Pensiju 2. līmenis jeb valsts fondētā pensiju shēma tika ieviesta 2001.gada 1.jūlijā saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu. Par šī pensiju plāna dalībnieku var kļūt jebkurš sociāli apdrošināts cilvēks, kurš shēmas darbības sākumā (2001.gada 1.jūlijā) vēl nebija sasniedzis 50 gadu vecumu. Personām, kuras dzimušas pēc 1971.gada 1.jūlija, iesaistīšanās pensiju 2. līmenī ir obligāta, taču tie, kuri dzimuši laika posmā no 1951.gada 2.jūlija līdz 1971.gada 1.jūlijam, var pievienoties šim pensiju līmenim brīvprātīgi. Cilvēkiem, kas dzimuši pirms 1951.gada 2. jūlija, šāds pakalpojums nav pieejams.
Pensiju 2. līmenis ļauj gūt papildu ienākumus valsts garantētajai 1. līmeņa pensijai – tās mērķis ir pensijas kapitāla palielināšana, nodrošinot lielāku materiālo labklājību pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Turklāt 2. līmeņa dalībnieks sev nodrošina, ka šajā pensiju fondā uzkrātā nauda tiks izmantota tikai paša pensijas izmaksai (1. līmenī iemaksātā nauda līdz privātpersonas pensionēšanās vecumam tiek izmaksāta pašreizējiem pensionāriem). Valsts fondētā pensiju shēma nodrošina, ka daļa no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas nav jāveic papildus, tiek ieguldīta dažādos vērtspapīros (akcijās, obligācijās) un banku depozītos. Šādu ieguldījumu var veikt licencēts līdzekļu pārvaldītājs. Pensiju kapitālam kopējais iemaksu apjoms ir 20% no ienākumiem, kas pensiju fondā tiek ieskaitīti automātiski, – šī likme tiek sadalīta starp 1. pensiju līmeni un 2. pensiju līmeni. Šobrīd kapitālu sadale jau kopš 2013. gada ir 16% (1. līmenis) un 4% (2.līmenis), taču nākamajos divos gados procentuālais sadalījums mainīsies, katru gadu par vienu procentu pieaugot pensiju 2. līmenim.
2. līmeņa uzkrājumu ietekmē vairāki faktori – algas lielums, pārvaldītāja sekmīgās darbības, apsaimniekojot konkrētos līdzekļus, ieguldījuma plāna izvēle, faktiskais iemaksu apjoms, kā arī dalības laiks pensiju 2. līmenī. Lai izvēlētos atbilstošāko ieguldījumu plānu, jāņem vērā daži kritēriji – pirmkārt, ienesīgums. Veiksmīgai izvēlei nepieciešama iepriekšēja izpēte, kā piemēram, ilgtermiņa ienesīguma rādītāju salīdzināšana, jāpievērš uzmanība arī līdzekļu pārvaldītāja pieredzei, turētājbankai, līdzekļu ieguldīšanas politikai, līdzekļu ieguldīšanai paredzēto izmaksu apjomam. Otrkārt, svarīgs aspekts ir vecums – cilvēkiem, kuriem oficiālais pensionēšanās vecums ir vairāk kā pēc 10 gadiem, potenciāli lielāku ienesīgumu var sniegt sabalansētās un aktīvās stratēģijas (lielākā daļa līdzekļu tiek ieguldīti akcijās), taču pirmspensijas vecuma cilvēkiem izdevīgāk ir izvēlēties konservatīvo pensiju plānu, kam ir mazāks riska faktors un kas nodrošina paredzamākus ienākumus. Treškārt, svarīgi novērtēt attieksmi pret risku – ieguldot naudu aktīvos ieguldījuma plānos, iemaksātā kapitāla risks ir daudz augstāks, taču līdz ar to iespējams gūt arī lielāku peļņu. Tiek izdalīti 3 veidu ieguldījumu plāni, balstoties uz riska faktoru.
- Pirmais veids – konservatīvais – nauda tiek ieguldīta stabilos, drošos vērtspapīros (obligācijās, valsts vai uzņēmumu parādzīmēs); peļņa ir neliela un mazāk svārstīga.
- Otrais veids – sabalansētais – nauda tiek ieguldīta tā, lai peļņas gūšanas un zaudējuma risks būtu vienlīdzīgs ar kapitāla saglabāšanu un ieguldījuma drošību.
- Trešais veids – aktīvais – nauda tiek ieguldīta akcijās (ilgtermiņā ir lielāks ieguvums); pastāv augsts riska faktors svārstīguma dēļ.
Kad ir veikta pensiju ieguldījuma plāna izvēle, automātiskās iemaksas tiek ieguldītas turētājbankas naudas kontā. Tā kā pensiju 2. līmenī ieguldītie līdzekļi tiek turēti atsevišķi no turētājbankas aktīviem, tad turētājbankas maksātnespējas gadījumā vai arī, ja līdzekļu pārvaldītājam tiek anulēta licence vai tas bankrotē, ieguldītā nauda neiet zudībā. Pensijas kapitāla drošību uzrauga arī valsts izdotie darbību reglamentējošie normatīvie akti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Arī turētājbanka pārbauda līdzekļu pārvaldītāja darbību. Tā kā pārvaldītājam ir regulāri jāsniedz atskaites Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), kas tālāk par līdzekļu pārvaldītāja darbībām un ieguldījuma plāna rezultātiem ziņo pensiju 2. līmeņa dalībniekam, tad arī pati privātpersona var kontrolēt sava kapitāla drošību.
Šobrīd Latvijā tiek realizēts 21 ieguldījuma plāns. Tos piedāvā Citadele – aktīvais un universālais pensiju plāns, DNB – aktīvais, konservatīvais un sabalansētais ieguldījumu plāns, Finasta – konservatīvais, „EXTRA PLUS” un „KOMFORTS”, Nordea – aktīvais, konservatīvais ieguldījumu plāns, NORVIK IPS – „Daugava”, „Gauja”, „Venta”, SEB – aktīvais, konservatīvais, sabalansētais, Eiropas, Latvijas, „Safari”, Swedbank – „Dinamika”, „Stabilitāte”.
Pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir iespējams mainīt līdzekļu pārvaldītāju vai ieguldījuma plānu, taču šādu izmaiņu skaits kalendārā gada laikā ir ierobežots – līdzekļu pārvaldītāju iespējams mainīt tikai vienu reizi gadā, bet ieguldījuma plānu pie pārvaldītāja – divas reizes gadā. Taču jāņem vērā, ka šādas izmaiņas var negatīvi ietekmēt ieguldījuma rezultātus, pastāv iespēja gūt zaudējumus finanšu tirgū.
Kad privātpersona, kas ir iesaistījusies pensiju 2. līmenī, ir pieņēmusi lēmumu doties pensijā, tai ir izvēle, kā turpmāk rīkoties ar uzkrājumu, kas izveidojies no sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Viena no iespējām, ko paredz likums „Par valsts pensijām”, ir pirmajam līmenim pievienot pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu. Šādā gadījumā cilvēks pārtrauc savu dalību šajā valsts fondēto pensiju shēmā. Otrs variants ir, kad privātpersona izvēlas nepieskaitīt 2. līmeņa kapitālu savai pensijai uzreiz. Šādā gadījumā pensiju 2. līmenis turpina savu darbību līdz brīdim, kad cilvēks izlemj apvienot abus pensiju kapitālus. Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu ir iespējams saņemt arī personai, kas priekšlaicīgi dodas pensijā. Brīdī, kad tiek pieprasīti uzkrātie līdzekļi, valsts fondētā pensiju shēma dalībnieka kontu slēdz. Iegūtais kapitāls ir galējs, kā arī pievienoties no jauna šim pensiju līmenim vairs nav iespējams. Ja privātpersona izvēlas neapvienot kapitālu ar pirmo līmeni, tad tas turpina pelnīt, taču ar jaunām iemaksām tas vairs nepapildināsies, jo priekšlaicīgi pensionējušie cilvēki saņem daļu pensijas tikai tādā gadījumā, kad tiek beigtas aktīvās darba gaitas.
Jāņem vērā, ka pensiju 2. līmenī brīvprātīgi iesaistījusies persona no tās pēc tam vairs nevar atteikties. Arī obligāti reģistrētajām personām nav iespējas no tās izstāties. Valsts fondēto pensiju shēmu nav iespējams arī mantot, jo tas nav privātais ieguldījums. Situācijā, kad pensiju 2. līmenī iesaistījusies persona ir mirusi pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, viņa uzkrātie līdzekļi tiek ieguldīti valsts pensiju speciālajā budžetā jeb pensiju 1. līmenī. Taču, ja mirušajai personai ir apgādājamie, tad viņiem tiek maksāta apgādnieka zaudējumu pensija, kuras piešķiršanā tiek ņemta vērā arī apgādnieka pensijas 2. līmeņa uzkrājumi.
Privātpersonai ir iespējams gūt informāciju un noskaidrot valsts fondētās pensiju shēmas kapitāla apjomu, ne tikai vēršoties turētājbankā, bet arī portālā www.latvija.lv, kur VSAA piedāvā aplūkot pensiju 2. līmeņa dalībnieka konta izrakstu. Tas pieejams e-pakalpojumu sadaļā „Valsts un pašvaldību sociālā palīdzība, sociālā apdrošināšana”. Atverot šo daļu, jāmeklē virsraksts „Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka konta izraksts”.