdz šādiem jautājumiem, tas nozīmē, ka tu esi uz pareizā ceļa un budžeta plānošana ir nonākusi nākamajā posmā. Pirmais posms parasti ir tad, kad mēneša sākumā tiek uzskaitīti ienākumi un mēneša katru dienu vai vienu reizi nedēļā tiek uzskaitīti visi izdevumi, bet mēneša beigās aprēķināta bilance par to, kur, un kā nauda tika iztērēta. Šis otrais posms jau notiek tad, kad pēc dažu mēnešu vienkāršas uzskaites un tēriņu apkopošanas sākas tēriņu plānošana, kas neizbēgami noved pie tēriņiem, kas ir ieplānojami un kuriem vajadzētu jau laicīgi iekrāt naudu. Protams ne visi tēriņi var tikt ieplānoti un nelaimes gadījumi, neparedzētas izmaksas vai preču un pakalpojumu sadārdzināšanās ir neizbēgami, tomēr lielākajai daļai ikdienas lielāko izdevumu ir iespējams izsekot un ieplānot tos.
Kad tu esi sācis plānot savus ikdienas tēriņus, tad parasti rodas dilemma, jo jāieplāno ir nauda tādiem tēriņiem, kas tā teikt “saplēsa budžetu”, jo tie ir pārāk lieli, lai varētu nosegt ar viena mēneša algu. Šādi tēriņi tad arī ir tie, kurus jau laicīgi vajadzētu ieplānot un katru mēnesi atlikt naudu fondā, kas paredzēts tieši kādam konkrētam pirkumam. Šāda plānošana parasti notiek vienu vai divas reizes gadā, bet, protams, katra mēneša sākumā arī ir jāveic mazāku pirkumu un tēriņu plānošana, lai pēc šīs visas aprēķināšanas veikšanas būtu skaidrs, cik daudz brīvie līdzekļi paliek ikdienas dzīvošanai, jeb pārtikai un pirmās nepieciešamības precēm. Šodien es došu jums ieskatu savā finanšu plānošanas stratēģijā, un tajos tēriņos, kuriem tiek veidoti iekrājumu fondi, lai šādi, lielāki vai mazāki, neparedzēti izdevumi neizsistu ikmēneša budžetu no ierindas.
Gada plāns
Pirmais ar ko ir jāsāk veidojot pārredzamu un izplānotu budžetu ir gada plāns, kurā būtu jāveic vispārīgs apskats tam, kādi tēriņi ir paredzēti, vai arī kādi varētu rasties gada laikā, lai būtu skaidrs, kam gatavoties, un, iespējams, atrastu tādus izdevumus, kas varētu sabojāt viena mēneša budžetu. Šādam gada plānam, jeb plānošanai, protams, vislabāk būtu notikt tieši Decembra beigās vai Janvāra sākumā, jo tad ir iespējams izplānot šo plānu tieši nākamajam gadam, bet tas var notikt arī gada vidū, vai pilnīgi jebkurā citā laikā, jo šis plāns ir domāts tikai tāpēc, lai atrastu tos tēriņus, kuri varētu būt pārāk lieli, lai tos segtu no ikmēneša izdevumiem. Veicot šādu ilgtermiņa plānošanu ir jāapskata visas dzimšanas un vārda dienas, visi svētki kā arī visas lietas un preces, kas tev pieder, jo, piemēram, automašīnas ziemas riepas vai remonts, kā arī Ziemassvētku dāvanas vai vasaras ceļojums noteikti ir tādi tēriņi, kurus būs grūti nosegt no ikmēneša ienākumiem, bet mēs taču visi gribam atpūsties tā kārtīgi nevis taupot naudu uz katra stūra. Gada plānā vajadzētu arī padomāt par notikumiem, kas varētu notikt, kā to, ja kādam no draugiem, ir gaidām mazulis, vai būs jāmaina kāda no sadzīves tehnikas iekārtām. Šeit, galvenais, ir pārskatīti pilnīgi visas dzīves jomas, sākot ar veselību, izglītību un tuviniekiem līdz tavā īpašumā esošo nekustamo un kustamo īpašumu apskates un jaunu pirkumu plānošanas. Ja tu vēlies tuvākā gada vai divu laikā iegādāties jaunu automašīnu tad vajadzētu nevis domāt par auto kredītu bet to, cik šāda automašīna maksās un cik ilgā laikā būs iespējams sakrāt starpību starp esošās (pārdošanas) un jaunās mašīnas (pirkšanas) cenu.
Pusgada plāns
Nākamais solis ir pusgada, jeb tuvāko 6 mēnešu plāna izveide, un šeit jau vajadzētu būt mazliet konkrētākiem mērķiem un izdevumiem. Pus gads nav pārāk ilgs laiks, lai nevarētu iedomāties visus lielos tēriņus, kā arī to, kas varētu notikt tāds, kas pašlaik nav ieplānots. Ja tuvojas vasara, tad jāpadomā par to, vai nevajadzēs jaunas vasaras riepas jūsu automašīnai, vai arī, cik daudz naudas vajadzēs vasaras ceļojumam un to, vai jūsu mājoklim vasaras mēnešos nevajadzētu mainīt logus vai veikt citus remontdarbus. Galvenais ir domāt par to, kas notiks nākotnē, kā mainīsies patreizējā situācija un kas ir tās lietas, kas varētu notikt. Sākumā noteikti būs grūti iedomāties, kas ir tās lietas, kas jāieplāno, bet viegli ir atskatīties uz iepriekšējo gadu un tiem tēriņiem, kuri lika “pievilkt jostu” vai arī kuru dēļ nācās ņemt kredītu, jo liela daļa no tiem noteikti atkārtosies. Protams pusgada plānošana būs ļoti atšķirīga dažādiem cilvēkiem, jo dažiem pēc pieturēšanās pie budžeta pēkšņi parādīsies brīvie līdzekļi, bet citiem atkal būs grūti iekļauties tā jau mazajos ienākumos neņemot vairs kredītus. Šis plānos tāpat, kā gada plāns ir domāts tikai tam, lai atrastu lielākos tēriņus, jo ieplānot visus izdevumus un ienākumus 6 mēnešiem nav iespējams, jo pasaule, taču, ir ļoti mainīga.
Mēneša plāns
Ikmēneša budžeta plāns tad būs tas, kur tiks atvēlēta nauda katram no šiem lielajiem pirkumiem, kā arī plānoti mazāki ikmēneša tēriņi. Katra mēneša sākumā vai arī iepriekšējā mēneša beigās ir jāveic uzskaite, kādi ir plānotie mēneša ienākumi un tad no tiem ir jāatņem tie izdevumi, kas jau ir ieplānoti. Parasti šie izdevumi nebūs pārāk lieli, bet, ja kādu no lielajiem tēriņiem jūs nebūsit paredzējuši, tad tas var izvērsties par sāpīgu sitienu jūsu budžetam. Pēc šo ilgtermiņa plānu naudas atlikšanas jums vajadzētu padomāt par visiem tiem tēriņiem, kas ir ieplānoti tieši šajā mēnesī, kā svētki, izklaides, komunālie maksājumi, veselības izdevumi un tie visi jāatņem no šiem kopējiem ienākumiem. Pārējā nauda, kas jums paliks, tad arī būs paredzēta pirmās nepieciešamības precēm, kā pārtikai, un sadzīves lietām, kā dezodoranti, šampūni, ziepes un trauku mazgājamie līdzekļi. Visticamāk, ja jūs rūpīgi būsit plānojuši gada un pusgada budžetu un tēriņus tad lielākajiem pirkumiem nauda būs jau sakrāta un par tiem nebūs jāuztraucas, bet mazākos pirkumus, visticamāk varēsit nosegt no šīs atlikušās naudas summas.
Iekrājumu fondi:
Šeit došu piemērus tam, kādus iekrājuma fondus vajadzētu veidot:
- Sadzīves tehnikai – Sadzīves tehnika, kā ledusskapis, trauku mazgājamā mašīna, dators, plīts un televizors ir tās, ko nav jāiegādājas katru gadu, tomēr ik pa laikam kāda no šīm precēm saplīst vai vienkārši nolietojas un ir vajadzīgs iegādāties jaunu. Šīs preces ir pietiekoši dārgas, lai no vienas algas jūs nespētu tās nopirkt, tāpēc tām vajadzētu ieplānot iekrājumu fondu. Protams nekad nevar paredzēt, kura no šīm lietām saplīsīs un tāpēc būtu gudri iekrāt kādu noteiktu summu kā rezervi uz visu šo preču grupu, un, ja tiešām kaut kas notiek, tad būs nauda ko tērēt un tad varat atkal iekrāt papildus līdzekļus nākotnei.
- Automašīnai – Automašīnas remonts, riepu maiņa, tehniskā apskate, gāzes iekārtas uzstādīšana vai apdrošināšana, visi ir palieli tēriņi, kurus būs grūti nosegt no vieniem ienākumiem, tāpēc vajadzētu jau laicīgi sākt šo tēriņu iekrājumu veidošanu, lai tie jūs nepārsteidz nesagatavotus.
- Remontdarbi – Īpašuma uzturēšana bieži vien neprasa pārāk daudz līdzekļus, bet šad tad ir nepieciešams ieguldīt lielas naudas summas siltināšanas darbos, apkures sistēma uzlabošanā vai kanalizācijas sistēmas nomaiņai, un kad šādi tēriņi uzrodas, tiem gandrīz vienmēr tiek ņemts kredīts. Tieši tāpēc vajadzētu jau laicīgi mēģināt ieplāto šos lielos tēriņus un mēģināt atlikt vismaz daļu no tiem. Protams ir grūti pateikt, kad būs jāmaina kanalizācijas sistēmas caurules vai arī tualetes pods, tomēr, izveidojot iekrājumus šādai tēriņu grupai tos iespējams viegli nosegt.
- Izpriecas – Arī izpriecas ir viena liela kategorija, kuru nevajadzētu aizmirst, jo cilvēks taču nav robots un mums visiem ir vajadzīgas izklaides, lai relaksētos un atgūtu spēkus. Izpriecas mēdz būt dažādas, sākot ar ceļojumiem uz ārvalstīm līdz braucienam ar laivu vai vienkāršai ballītei. Tieši šiem lielākajiem izpriecu tēriņiem vajadzētu jau laicīgi krāt naudu, un kad šī nauda ir sakrāta tad iztrakoties un atpūsties no sirds patikas.
- Lielie tēriņi – Kad visas iepriekšējās kategorijas ir apskatītas vajadzētu sākt domāt arī par lielajiem pirkumiem, kā jauns mājoklis, jauna automašīna vai arī citiem tēriņiem, kā jūsu bērnu izskološana augstskolā un iekrājumi savām vecumdienām. Šādi tēriņi ir tālā nākotnē, tāpēc mēs parasti par tiem nedomājam bet agri vai vēlu tie pienāks, un labāk ir sākt par tiem domāt agrāk nekā vēlāk. Iegādāties īpašumu bez hipotekārā kredīta vai arī izskolot bērnus augstskolā var likties neiespējami daudziem no jums, tomēr sākot krāt pamazām bet darot to katru mēnesi, ar salikto procentu iekrājumiem un cītīgu darbu, ir iespējams panākt visu.
Izdevumu plānošana ir nogurdinošs process, un bieži vien to darot ir iespējams sabojāt sev garastāvokli, jo ir jāstājas pretim realitātei, un jāsaprot, ka tavi ienākumi nav bezizmēra, bet kad tas ir izdarīts, tad dzīve paliek daudz vieglāka, jo visi lielie tēriņi ir ieplānoti un atliek tikai pieturēties pie ikmēneša budžeta. Šāda plānošana var nākt par labu ikvienai ģimenei, bet nevajadzētu arī aizmirst par rezerves iekrājumu veidošanu, kas spēs nosegt pilnīgi neparedzētus tēriņus, un abas šīs stratēģijas kopā var novest jūs pie pilnīgas finansiālās neatkarības!