Naudas taupīšana pēdējo gadu laikā finansiālās krīzes dēļ ir kļuvusi par vienu no pamata darbībām, par kuru ir aizdomājies ikviens Latvietis, bet vai ir iespējams, ka mēs ietaupām pārāk daudz un tādēļ ekonomikas atveseļošanās ir kļuvusi lēnāka?
Lai atbildētu uz šādu jautājumu mums vispirms ir jāsaprot, ka dēļ 2008. gada finanšu sabrukuma daudzas mājsaimniecības ir sākušas ietaupīt naudu un lielu daļu no saviem ienākumiem uzkrāj bankās un citos pasīvajos uzkrājumos. Un, šī lieta, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējama, jo ikvienai ģimenei būtu jāsaprot, ka rezerves fonda veidošana ļaus jums pārvarēt grūtos dzīves posmus daudz vieglāk un ļaus izdzīvot bez ātrajiem interneta kredīttiem vai cita veida finansiālās palīdzības lūgšanas. Bet, pašreizējā situācijā, ekonomika citviet pasaulē sāk uzņemt apgriezienus un ir jau atgriezusies pirmskrīzes stāvoklī, bet pie mums tā vēl nav spējusi pietiekami attīstīties pēc piedzīvotajiem kritumiem. Šī lēnā attīstīšanās, protams, ir saistīta ar saņemtajiem kredītiem no starptautiskā valūtas fonda un citiem Latvijas kreditoriem, jo šie saņemtie naudas līdzekļi mums ir jāatmaksā līdz 2025. gadam, kad jāveic pēdējais maksājums 200 miljonu apmērā. Bet otrs iemels, kāpēc ekonomikas atgūšanās ir tik lēna varētu būt tas, ka Latvijas sabiedrība nopelnīto naudu vairs tik daudz netērē un tā teikt “nesilda” ekonomiku, bet to iekrāj nebaltām dienām nemaksājot nodokļus un nepalielinot iekšzemes kopproduktu. Ja mēs netērējam naudu dažādos produktos un pakalpojumos, tad šī nauda netiek apgrozīta tādā veidā neradot papildus nodokļus, kas savukārt nes valstij peļņu un ļauj maksāt algas valsts iestādēs strādājošajiem, kā arī ļautu ātrāk atmaksāt saņemtos aizdevumus un kopumā veidot jaunus projektus. Tas ko cilvēki parasti nesaprot ir tas, ka nodokļi, ļauj valstij veidot jaunas darba vietas, maksāt algas daudziem pašvaldībās un valsts iestādēs strādājošajiem cilvēkiem, kā arī veidot jaunus projektus kas dod darbu uzņēmējiem, kas arī nodrošina darbavietas un tālāku ekonomisko izaugsmi.
Apkopojot šīs domas, iekrājumu veidošana, protams, ir labs process, un ikvienam vajag izveidot rezerves fondu, kā arī iekrājumus neparedzētiem gadījumiem, bet pārāk liela iekrājumu veidošana arī ne pie kā laba nenoved. Ja mēs visi lielāko daļu savas nopelnītās naudas iekrātu, tad ekonomikas izaugsme būtu lēna un uzņēmumi nevarētu samazināt cenas palielinot savus ražošanas apjomus. Tāpēc iekrāt ir noderīgi tomēr tas arī jādara ar mēru un jāsabalansē iekrāšana ar tērēšanu!