Viens ekonomists apgalvo, ka taisnīgs un konkurētspējīgs banku sektors var pastāvēt, bet tikai tad, ja akadēmiķi un skeptiskā sabiedrība ieklausās viena otrā. Savukārt, ja ir šaubas par t, kas ir labākie aizdevēji 2018. gadā, arī par to ir iespējams iegūt detalizētu informāciju par kuru tad katra puse var diskutēt tālāk.
Pēc “lielās lejupslīdes” finanses ir ieguvušas negatīvu reputāciju. Pagājušā gada decembrī veiktajā aptaujā tika secināts, ka gandrīz puse amerikāņu uzskata, ka finanšu sistēma kaitē ekonomikai. Pat “Economist” laikraksta lasītāju vidū, kur baņķieriem, domājams, ir priekšrocības, aptaujā tika konstatēts, ka 57% nepiekrita apgalvojumam, ka finanšu inovācijas veicina ekonomisko izaugsmi.
Luidži Zingales (Luigi Zingales), Čikāgas Universitātes Biznesa skolas finanšu profesors, ir pētījis sabiedrības ticības zudumu finanšu nozarē pēc recesijas. Zingales uzstājās Amerikas finanšu asociācijas ikgadējā sanāksmē, apgalvojot, ka akadēmisko ekonomistu viedoklis par finanšu sektoru ir pārāk rožains salīdzinājumā ar sabiedrības neuzticību. Publicētajā Ekonomikas ministrijas darba dokumentā viņš sniedza detalizētāku izskaidrojumu, kā ekonomisti varētu mēģināt novērst plaisu starp viņu uzskatiem un sabiedrības viedokli. Intervijā viņš atklāja uzskatus par preses mazinošo lomu, kā ekonomisti un sabiedrība komunicē viens ar otru un vai skepticisms pret baņķieriem ir vienīgi amerikāņu parādība.
Atbilde uz jautājumu “Vai finanses palīdz sabiedrībai?” ir acīmredzama.. Tomēr ir vērts sākt ar to, ko Zingales uz skata kā finanšu sociālie ieguvumi, kas vispirms nāk prātā. Viņaprāt lielākais finansējuma ieguvums ir sniegt cilvēkiem iespējas tādā ziņā, ka pasaulē, kurā nav finansējuma, vienīgais veids, kā sākt uzņēmumu, ir piedzimt bagātam vai taupīt ilgu laiku. Pasaulē, kurā finanses darbojas labi, cilvēki ar talantu faktiski var uzsākt uzņēmumus un sasniegt savus sapņus, negaidot, ka viņi ietaupīs naudu, vai arī ir gaidīt uz veiksmi un saņem to no saviem vecākiem.
Finanses arī ietekmē ekonomisko izaugsmi, vai ne?
Zingales saka, ka protams. Kad tiek izveidota iespēja, vienmēr būs vistalantīgākie cilvēki, kuri izmantos šīs iespējas, kas veicina izaugsmi, labu resursu sadali un, galu galā, inovāciju.
Vai nošķirtības izbeigšana ir risinājums nabadzības izskaušanai?
Šis arguments ir tik vienkāršs ekonomistiem. Viņiem ir ļoti vienkārši izvairīties no sabiedrisko domas kā “populisms neziņas dēļ” un “atteikšanās iesaistīties”. Tā ir vispārēja attieksme, kāda ir starp visām izglītotajām grupām, ka “mēs zinām labāk”. To sauc par grupas domas. Godīgi sakot, Zingales uzskata, ka viņi zina vairāk – tas ir iemesls, kāpēc viņi ir eksperti, akadēmiķi, kas mācījušies vairāk un līdz ar to zinām detaļas. Bet tas nenozīmē, ka viņiem vienmēr ir taisnība.
Vai šī noraidošā kultūra ir tā, ko jūs esat pieredzējis?
*REKLĀMA
Zingales apliecina, ka noteikti ir to pieredzējis. Viņš to redz it īpaši tādā veidā kā izturas pret sievietēm, kas atšķiras no galvenajām tendencēm, neformālas kolēģu sarunās. Viens no piemēriem ir ASV senatore Elizabete Vorena (Elizabeth Warren). Zingales ne vienmēr ir vienisprātis ar visu, ko viņa saka, bet dažādi uzskati palīdzēja piedāvāt alternatīvus viedokļus debatēs. Un tos neņēma vērā, jo uzskatīja, ka Vorena nesaprot finanses un nav zinoša.
Ko ekonomisti varētu darīt, lai pārliecinātu sabiedrību, ka finanses nav tik sliktas?
Zingales uzskata, ka ir vairākas lietas. Pirmkārt, viņiem ir vairāk jāiesaistās publiskās debatēs. Lai gan vairāki ekonomisti mēdz runāt publiski un rakstīt publiski, cilvēki finansē mazāk. Un es domāju, ka tas ir svarīgi. Bet vissvarīgākais ir tas, ka viņiem vajadzētu saprast arī to, ka viņiem, iespējams, ir pārmērīgi rožaina finanšu informācija. Kaut arī nav patīkami norādīt vai izpētīt, kas noticis nepareizi, viņi to ir parādā sabiedrībai un pašiem sev. Ja viņi un tajā skaitā arī Zingales pats, ir patiesi pētnieki, viņiem vajadzētu arī izpētīt, kas notiek nepareizi, nevis tikai to, kas ir labi.
Vai ir kādi labi piemēri no ekonomistiem, kuri tiešām ir izmantojuši jauno iespēju tieši sazināties ar sabiedrību? Kas ir labs tajā, kā viņi sazinās ar pasauli?
Pēc Zingales uzskata, viens lielisks piemērs ir viņa kolēģis Jānis Kočrāns (John Cochrane) Čikāgā. Zingales ne vienmēr piekrītu visam, ko viņš saka, bet viņam ir ļoti aktīva tīmekļa vietne, kurā viņš paskaidro un pārveido lietas plašākai sabiedrībai, un debatēs iesaista bijušos ekonomistus, kas ir pašreizējie žurnālisti, piemēram, Pols Krugman (Paul Krugman). Kočrāns viņus izaicina. Pirms 10 gadiem, kad Krugman rakstīja rakstīja “The New York Times”, tur nebija alternatīvas balss. Tagad tur ir, un Jānis ir viens. Ir arī citi, kas cilvēkiem atvieglo iespēju radīt savu viedokli.
Vēsturiski viena no svarīgākajām lietām starp ekonomistiem un sabiedrību bija plašsaziņas līdzekļi, par kuriem zināms, ka tie ir vērsti uz patiesi negatīviem stāstiem, it īpaši, ja tie ir saistīti ar baņķieriem. Vai finanšu žurnālisti šobrīd darbojas labi, un ko viņi var darīt labāk?
Mēs nevaram vainot žurnālistus, ja mūsu vēstījums netika atspoguļots. Zingales uzskata, ka cilvēki zināmā mērā var to paveikt paši. Pirmkārt, mūsdienu plašsaziņas līdzekļu pasaule ir tik stipra, ka tā pagātnē, kad tas bija liels starpnieks. Tagad, izmantojot tīmekļa lapas, emuārus, Twitter, intervijas u.c. tas tiek filtrēts daudz mazāk. Tātad mēs nevaram vainot žurnālistus. Runājot par to, ko žurnālisti dara labi vai slikti, žurnālisti ir ļoti labi, lai sniegtu detalizētu informāciju par skandāliem, kad parādās skandāls. Dažos gadījumos tie ir palīdzējuši arī noskaidrot skandālus. Tas, ko viņi nav īpaši labi, bet tas ir tāpēc, ka tas nav viņu darbs, ir plašāk aplūkot, kādas ir likumsakarības, vai pat noteikt problēmas, kuras vienā gadījumā nav varbūt tik aktuālas, bet ir visaptverošas. Žurnālistiem mūsdienās un uzņēmējdarbības laikmetā, patīk stāsti ar lieliem uzņēmumiem, kas attīstās vienā virzienā vai otrā virzienā. Dažreiz kapitāla tirgus darbībai ir svarīgāks tas, kā darbojas vidējais uzņēmums un vai problēma ir visaptveroša vai nē.
Negatīvs cikls rodas, ja sabiedriskā doma patiesi ir negatīva, un kā rezultātā viss, ko finanšu sektors var darīt, lai uzturētu sevi, ir ieguldīt naudu politiskajā lobēšanā. Kas ir šis cikls un kas ir “sliktas” finanses?
Pēc Zingales uzskata ir ļoti svarīgs fakts, ko būtu svarīgi, lai novērtētu pēc iespējas vairāk cilvēku. Lai tirgus sistēma darbotos labi, jo īpaši, finanšu sistēma, mums jānodrošina tiesiskums ne tikai šodien, bet arī nākotnē. Cilvēkiem vajadzētu sagaidīt, ka likums tiek ievērots, ka nav patvaļas, ka noteiktumi ir sastādīti pareizi un objektīvi.
Finanses ir sarežģīts mehānisms dažādiem cilvēkiem un arī institūcijām. Ne tikai Amerikā, bet arī citās valstīs finanšu sektors ir piedzīvojis dažādus negatīvus notikumus, līdz ar to nav pārsteigums, ka liela daļa sabiedrības ir negatīvi noskaņota. Tomēr ir arī dažādi citi aspekti, kas ir pozitīvi, sevišķi, ja katrs atrod sev vēlamo risinājumu attiecībā uz finansēm, piemēram, aizņēmumi ar samērīgiem nosacījumiem var būt noderīgi.