Veselības aprūpe ir ļoti aktuāla tēma sevišķi tāpēc, ka Latvijā ar likumu veselības apdrošināšana ir kļuvusi obligāta un, kā zināms, ne visiem ir tiesības uz bezmaksas/atmaksātu veselības apdrošināšanu. Liels slogs tas ir ģimenēm, kur ir vairāki bērni vai cilvēki, kuriem ir nepieciešama laba veselības aprūpes un bez veselības apdrošināšanas būtu lieli izdevumi.
Ir pieejami neskaitāmi pētījumi, kas liecina par finansiālo slogu. Dati no valsts veselības interviju pētījuma 2012. gadā ASV liecina, ka vairāk nekā viena no četrām ģimenēm 2012. gadā piedzīvoja finansiālo apgrūtinājumu. Ģimenes ar ienākumiem, kas ir zem vai mazāk par 250% no federālā nabadzības līmeņa (federal poverty level), bija ar lielāku iespēju būt pakļautiem finansiālai medicīniskās palīdzības slodzei nekā ģimenes ar ienākumiem, kas pārsniedz 250% no federālā nabadzības līmeņa. Ģimenēm ar bērniem vecumā no 0 līdz 17 gadiem biežāk nekā ģimenēm bez bērniem, ir bijis liels finansiālais veselības aprūpes slogs. Neapdrošināts ģimenes loceklis palielināja iespēju, ka ģimenei būtu finansiāls slogs medicīniskajai aprūpei. Nesen publicētie dati no Valsts veselības interviju aptaujas atklāja, ka 1 no 5 personām ģimenē bija problēmas ar medicīniskiem rēķiniem, un 1 no 10 cilvēkiem bija ģimenes locekļi ar medicīniskiem rēķiniem, kurus viņi vispār nevarēja samaksāt. Aptauja definē “ģimeni” kā indivīdu vai divu vai vairāku saistītu personu grupu, kas dzīvo vienā un tajā pašā mājokļu vienībā. Analizējot finanšu risku, ir svarīgi ņemt vērā ģimenes perspektīvu, jo ievērojami izdevumi vienam ģimenes loceklim var nelabvēlīgi ietekmēt visu ģimeni. Veselības apdrošināšanas nodrošinājums ir viens no veidiem, kā ģimene var mazināt finansiālo risku, kas saistīts ar veselības aprūpes izmaksām, lai gan veselības apdrošināšanas statuss ģimenes locekļiem var atšķirties. Tāpat ir svarīgi apskatīt noteiktas ģimenes demogrāfiskās īpatnības un to saistība ar medicīniskās aprūpes finansiālajiem apgrūtinājumiem (problēmas, kas saistītas ar medicīnas izdevumu apmaksu, medicīnisko izdevumu samaksu laika gaitā un medicīniskiem rēķiniem, kurus nevar samaksāt).
Ar ģimenes ar ienākumiem, kas ir zem vai mazāk par 250% no federālā nabadzības līmeņa ir ar lielāku iespējamību piedzīvot medicīniskās aprūpes finansiālo slogu
*REKLĀMA
• To ģimeņu īpatsvars, kuriem ir problēmas ar medicīniskiem rēķiniem, un to ģimeņu procentuālais īpatsvars, kuriem nav izdevies samaksāt medicīniskos rēķinus (to personu apakšgrupa, kuriem ir problēmas ar medicīnisko rēķinu apmaksu) samazinājās, palielinoties ģimenes ienākumiem.
• Ģimenes ar ienākumiem no 139 % līdz 250% no finansiālā nabadzības līmeņa, visticamāk, atmaksāja medicīnas rēķinus ilgākā laika gaitā.
Ģimenes ar bērniem biežāk nekā ģimenes bez bērniem piedzīvoja medicīniskās aprūpes grūtības
• Viena no trim ģimenēm ar bērniem (36,0%) piedzīvoja jebkādu veida medicīniskās aprūpes finansiālo slogu
• Viena no četrām ģimenēm, kuru skaitā bija divi vai vairāki pieaugušie bez bērniem (25,2%) bija dažāda veida medicīniskās aprūpes finansiālais slogs.
• Vienā no piecām ģimenēm, kurā bija tikai viens pieaugušais un bez bērniem (pieaugušie dzīvojoši atsevišķi) jeb 20,1% piedzīvoja veselības aprūpes finansiālo slogu
• Ģimenēs ar bērniem biežāk nekā ģimenēs bez bērniem ir problēmas ar medicīniskiem rēķiniem, bija medicīnas rēķini, par kuriem viņiem vispār nav izdevies samaksāt (tādu personu apakšgrupa, kuriem ir problēmas ar medicīnisko rēķinu apmaksu), vai pastāvēja medicīniskie rēķini, kurus viņi maksā ilgāku laiku viņi bija samaksājuši laiku.
• Pieaugušie, kas dzīvoja vieni paši bija ar mazāku iespējamību piedzīvot problēmas ar veselība rēķinu atmaksu vai maksāt rēķinus ilgāku laiku nekā ģimenes ar diviem vai vairākiem pieaugušajiem un bez bērniem
Ģimenes ar neapdrošinātu ģimenes locekli bija ar lielāku iespējamību piedzīvot medicīniskās aprūpes slogu no izdevumiem
• Ģimenes, kuru veselības apdrošināšanas ir dažādas, un ģimenes, kurās daži vai visi locekļi bija neapdrošināti, visticamāk, būtu saskārušies ar dažāda veida medicīniskās aprūpes finansiālo slogu pēdējo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar ģimenēm, kurās visiem dalībniekiem bija privāta apdrošināšana, vai arī visi locekļi bija valsts nodrošinājums
• Starp ģimenēm, kurās visiem dalībniekiem bija privāta apdrošināšana vai arī visi locekļi bija valsts nodrošinājums, aptuveni 21% piedzīvoja dažāda veida medicīniskās aprūpes nastu
• Starp ģimenēm, kurās daži locekļiem bija privāta apdrošināšana, un dažiem locekļiem, kam bija valsts nodrošinājums, 35,8% piedzīvoja medicīniskās aprūpes nastu.
• No ģimenēm, kurās neviens no locekļiem nebija apdrošināts, 39,7% bija medicīniskās aprūpes finansiālais slogs.
• Starp ģimenēm, kurās daži locekļi bija apdrošināti un daži locekļi bija neapdrošināti, 46,0% bija medicīniskās aprūpes finansiālais slogs.
Viens pozitīvais aspekts šāda veida informācijai par veselības apdrošināšanu un finansiālo slogu ir tas, ka informācija ir savākta ģimenes līmenī, dodot analītiķi iespēju apskatīt gan ģimenes līmeņa, gan personas līmeņa datiem. Ģimenes perspektīva ir noderīga informācija, jo ar vienu ģimenes locekli, kas veicina lielāko daļu medicīniskās aprūpes finansiālo slogu var negatīvi ietekmēt visas ģimenes spēju samaksāt medicīnas rēķinus un pakļaut vispārējam labklājības riskam. Ģimenes līmenī, šajā ziņojumā konstatēts, ka finansiālais slogs lielākais bija ģimenēm ar ienākumiem pie vai zem 250% no federālā nabadzības līmeņa, tiem ar bērniem, cilvēkiem ar dažādiem nodrošinājumu veidiem, un tiem, kuros vismaz viens ģimenes loceklis nebija apdrošināts. Bieži vien ģimenes, kurās ir vairāk nekā viens biedrs, var iegūt pozitīvu iespaidu ar dalītiem kopējiem ienākumiem un mājsaimniecības izdevumiem. Tomēr, ja viens ģimenes loceklis piedzīvo medicīniskās aprūpes finansiālo slogu, visai ģimenei var rasties finansiāls slogs. Lai gan Latvijā nav veikts tik apjomīga aptauja par finansiālo slogu tieši saistībā ar veselības aprūpi, situācija varētu būt ļoti līdzīgi. Ir skaidrs, ka ģimenes ar vairāk bērniem vai cilvēkiem, kuriem nav veselības apdrošināšanas, ir ar lielāku iespējamību piedzīvot finansiālo slogu. Tam var būt dažādi risinājumi, piemēram, budžeta izstrāde, kas vienlaikus ļauj samazināt izdevumus par citām lietām. Tāpat ir vērts apsvērt izdevumus par mājvietu un pārtiku, jo tie sastāda lielu daļa ikmēneša izdevumu. Tas protams nenozīmē to, ka jūsu situācija uzreiz uzlabosies, tomēr ieklausoties dažādos padomos un atlasot sev noderīgāko, ir iespējams kaut vai minimāli uzlabot savu situāciju. Līdz ar to arī veselības apdrošināšana nešķitīs kā tik liels slogs, sevišķi, ja ir gaidāmi lieli medicīniskie izdevumi vai arī jūs strādājat darbu, kas ir veselībai kaitīgs vai kā citādi apdraud dzīvību. Lielu lomu spēlē arī tas, cik lielā mērā darba devējs sniedz finansiālu atbalstu, jo daudzās valstīs pēc likuma darba devējs ir atbildīgs segt tikai pamata veselības apdrošināšanu, kas nesedz daudzas lietas no tām, kas var būt nepieciešamas. Līdz ar to katram cilvēkam nākas papildus piemaksāt par to, lai iegūtu drošību, ka medicīniskie rēķini būs valsts atmaksāti vai būs jāmaksā tikai neliela summa nevis trīsciparu vai pat četrciparu skaitlis. Situācijas maiņa un uzlabojumi prasa laiku, bet tie noteikti ir tā vērti, lai samazinātu riskus un tiktu galā ar citiem izdevumiem.