Dzīvē nereti nākas dzirdēt, ka kādam ir atteikts bankas aizdevums tikai tādēļ, ka šis cilvēks vienu pašu reizi mūžā ir aizņēmies “ātro kredītu”, ko izsniedz nebanku kreditori. Vai tiešām realitātē šī situācija ir tik skarba un nelabojama vai tomēr tā ir nepamatoti pārspīlēta?
Kā zināms, ikvienam no mums var gadīties nonākt neparedzētā situācijā, kurā steidzami nepieciešami finanšu līdzekļi, kuru dotajā brīdī mums nav, piemēram, mūs var piemeklēt veselības problēmas, kuru ārstēšanu nedrīkst atlikt, vai mūsu automašīnu var piemeklēt kādas tehniskas problēmas, bez kuru risināšanas to lietot nav iespējams. Šādās situācijās lieti noder nebanku kreditoru palīdzība, kas saviem kreditēšanas pakalpojumiem piedāvā pieteikties kā internetā, tā arī ar SMS palīdzību, un, pats būtiskākais, nekavējoties. Iepriekšminētajos gadījumos ātrumam, ērtībai un vienkāršībai ir izšķiroša nozīme, un to mūsdienās pašlaik piedāvā tikai “ātro kredītu” devēji, kamēr bankās kredītu izsniegšanas process vēl aizvien ir birokrātisks.
Vai tiešām nebanku kreditoru pakalpojumu izmantošana vienā vai pāris ārkārtas situācijās “uzliek krustu” uz iespēju saņemt jebkādu bankas kredītu tālākā nākotnē? Nerunāsim par situācijām, kad ātrie kredīti, dzīvojot no algas līdz algai, bezatbildīgi tiek ņemti katru mēnesi vai kad tie tiek ņemti nenopietniem nolūkiem, piemēram, izklaidēm vai azartspēlēm. Ja banku kredītdevēju potenciālo klientu kredītvēsturē uzrādās aprakstītā aina, loģiski, ka banku kreditori nevēlēsies iesaistīties kredītsaistībās ar personām, kuru ienākumu apmērs, acīmredzot, ir nepietiekošs vai kuras neprot plānot un pārdomāti rīkoties ar saviem finanšu līdzekļiem. Tādi klienti ir neuzticami un maksātnespējīgi, un var radīt finansiālus zaudējumus ne vien sev, bet arī kredītdevējam.
Lai kliedētu mītus un runas, kas saistītas ar šo jautājumu, aplūkosim Latvijas vadošo privātbanku darbinieku, kas saistīti ar privātpersonu kreditēšanu, viedokļus.
*REKLĀMA
Bankas “Citadele” Privātpersonu apkalpošanas daļas vadītāja – Baiba Tētiņa – atbild, ka, vērtējot kredīta lielumu, ko potenciālais klients vēlas saņemt bankā, tiek ņemtas vērā visas personas esošās kredītsaistības, tostarp arī “ātrie kredīti”. Bankas parasti vērtē to, lai potenciālā klienta kopējais ikmēneša maksājuma par kredītu nebūtu lielāks par noteiktu proporciju no klienta kopējajiem ikmēneša ienākumiem. Nereti aktīva “ātro kredītu” aizņemšanās var liecināt par to, ka potenciālajam klientam ir nepietiekoši ienākumi savu ikdienas tēriņu segšanai. Šāda situācija nenoliedzami liecina par konkrētās personas maksātspējas problēmām un var būt par iemeslu tam, ka banka samazina piešķirtā kredīta summu vai vispār to atsaka.
“Nordea” bankas pārstāvis saka, ka, izvērtējot iespējas piešķirt kredītu, bankas vērtē gan potenciālā klienta esošās kredītsaistības, gan kredītvēsturi, gan maksātspēju, gan kredītspēju jeb spēju atmaksāt visas uzņemtās kredītsaistības. Ja potenciālais klients ir aizņēmies “ātros kredītus”, šis fakts nekļūst par iemeslu bankas aizdevuma atteikumam, tomēr tādā gadījumā klientam ir jābūt labai maksātspējai un spējai laikā un pilnā apmērā veikt kredīta maksājumus.
“Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Normunds Dīcis apgalvo, ka, saņemot kredīta pieteikumu, bankas rūpīgi attiecas pret potenciālā klienta kredītvēstures izvērtēšanu, izskatot, vai klientam nav neatmaksātu parādu, vērtējot potenciālā kredītņēmēja pašreizējo finansiālo situāciju un prognozējot tā maksātspēju arī nākotnē. Viens no būtiskākajiem faktoriem bankas kredīta saņemšanai ir klienta uzkrātais kapitāls, kuram ir izšķiroša loma hipotekārā kredīta saņemšanas gadījumā. Fakts, ka cilvēks kaut kad ir aizņēmies kredītu pie nebanku kredītdevēja pats par sevi vēl nav šķērslis aizdevuma saņemšanai bankā. Lielākā nozīme ir tam, kādam mērķim šīs aizņēmums ir ticis ņemts – vai tas ir bijis nepieciešams, piemēram, konkrētam un nozīmīgam pirkumam vai ikmēneša budžeta aizlāpīšanai. Tāpat nozīme ir arī termiņam, kādā konkrētais aizdevums ir atmaksāts.