Budžeta veidošana tāpat, kā kaloriju skaitīšana vai iztērētās degvielas uzskaitījums nav obligāta un tas nozīmē, ka jūs varat izvēlēties veidot vai neveidot savu budžetu, bet tāpat, kā skaitot kalorijas arī veidojot budžetu jums būs labāk iespējams sekot līdzi saviem izdevumiem un ienākumiem lai veiktu nepieciešamās izmaiņas kad kāda no izdevumu sfērām sāk aizņemt pārāk daudz no jūsu ienākumiem vai tieši otrādi censties naudu no kādas citas sfēras novirzīt krājkontā vai kā savādāk mēģināt iekrāt.
Kāds tad īsti ir budžeta veidošanas mērķis?
Budžeta veidošana tāpat, kā jebkura cita dzīves aspekta uzskaitīšana dod jums pārredzamus datus par to kur aiziet jūsu nauda un tādējādi jūs varat labāk izvēlēties, kur šo naudas plūsmu labāk novirzīt, vai censties vairāk sabalansēt kādu citu daļu.
Budžets būtībā ir rīks, kuru cilvēki izmanto, lai sasniegtu savus finansiālos mērķus vai iegūtu finansiālo neatkarību no ikmēneša ienākumiem. Šāda ienākumu un izdevumu uzskaitīšana var būt efektīvs veids, kā noskaidrot, kā ietaupīt vairāk naudas un, lai vairāk kontrolētu sevi dažādos tēriņos.
Budžeta veidošanas mīnusi
Neviens neuzskata, ka budžeta veidošana ir viegls vai patīkams darbs un es šaubos vai kāds no jums vēlas uzzināt skarbo patiesību, ka jums nav brīvu līdzekļu, lai varētu uzrīkot piektdienas tusiņu vai vienkārši pavakariņotu pilsētas jaunākajā restorānā. Budžeta veidošana ir ilgstošs process un to nav iespējams izdarīt vienā vakarā, kas padara to vēl neefektīvāku, jo cilvēkiem nereti pietrūkst gribasspēka lai katru dienu uzskaitītu visus ieņēmumus un izdevumus.
Ja esat uzsākuši pacietīgi veidot un plānot savus ikdienas maksājumus un izdevumus, tad nobīde no plānotā var radīt pretēju efektu jeb tā saucamo “What the hell” (tulkojumā: Pie velna), kas nozīmē, ka cilvēki redzot to, ka ir pārtērējuši savu budžetu to pārtērē vēl vairāk, jo uzskata, ka nav nozīmes, vai ir maza vai liela atkāpe no kopējā plāna un galvenais ir ieturēties noliktajos uzstādījumos. Tomēr tā domāt nevajadzētu un nelielas atkāpes no šāda budžeta ir pieļaujamas, un tās tiek apzīmētas ar tā sauktajām baltajām svītrām (White Lines), kas nosaka limitus, kuros pārtērēts budžets nenodarīs kaitējumu jūsu kopējām finansēm. Vienmēr veidojot budžetu ir jāatceras, ka dzīve ir mainīga un var notikt dažādas neparedzētas lietas, kas var izsist jūs no līdzsvara, tāpēc jāveido savs ikmēneša plāns tā, lai tas ietvertu šādas nobīdes, vai arī plāns jāmaina pēc šādām atkāpēm.
Vai budžets tiešām ir vajadzīgs?
Katram pašam ir jāizlemj, vai budžeta veidošana ir jums pa prātam, un nenoliedzami atradīsies cilvēki, kam šķitīs, ka tā ir lieka laika izšķērdēšana, tomēr kaut kādā veidā jūs jau tagad veidojat budžetu, kad redziet, ka nauda mēneša beigās sāk palikt mazāk, tad jūs sākat pievilkt jostu un atturēties no dažādiem izdevumiem. Arī veidojot sabalansētu budžetu jūs varat veikt dažādus neparedzētus tēriņus un veikt maksājumus, ko nebijāt plānojuši, bet jūs papildus iegūsit stabilitāti un redzēsit, cik jums vēl nauda ir palikusi, kas nozīmē to, ka jums mēneša beigās nebūs jāsāk domāt par to kā nopirkt pārtiku vai citas preces.
Budžeta veidošana noteikti liekas, kā nevajadzīga lieta, bet to vajadzētu uzskatīt par nepieciešamību un par ierastu praksi, jo dzīvojot nezinot cik jūs tērējat ātri vien varat nonākt kredītu slazdā, no kura tik viegli ārā nav iespējams tikt.
Es iesaku ikvienam apdomāt to, vai jums negadās tādas situācijas, kad naudas aptrūkstas un ir jāņem ātrais kredīts, un vai ar budžeta palīdzību šādas situācijas nebūtu iespējams novērst?