Mūsdienās kredītsaistības ir viens no galvenajiem ekonomikas stimulantiem, jo cilvēkiem ir iespējams iegūt naudu pat tad, ja tā pašlaik nav pieejama un pēc tam to pamazām atmaksāt ar ikmēneša maksājumiem. Lai gan kredīti un kredītsaistības pasaulē pieejamas ir jau sen, tomēr tieši pēdējos gadu desmitos pasaules iedzīvotāji un valstis ir sākušas dzīvot krietni pāri saviem ienākumiem. Un tāpēc arī šāda pārmērīga aizņemšanās nav patstāvīga ilgtermiņa ekonomikas nodrošināšana, jo agri vai vēlu visi šie parādi gan valstīm gan arī patērētājiem būs jāatdod. Pašlaik cilvēki uzskata, ka dēļ ekonomiskās situācijas uzlabošanās un ekonomikas augšanas esošie kredīti sastādīs aizvien mazāku un mazāku kopējās ekonomikas daļu un tāpēc tos būs vieglāk atdot. Un, lai gan tā tas arī varētu notikt, tomēr vispasaules ekonomikas izaugsme nav tik strauja, kā bija plānots, kā arī liela daļa valstu, pašvaldību, uzņēmumu un arī patērētāju pat tagad dzīvo ar budžeta deficītu un ir nepieciešams aizņemties aizvien vairāk un vairāk naudas, lai varētu nosegt šos budžeta deficītus.
Lielās kredītsaistības un dziļie parādi varētu būt viens no iemesliem, kāpēc tad pašlaik pasaules ekonomiskā situācija ir teju vai iesprūdusi un neaug tādā ātrumā, kā tas bija plānots. Kā arī parādi varētu būt viens no iemesliem kāpēc ekonomikā ir tā saucamie burbuļi un recesijas, jo brīdī, kad ir pieejami lēti kredīti, cilvēki tos ņem pārāk daudz, bet pēc tam saskaras ar patiesību un saprot, ka visi šie saņemtie parādi tik un tā būs jāatmaksā un tāpēc iestāja pirktspējas pagrimums. Protams, kredīti īstermiņā var “sildīt” ekonomiku, jo gan valstīm gan patērētājiem aizņemoties naudu ir pieejami papildus līdzekļi, ko izmantot dažādu preču, pakalpojumu un īpašumu iegādei un no visiem šiem pirkumiem tiek veidots aizvien lielāks un lielāks ekonomikas apgrozījums, maksāti vairāk un vairāk nodokļi un liekas, ka tā tam arī jābūt. Bet tad, kad lielākā daļa cilvēku ir aizņēmušies visus iespējamos kredītus, sākot no hipotekārajiem, auto, patēriņa un pat ātrajiem kredītiem, tad viņiem ir jāsāk tie visi atmaksāt un vairāk aizņemties nav iespējams, tāpēc kopējā pirktspēja samazinās un gan apgrozījums, gan nodokļu ienākumi krietni samazinās.
Skatoties uz visu pasauli kopumā, tad kopējais patērētāju kredītu apjoms sastāda vairāk kā 50 triljonus ASV dolāru bet kopējais valstu un pašvaldību kredītu apjoms ir vēl lielāks un sastāda pat vairāk kā 60 triljonus dolāru . Un tās ir ļoti iespaidīgas summas, un, protams, kredītu apjoma pašā aukšgalā ir tieši lielākās pasaules ekonomikas, kā ASV, Ķīna un Japāna, bet arī lielākās Eiropas valstis īpaši neatpaliek un gan Vācijai, gan Lielbritānijai un arī citām mazākām valstīm kopējais kredītu apjoms krietni pārsniedz ikgadējos budžeta ienākumus. Un ņemot vērā, ka vispasaules ikgadējais iekšzemes kopprodukts ir mērāms no 70 līdz 100 triljoniem Dolāru, tad varam teikt, ka pasaule ir parādā apmēram tikpat daudz, cik tā apgroza katru gadu. Ja salīdzinātu pasauli ar ģimeni, tad tas nozīmētu, ka, ja ģimenes ikmēneša ienākumi ir 1000 Eiro, bet gada ienākumi ir 12 tūkstoši Eiro, tad šī ģimene būtu parādā tieši šos 12 tūkstošus, bet, lai spētu tos atmaksāt, kaut vai maksājot katru mēnesi 20% no saviem ienākumiem būtu vajadzīgi pat 6 gadi. Un ņemot vērā, ka lielākā dala pasaules valstu vēl jo projām darbojas ar deficītu nevis veido iekrājumus, tad šis parādu slogs tikai turpinās kāpt, kas tad arī nākotnē varētu aizvien vairāk novājināt kopējo pasaules ekonomisko stāvokli.
Cilvēkiem vajadzētu pēc iespējas ātrāk saprast, ka kredīts noteiktos gadījumos var būt labs līdzeklis, kā pārvarēt grūtības, bet šis pakalpojums ir jāizmanto uzmanīgi un, kad sliktie laiki ir pagājuši pēc iespējas ātrāk ir jā-cenšas šie parādi atmaksāt, jo agrāk vai vēlāk tas būs jādara, un, jo ātrāk tas tik darīts, jo mazākas būs šīs atmaksas grūtības. Bet pēc pašreizējiem notikumiem liekas, ka cilvēki to sapratīs tikai tad, kad notiks kāda ļoti dziļa recesija, jo pat nesen, 2008. gadā, notikusī krīze nav mazinājusi cilvēku tieksmi pēc kredītiem un kopējās kredītsaistības un to apjoms kopš 2008. gada ir tikai paliecinājies un mēs atkal tērējām naudu, kas mums nemaz nav, nevis mēģinām lēnām to atmaksāt.
