Iepazīstoties cilvēki parasti uzreiz neķeras klāt tēmām par finansēm un finanšu uzskatiem. Kas tāds nereti tiek apspriests tikai uzsākot kopdzīvi, vai uzņemoties kopīgas finansiālās saistības. Diemžēl, pat tad, ja visādā citādā ziņā diviem cilvēkiem lieliski saskan, nav teikts, ka tā būs arī finanšu jomā. Tad nu bieži vien atšķirīgie finanšu uzskati ir pamats nopietniem strīdiem un pat attiecību izjukšanai. Vai tiešām cilvēkiem ar atšķirīgiem uzskatiem par naudu nevajadzētu būt kopā, vai tomēr naudai un finansēm nevajadzētu būt šķērslim attiecību veidošanā?
Jāsaka, ka atšķirīgi finanšu uzskati patiešām var būt ķīlis pat vissaskanīgākajās attiecībās. Ja viens cilvēks ir radis taupīt, bet otrs dzīvo tikai šai dienai un notriec visu naudu, lai izbaudītu dzīvi, noteikti, agri vai vēlu radīsies domstarpības. Ja attiecības ir nopietnas, tad vienmēr daļa finansiālo saistību un finansiālās atbildības ir kopīga un ja ir kopīgi tēriņi, arī daļai ienākumu ir jābūt kopīgai. Ja nebūs vienota viedokļa par to, kādiem šiem tēriņiem jābūt un kā jāpārvalda ienākumi, bez strīdiem neiztikt, tomēr, par laimi, ir iespējams arī rast kompromisus un mēģināt sadzīvot ar otra cilvēka uzskatiem.
Pats svarīgākais, ir izprast sava dzīvesbiedra domu gājienu un rīcības cēloņus. Attieksme pret naudu prasti veidojas jau no mazotnes un to ietekmē arī dzīves pieredze. Ja finanšu uzskati ir diametrāli pretēji, tad noteikti abiem partneriem prātā ir doma, ka tikai viņu viedoklis ir tas pareizais un ka otrs cilvēks kļūdās un rīkojas nepareizi. Gandrīz nekas šajā pasaulē nav viennozīmīgas, tāpēc abiem par labu nāks izrunāšanās un iedziļināšanās citādākos uzskatos. Iespējams, pēc šīs sarunas, jau viss atrisināsies pats no sevis, jo kāds no partneriem automātiski pieņems otra uzskatus, bet, ja nē, tad būs vieglāk atrast kompromisus vai citas izejas.
*REKLĀMA
Tātad, ja vienam ļoti patīk naudu tērēt, bet otram taupīt, ir vairākas iespējas. Viena no populārākajām, ko izvēlas daudzi pāri, ir savu finanšu nodalīšana. Tas nozīmē, ka katram ir savs bankas konts, savi ienākumi,savi izdevumi un arī savi uzkrājumi/kredīti. Kā jau tika minēts, daļa izdevumu, esot nopietnās attiecībās, noteikti būs kopīgi, taču arī to var atdalīt. Piemēram, visus rēķinus sadaliet uz pusēm (vai proporcionāli katra ienākumiem), par pārtiku un mājsaimniecības precēm arī maksājiet aptuveni uz pusēm, bet savus personīgos tēriņus katrs sedziet pats. Šajā gadījumā gan jāpielūko, lai izšķērdīgais nesāktu dzīvot uz taupīgā rēķina tad, kad rodas finanšu problēmas. Ja reiz viss ir atšķirīgs, tad tā arī ir jāpaliek. Vajadzības gadījumā, naudu no sava partnera var aizņemties, taču tā noteikti jāatdod atpakaļ. Arī dažādas finanšu saistības, piemēram, kredīti, nav kopēji. Ja katram būs sava nauda, tad nebūs nekā ko dalīt un nebūs arī pamata strīdiem. Tiesa, tas var radīt citas problēmas, ja partneru ienākumi nav līdzvērtīgi.
Otrs variants, ir finanšu apvienošana, balstoties uz kompromisu. Šis variants ir labāks, jo tad abiem partneriem būs vienāds finansiālais stāvoklis, taču, vispirms noteikti ir jāizrunā, kā finanses tiks pārvaldītas un kā nauda tiks tērēts/taupīta. Piemēram,izrunājiet, ka konkrētu summu katru mēnesi veltīsiet izklaidēm vai citiem mazāk nozīmīgiem tēriņiem un konkrētu summu arī iekrāsiet. Tā daļēji būs apmierinātas gan taupītāja, gan šķērdētāja vēlmes un abi partneri saņems to, ko vēlas.
Kopumā jāsaka, ka finanšu uzskati var būt šķērslis laimīgām, saticīgām attiecībām, bet nopietnas problēmas tas radīs tikai tad, ja partneri nerunās par šo tēmu un negribēs iedziļināties otra cilvēka domu gājienā un kopējos uskatos. Ja viss tiks izrunāts, vienmēr var rast kompromisus vai meklēt cistas izejas. Ja divu cilvēku starpā tiešām valda saskaņa, tad uzskatiem par naudu noteikti nevajadzētu tai traucēt.