To, ka ir jāveido brīvi naudas uzkrājumi, lai varētu nodrošināt stabilu finansiālo situāciju, zina visi. Uzkrājumi kalpo gan kā drošības spilvens, nonākot finansiālās grūtībās, gan arī palīdz vienkāršāk pārvaldīt savu finanšu plūsmu, jo nav jāsatraucas par to, ka kādā brīdī naudas varētu pietrūkt. Runājot par to, cik lieliem vajadzētu būt šiem uzkrājumiem, parasti tiek pieminēti tikai minimālie uzkrājumu apjomi, taču vai pastāv arī maksimums? Vai uzkrājumi vispār var būt par lieliem un vai uzkrājumu veidošu vajadzētu turpināt mūžīgi?
Ir daudz teoriju par to, cik aptuveni lieliem tad vajadzētu būt brīvajiem naudas uzkrājumiem. Vispopulārākais ir uzskats, ka uzkrājumiem jāsasniedz vismaz trīs vidējās mēnešalgas. Mūsdienu finanšu eksperti un ekonomisti gan min lielākas summas, norādot uz to, ka mūsdienās ekonomika ir nestabilāka un cenu līmenis ir ievērojami kāpis. Lai vai kā, vairumā gadījumu tiek minēts tikai tas, kāds ir minimālais uzkrājumu apjoms, ar ko varētu pietikt dažādu iespējamo finansiālo problēmu risināšanai. Ja skatāmies no tāda viedokļa, patiešām griestus noteikt nemaz nebūtu jēgas, jo drošības nekad nevar būt par daudz. Mēs nekad neveram zināt, kādas finansiālās likstas mūs var piemeklēt nākotnē, tāpēc, jo vairāk naudas iekrājam, jo labāk.
*REKLĀMA
No otras puses, lielu uzkrājumu veidošana nav vēlama nedz pašiem krājējiem, nedz ekonomikai kopumā. Šī nauda vienkārši glabājas mājās, bankas kontā vai jebkur citur un netiek likta lietā. Tai ar laiku zūd vērtība un nenonākot apritē, tā arī nesniedz nekādu ekonomisko pienesumu. Nauda, kas tiek apgrozīta, veido jaunu naudu, bet nauda, kas vienkārši kaut kur glabājas, no ekonomikas viedokļa ir bezjēdzīga. Tātad, bezgalīgi lielus uzkrājumus veidot tomēr nevajadzētu, bet tas arī nenozīmē, ka pēc uzkrājumu fonda izveides ir savu naudu jāizgrūž par dažādām nevajadzīgām lietām, tikai tāpēc, ka uzkrājumi jau ir gana lieli.
Pēc tam, kad uzkrājumu fonds ir izveidots pietiekoši liels, lai jūs varētu justies ērti un būtu pasargāts pret vairumu iespējamo finansiālo problēmu, kas jārisina steidzami, ir jāsāk domāt par citu finanšu mērķu sasniegšanu. Naudu ir jānovirza tādiem mērķiem, kā, piemēram, uzkrājošā dzīvība apdrošināšana, privātā pensiju fona izveide utt. Tāpat naudu iespējams investēt finanšu un vērtspapīru tirgos un citos investīciju objektos, ar savu kapitālu gūstot arvien vairāk naudas, turklāt arī investīcijas jūs pasargās, ja būs nepieciešams finansējums. Tiesa, daudziem investīciju veidiem ir zema likviditāte jeb spēja tās pārvērst naudā. Piemēram, ja investēsiet nekustamajā īpašumā, vajadzības gadījumā šo īpašumu pārvērst naudā varētu būt visai problemātiski un var nākties zaudēt daļu īpašuma vērtības, bet tik un tā, investīcijas ir iespējams pārvērst naudā un izmantot, kad tas nepieciešams. Vēl jāpiemin arī tas, ka investīcijas nodrošina cita veida finansiālo drošību. Piemēram, tiek diversificētas ienākumu plūsmas un cilvēks ir pasargāts, gadījumos, ja viņa pamata ienākumu plūsma pēkšķi zūd vai samazinās. Tāpat ieguldītā nauda ir pasargāta pret valūtas devalvāciju vai citām ekonomiskajām problēmām, kas var skart brīvos naudas uzkrājumus.
Kopumā jāsaka, ka naudas par daudz nevar būt nekad, bet ja runājam tieši par brīvajiem naudas uzkrājumiem, tad tiem gan vajadzētu noteikt zināmu robežu. Šādi uzkrājumi ir vajadzīgi, jo tie var pasargāt brīžos, kad steidzami vajadzīga nauda. Šādu garantiju nedos nez investīcijas nedz citos veidos uzkrāts kapitāls, jo tam nav brīvas, tūlītējas piekļuves, tomēr jāsaprot, ka brīvie naudas uzkrājumi ir tikai viena daļa no kopējās finansiālās stabilitātes. To ir jāceļ ar dažādiem paņēmieniem, tajā skaitā investīcijām, nevis vienkārši krājot naudu.