Nauda – sabiedrības dzinējs jau kopš senseniem laikiem, dzimstot līdz ar pirmajām cilvēku sabiedrībām un pilsētām. Tā ir lieta, kam cilvēks pievij ārkārtīgi lielu un spēcīgu nozīmi – daudz lielāku nekā citām daudz vērtīgākām lietām. Paradoksāli, taču tā ir, un diez vai tas mainīsies tuvākajā nākotnē, jo nauda ir tas uz kā balstās viss – arī tas vai cilvēkam būs jumts zem galvas vai ēdiens vēderā, arī tas ir atkarīgs no naudas. Savukārt, katrs mājas būvēšanai uzstādītais pamats, katrs sienas koka vai betona bluķis, katrs izaudzētais dārzenis un izstrādātais produkts vai iedegtā gāzes plīts – viss prasa naudu un visam apkārt tiešā vai netiešā veidā grozās nauda. Tā pat kā šīm, tā arī daudzām citām lietām pamatā ir nauda – arī darbs ir nauda, arī drēbes ir nauda.
Īpaši mūsdienās – cilvēks bez naudas ir nabags un nav spējīgs dzīvot, jo nekas nav par velti. Tā pati māja, kas mantota no vecmāmiņas, nevar eksistēt bez energoresursiem, taču arī tie prasa naudu – ir jāmaksā par gāzi, par apkuri, par elektrību vai tām pašām svecītēm – arī svecītes prasa naudu. Arī dārza laistīšana netiešā veidā prasa naudu, jo ir nepieciešamas sēklas, gumijas zābaki, dārza piederumi. Nauda ir lieta, kura ir grozāma jeb to ir iespējams iedot, atdot, uzdāvināt vai aizdot. Tā, piemēram, tas ir tieši kredītu un naudas aizdevumu gadījumā – visi nebanku kredītdevēji apgrozās ap naudu, tieši tā pat kā to dara bankas vai jebkurš cits uzņēmums.
Ikviens pastāvošs uzņēmums apgrozās ap naudu, jo katrs uzņēmums taču tiek radīts tieši šim nolūkam – pelnīt naudu. Protams, tam klāt arī pievienojas naudas pelnīšana sniedzot sabiedrībai labumu ar savu produktu vai pakalpojumu, un sabiedrības vajadzību apmierināšana, taču tas pavisam noteikti ir kaut kas tāds, kas ir radies tikai demokrātiskas sabiedrības terminoloģijā. Pamatā jau vienmēr visi grib tikai nopelnīt un iegūt vairāk naudas, maksimāli ērtākā un izdevīgākā veidā, kas beigās pārtaptu par peļņu.
Līdz ar visu lielo sabiedrību un pilsētu veidošanos radās nepieciešamība pēc norēķināšanās – kaut kā tāda, kas cilvēkam ļauj apmainīt vienu lietu pret otru jeb iegādāties sev nepieciešamo. Protams, no sākta gala cilvēki to darīja ar vienkāršu apmaiņas procesu jeb mainīšanos – cilvēki mainīja savu mantu pret otra cilvēka mantu, kaulējoties par otras mantas vērtību, taču pēcāk jau cilvēki meklēja citus veidus, kā to darīt. Tā arī vēstures gaitā cilvēce nonāca līdz naudai, taču līdz ar naudu arī radās valūtas kurss – naudai piemītošā vērtība attiecībā pret citas naudas vērtību, kuru, savukārt, ietekmē daudz dažādi ārējās vides faktori, kā politika, ekonomika un citi.
*REKLĀMA
Pašsaprotami, ka līdz brīdim, kad radās naudas kurss nācās iziet cauri dažādiem vēstures posmiem, taču valūtas kurss šodien spēlē ļoti svarīgu lomu daudz un dažādās dzīves situācijās, kā arī valstu ekonomikā un politiskajā dzīvē. Par cik nauda apgrozās ap visu cilvēka dzīvē, tas ļoti tieši mēdz ietekmēt arī jebkura parasta cilvēka dzīvi – atliek vien doties ārpus savas valsts robežām uz kādu citu valsti, un cilvēkam nākas saskarties ar pavisam citu naudas valūtu, kā arī ar pavisam citu valūtas kursu, ar kuru pēcāk nākas arī rēķināties, lai varētu veikt maksājumus un iepirkties valstī, kuru cilvēks ir ieradies apciemot un izzināt kā tūrists. Otri, kurus nauda un valūtas kursi ietekmē tik pat ļoti, ja ne vēl vairāk kā jebkuru citu, ir valdība un uzņēmumi – katru dienu uzņēmumi un dažādu valstu valdības veic simtiem dažādu transakciju un naudas pārskaitījumu, ārkārtīgi liela daļa no tiem ir starptautiski naudas pārskaitījumi vai dažādi starptautiski maksājumi, kurus ierobežo valūtas kursi jeb vienas naudas attiecība un vērtība pret otru naudu – valūtas maiņas kursi.
Protams, ļoti lielai daļai pasaules uzņēmumu šāda lieta vairs nav tik liela sāpe, kā tas var būt citiem pasaules uzņēmumiem, pateicoties Eiropas Savienībai un tās nolikumam par to, ka visā Eiropas Savienībā pastāv viena noteikta valūta un naudas vienība – Euro. Jau sen ir pagājuši tie laiki, kad katrai valstij bija sava valūta un katram ceļotājam, katram uzņēmumam – ikvienam, kas vēlējās veikt starptautiskus naudas pārskaitījumus, darījumus vai maksājumus, nācās iziet cauri valūtas maiņas procesam. Tagad, par cik Eiropas Savienībā ir viena valūta ar vienu valūtas kursu, kas piemīt Eiropas eiro, valūtas mainīšana un valūtas maiņas kursi vairs nav tik liela problēma. Arī naudas mainīšana pret to valstu naudas vienību, kas ir ārpus Eiropas Savienības robežām, ir kļuvusi daudz vieglāka. Ja agrāk Eiropas Savienības valstīm bija katrai sava nauda un sava valūta, tad tagad tā ir tikai viena. Eiro tiek attiecināts pret citām valūtām, vienu vērtīgāku, vienu mazāk vērtīgu.
Diemžēl, par cik valutas kurss ir nemitīgi mainīgs un to nosaka daudz dažādi valstu politiskie un ekonomiskie stāvokļi, nav iespējams noteikt, kāds ir labākais valūtas kurss, taču pavisam noteikti, brīdī, kad ir nepieciešams veikt starptautisku darījumu, ir iespējams atrast iespēju, kur iegūt vislabāko valūtas maiņas kursu tieši tajā brīdī. Šī bija ļoti aktuāla problēma agrāk, kad pat Latvijas iedzīvotājiem, lai dotos apciemot Lietuvas radiniekus, nācās meklēt visizdevīgākās valūtas maiņas vietas ar labāko valūtas kursu, lai apmainītu savus Latvijas latus pret Lietuvas eiro, ka jau Lietuva bija pārgājusi uz Eiropas valūtu.
Valūtas kursu noteikšanai ļoti bieži tiek izmantots tieši latvijas bankas valūtas kurss, par cik Latvijas bankai ir tiesības noteikt valūtas kursus un regulēt dažādas ar valūtu saistītas nianses. Turklāt, ļoti daudzi uzņēmumi un valdība izmanto tieši Latvijas bankas valūtas kursus saviem starptautiskajiem darījumiem. Lai gan bankas valūtas kurss ne vienmēr varētu būt draudzīgākais, jo pastāv daudz dažādi mazi valūtas kursu apmaiņas kantorīši, kas ir atrodami arī uz ielām, labākais valūtas kurss vēl joprojām mēdz būt diezgan aktuāls daudziem cilvēkiem un medības pēc labākā kursa un tuvākās, ērtākās apmaiņas vietas notiek katru dienu.
Lai vai kāds būtu valūtas kurss un nepieciešamība pēc labākā apmaiņas kursa meklēšanas, ir svarīgi atcerēties, ka jebkura darbība ar naudu ir naudas atdošana vai pārdošana pret citu naudu. Mēdz gadīties tā, ka par kādas citas valsts valūtu nākas atdot daudz vairāk eiro, savukārt, jo mazāk citas valsts naudas, jo mazākas iespējas pavadīt jauku ceļojumu ārzemēs un atvest mājās kādu īpašu, dārgu suvenīru. Lai izvairītos no šādām situācijām, iesakām jau laikus atvēlēt naudu un iekrāt to valūtas apmaiņai, vai arī pirms paša brauciena apbruņoties ar papildus naudas līdzekļiem no ātrā naudas aizdevuma devējiem. Šeit ir pieejami visi nebanku kredītdevēji, kas piedāvās izdevīgākos naudas aizdevumus visām dzīves situācijām.
